Džo Baidens
Džozefs Robinets Baidens jaunākais (angļu: Joseph Robinette Biden, Jr., izrunā: [ˈdʒoʊzɨf rɒbɨˈnɛt ˈbaɪdən]; dzimis 1942. gada 20. novembrī) ir 46. ASV prezidents. No 2009. līdz 2017. gadam bijis ASV viceprezidents, bet no 1973. līdz 2009. gadam bijis ASV senators, pārstāvot Delavēras štatu.
| Džo Baidens Joe Biden | |
|---|---|
 Džo Baidena oficiālais portrets | |
| 46. ASV prezidents | |
| Amata sākums 2021. gada 20. janvāris | |
| Viceprezidents (i) | Kamala Herisa |
| Priekštecis | Donalds Tramps |
| 47. ASV viceprezidents | |
| Amatā 2009. gada 20. janvāris — 2017. gada 20. janvāris | |
| Prezidents | Baraks Obama |
| Priekštecis | Diks Čeinijs |
| Pēctecis | Maiks Penss |
| ASV Senators no Delavēras | |
| Amatā 1973. gada 3. janvāris — 2009. gada 15. janvāris | |
| Priekštecis | Džeimss Kalebs Bogs |
| Pēctecis | Teds Kaufmans |
| Dzimšanas dati | 1942. gada 20. novembrī Skrentona, Pensilvānija, ASV |
| Tautība | amerikānis |
| Politiskā partija | Demokrātiskā partija |
| Tēvs | Džozefs Robinets Baidens Seniors |
| Māte | Katerīna Jūdžina Baidena |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
|
| Bērni |
|
| Profesija | politiķis, jurists, rakstnieks |
| Augstskola | |
| Reliģija | katolis |
| Paraksts |  |
1972. gadā ievēlēts ASV Senātā, bija sestais visu laiku jaunākais senators. Amatā pārvēlēts sešas reizes, kad atkāpās no amata, bija ceturtais pēc atrašanās laika Senātā. 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džo Baidens bija Baraka Obamas izraudzītais kandidāts ASV viceprezidenta amatam. Vēlēšanās Baraks Obama uzvarēja, un 2009. gadā Džo Baidenu inaugurēja viceprezidenta amatā, abus amatā pārvēlēja arī 2012. gada vēlēšanās. 2016. gada augustā Džo Baidens oficiālā vizītē apmeklēja Latviju.[1] 2017. gada janvārī Džo Baidenam piešķīra Prezidenta brīvības medaļu.
2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džo Baidens apsteidza Donaldu Trampu ar visu laiku lielāko balsu skaitu valsts vēsturē (81,2 miljoni balsu), prezidenta amatā stājās 2021. gada 20. janvārī.
Dzīvesgājums
Dzimis 1942. gada 20. novembrī Skrentonā, Pensilvānijā kā vecākais bērns angļu, franču un īru izcelsmes uzņēmēja Džozefa Robineta Baidena un viņa īru izcelsmes sievas Katerīnas Jūdžinas Baidenas, dzimušas Fineganas, ģimenē.[2] Viņam ir māsa Valērija un 2 brāļi — Frānsiss un Džeimss.[2]:9. Baidena tēvs sākotnēji bija turīgs, bet ap viņa piedzimšanas laiku nokļuva finansiālās grūtībās.[3][4][5] Vairākus gadus Baidena ģimene dzīvoja kopā ar vecvecākiem no mātes puses.[6] 1950. gados Skrentona piedzīvoja ekonomisko lejupslīdi, kā dēļ Baidena tēvs nevarēja atrast pastāvīgu darbu.[7] 1953. gadā Baidena ģimene dzīvoja Klejmontā, Delavērā, bet vēlāk pārcēlās uz Vilmingtonu, Delavērā.[8] Baidens bērnībā cieta no stostīšanās, bet ap divdesmit gadu vecumu tā izzuda.[9] Viņš pārvarējis stostīšanos, lasot dzejoļus pie spoguļa.[10]
1966. gada 27. augustā Džo Baidens apprecējās ar Neiliju Hanteri (1942—1972), Sirakjūsas Universitātes studenti, pārvarot viņas vecāku nevēlēšanos atļaut meitai precēties ar katoli.[11][12] Viņiem kopā piedzima trīs bērni — Bo Baidens (1969—2015), Hanters Baidens (dzimis 1970. gadā) un Naomi Baidena (1971—1972). 1968. gadā Džo Baidens ieguva juridisko zinātņu doktora grādu Sirakjūsas Universitātē.[13]
1968. gadā Baidens darbojās Vilmingtonas advokātu birojā, kuru vadīja vietējais republikānis Viljams Prikets.[14] Baidenam nepatika toreizējā Delavēras gubernatora Čārlza Terija konservatīvā rasu politika, tāpēc viņš atbalstīja republikāni Raselu Petersonu, kas vēlāk uzvarēja 1968. gada Delavēras gubernatora vēlēšanas. Vietējie republikāņi Baidenu centās pierunāt pievienoties republikāņiem, bet viņš tomēr reģistrējies kā neatkarīgais, jo viņš neatbalstīja republikāni Ričardu Niksonu.[15]
Sākotnēji Baidens strādāja kā valsts nodrošinātais aizstāvis, bet vēlāk sāka strādāt advokātu birojā, kuru vadīja vietējais demokrātu aktīvists,[16] kurš pierunāja Baidenu pievienoties demokrātu grupai, kas mēģināja reformēt demokrātisko partiju.[17] Vēlāk Baidens pārreģistrējās uz Demokrātisko partiju.
Politiķa karjeras sākums
1970. gadā Džo Baidens kandidēja uz Ņūkāslas pilsētas valdi (Delavērā), koncentrējoties uz tādām liberālām vērtībām, kā atbalsts valsts apmaksātiem mājokļiem priekšpilsētās.[18][19] Baidens uzvarēja vēlēšanās un stājās amatā 1971. gada 5. janvārī.[20][21] Esot amatā, Baidens nostājās pret autoceļu projektiem, baidoties, ka šo projektu realizēšana varētu sagraut Vilmingtonas apkaimi.[22]
1972. gada Senāta vēlēšanās viņš uzvarēja Delavēras senatoru republikāni Džeimsu Kalebu Bogu. Baidens bija vienīgais demokrāts, kurš stājās pretī Bogam. Viņa kampaņai trūka naudas un viņam nebija gandrīz nekādu iespēju uzvarēt. Viņa koncentrējās uz jautājumiem par Vjetnamas kara izbeigšanu, vidi, civiltiesībām un veselības sistēmas uzlabošanu.[23] Vēl dažus mēnešus pirms vēlēšanām Baidens pirmsvēlēšanu aptaujās atpalika no Boga par gandrīz trīsdesmit procentpunktiem, bet viņa enerģija un prasme komunicēt ar vēlētājiem ļāva Baidenam uzvarēt vēlēšanas ar 50,5% balsu.[16]
1972. gadā, dažas nedēļas pēc viņa uzvaras Senāta vēlēšanās, Baidena sieva Neilija un viņa vienu gadu vecā meita Naomi gāja bojā autokatastrofā. Šajā negadījumā smagi cieta arī pāra abi mazgadīgie dēli — Bo un Hanters. Senatora zvērestu Baidens nodeva slimnīcas palātā, kur ārstējās viņa abi dēli.[11][24] Sākotnēji Baidens apsvēra domu atteikties no vietas Senātā, lai pievērstos savu dēlu audzināšanai, tomēr viņš izlēma katru dienu doties no Delavēras uz darbu Senātā Vašingtonā ar vilcienu un pēc tam atpakaļ, lai tādējādi no rītiem un vakaros būtu kopā ar dēliem.[25]
1987. gada 17. jūnijā Baidens apprecējās ar skolotāju Džilu Džeikobsu, ar kuru viņš iepazinās 1975. gadā.[26][27] Viņiem ir viena meita — Ešlija Baidena, kas ir sociālā darbiniece.
Pirmajos gados ASV Senātā Džo Baidens pievērsās patērētāju aizsardzības un vides problēmām.[28] 1974. gada intervijā Džo Baidens aprakstīja sevi kā liberāli attiecībā uz civiltiesībām un veselības sistēmu, bet konservatīvu attiecībā uz sociālajām jomām, tādām kā aborts vai iesaukšana militārā dienestā.[29]
Pēc tam, kad ASV Kongresam neizdevās ratificēt 1979. gadā parakstīto SIIS II līgumu starp PSRS vadītāju Leonīdu Brežņevu un ASV prezidentu Džimiju Kārteru, Baidens tikās ar PSRS ārlietu ministru Andreju Gromiko, lai paustu amerikāņu bažas.[30]
1988. gadā Baidenam atklāja galvas smadzeņu asinsvadu aneirismu, viņu kritiskā stāvoklī aizveda uz slimnīcu, kur veica steidzamu operāciju. Senātā viņš varēja atgriezties tikai pēc septiņiem mēnešiem.[31]
Senātā Baidens darbojās Juridiskajā komisijā. No 1987. līdz 1995. gadam viņš bija tās priekšsēdētājs, bet no 1995. gada līdz 1997. gadam — priekšsēdētāja biedrs. Baidens strādāja arī Senāta Ārlietu komisijā. Viņš bija tās priekšsēdētājs no 2001. gada līdz 2003. gadam un no 2007. līdz 2009. gadam.[32] Laikā, kad Baidens bija Senāta Ārlietu komisijas biedrs, viņš tikās ar vismaz 150 ārvalstu līderiem no 60 valstiskām un starptautiskām organizācijām.[33]
1999. gadā, Kosovas kara laikā, Baidens atbalstīja NATO veikto bombardēšanu Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā. Viņš un toreizējais Arizonas senators Džons Makeins izstrādāja tā saucamo Kosovas rezolūciju, kurā aicināja Billu Klintonu izmantot visus nepieciešamos spēkus, tostarp arī karaspēku, lai stātos pretī Slobodana Miloševiča un Dienvidslāvijas valdības darbībām pret etniskajiem albāņiem Kosovā.[34]
Baidens bija Afganistānas kara atbalstītājs, sakot: “Lai ko tas prasītu, mums tas būtu jādara.”[35] 2002. gadā kā Senāta Ārlietu komisijas vadītājs viņš sacīja, ka Irākas prezidents Sadams Huseins ir drauds ASV drošībai un ka nav citas izvēles kā likvidēt šos draudus.[36] 2002. gada oktobrī Džo Baidens balsoja par militārā spēka izmantošanu pret Irāku, apstiprinot ASV iebrukumu Irākā.
ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas (1988, 2008)
1987. gada 9. jūlijā Džo Baidens paziņoja par kandidēšanu ASV prezidenta amatam. Sākumā Baidens tika uzskatīts par spēcīgu kandidātu viņa mērenības un komunikācijas spēju dēļ, kā arī sava augstā amata dēļ Senāta Juridiskajā komisijā. Viņš patika pēckara paaudzei. Ja Baidens būtu ticis ievēlēts, viņš būtu bijis otrs jaunākais ASV prezidents pēc Džona Kenedija. 1987. gada pirmajā ceturksnī Baidens savāca vairāk līdzekļus nekā jebkurš cits demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu kandidāts.[37][38] Bet 1987. gada septembrī viņš tika apsūdzēts par Leiboristu partijas līdera Nīla Kinoka runas izmantošanu savas uzstāšanās laikā, kas tika uztverta kā plaģiāts.[39] Baidens arī izteica pārspīlētus apgalvojumus, kā piemēram, ka viņš ir gājis civiltiesību gājienos.[40] 1987. gada 23. septembrī viņš izstājās no cīņas.[41]
2008. gadā Džo Baidens atkal kandidēja ASV prezidenta amatam. Baidens lielākoties pievērsās Irākas karam. Kampaņas laikā 2007. gada vidū viņš izcēla savu ārpolitikas pieredzi salīdzinājumā ar Baraka Obamas pieredzi, sakot, ka Obama nebūtu gatavs veikt prezidenta pienākumos ārpolitikas jautājumos.[42] Baidens arī sacīja, ka Obama esot kopējis dažus viņa ārpolitikas priekšlikumus.[43] Baidenam bija grūtības savākt līdzekļus savai kampaņai,[44] un kampaņu negatīvi ietekmēja arī komentārs par Baraku Obamu, kur viņš nosauca Obamu par pirmo afroamerikāni, kurš ir daiļrunīgs, gudrs un izskatās diezgan labi. Komentārs izraisīja sašutumu afroamerikāņu kopienā. Viņš publiskajās aptaujās nekad nepacēlās virs 10 procentpunktiem. Baidens izstājās no cīņas 2008. gada 3. janvārī pēc sliktiem rezultātiem Aiovas pirmsvēlēšanu balsošanā.[45]
Viceprezidentūra
.jpg)
Īsi pēc Baidena izstāšanās no 2008. gada Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu cīņas, Baraks Obama paziņoja, ka ievēlēšanas gadījumā, viņš būtu ieinteresēts piedāvāt Baidenam nozīmīgu amatu savā administrācijā.[46] Sākotnēji Baidens atteica Obamam, kas piedāvāja viņu virzīt ASV viceprezidenta amatam, baidoties, ka viceprezidentūra atņemtu viņa ietekmi ASV Senātā.[47] Tomēr vēlāk viņi vienojās un 2008. gada 22. augustā Obama paziņoja, ka viņš ir izvēlējies Baidenu kā ASV viceprezidenta amata kandidātu.[48]
2008. gada 3. novembrī Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāts Baraks Obama tika ievēlēts par ASV prezidentu, un kopā ar viņu Džo Baidens tika ievēlēts par ASV viceprezidentu. 2009. gada 20. janvārī Baidens tika inaugurēts kā 47. ASV viceprezidents, pārņemot amatu no Dika Čeinija. Viņš bija pirmais ASV viceprezidents no Delavēras štata. Viņš arī bija pirmais viceprezidents katolis. Kā ASV viceprezidents Baidens pārraudzīja infrastruktūras investīcijas, lai mazinātu globālās recesijas sekas.[49] Pēc Sendijas Hukas pamatskolas apšaudes Baidens vadīja darba grupu, lai pārskatītu šaujamieroču glabāšanu un samazinātu vardarbību.[50] Viceprezidentūras laikā Baidens katru otro mēnesi apmeklēja Irāku, kļūstot par Obamas administrācijas galveno pārstāvi, un komunicējot ar Irākas valdību.[51]
2011. gadā toreizējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers Vašingtonā Baidenam pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiras apbalvojumu par viņa atbalstu, Latvijai iestājoties NATO.[52]
2012. gadā Baidens un Obama tika pārvēlēti savos amatos un 2013. gada 20. janvārī tika inaugurēti uz otro termiņu. Baidens turpināja vadīt darba grupu, kas pārskatīja šaujamieroču glabāšanu ar mērķi samazināt vardarbību. Obamas administrācija izdeva izpildrīkojumus un ierosināja jaunus ieroču kontroles pasākumus, tomēr Senāts neatbalstīja ierosinājumu.[53][54]
2015. gada 8. decembrī Baidens uzrunāja Ukrainas parlamentu, lai izteiktu ASV atbalstu un politisko nostāju attiecībā uz Ukrainu un Donbasa karu.[55][56] Baidenam bija ciešas attiecības ar vairākiem Latīņamerikas līderiem, un Obamas administrācija pievērsa īpašu uzmanību šim reģionam. Džo Baidens savas viceprezidentūras laikā 16 reizes apmeklēja šo reģionu.[57]
2015. gadā ASV Pārstāvju palātas spīkeris Džons Bēners un Senāta vairākuma līderis Mičs Makonels uzaicināja Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu uzrunāt Kongresu kopējā sēdē, nepaziņojot par to Obamas administrācijai. Šī protokola neievērošana lika Baidenam un 50 citiem kongresmeņiem izlaist Netanjahu runu.[58] 2016. gada augustā Baidens apmeklēja Serbiju, kur tikās ar Serbijas prezidentu Aleksandaru Vučiču, un izteica līdzjūtību civilajiem upuriem, kas cietuši no bombardēšanas Kosovas kara laikā.[59] Kosovā viņš piedalījās ceremonijā, kur viņa dēla Bo vārdā tika pārsaukts lielceļš.[60]
2016. gadā Džo Baidens kā viceprezidents oficiālā vizītē apmeklēja Latviju. Viņš solīja, ka ASV pieturēsies pie NATO 5. panta, nodrošinot atbalstu Baltijas valstīm konfliktu eskalācijas gadījumā.[61]
2017. gada 12. janvārī prezidents Baraks Obama apbalvoja Baidenu ar valsts augstāko civilo apbalvojumu — Prezidenta brīvības medaļu, atzinīgi novērtējot Baidenu par viņa ticību amerikāņiem, mīlestību pret valsti un mūža ieguldījumu ASV labā.[62]
Darbojoties Senātā, Baidens nekad nenodeva tā saucamo izšķirošo balsi, kas izšķir neizšķirtu situāciju Senātā. Tas padara viņu par vienīgo divu termiņu viceprezidentu, kurš nav nodevis izšķirošo balsi.[63]
2020. gada prezidenta kampaņa
.png)
2019. gada 25. aprīlī Džo Baidens paziņoja par kandidēšanu uz ASV prezidenta amatu, sociālajā tīklā Twitter ievietojot videomateriālu. Džo Baidens savu kampaņu nodēvēja kā "cīņu par tautas dvēseli".
2020. gada prezidenta kampaņas sākumā Baidenam bija visai vāji rezultāti Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu balsojumos. Aiovas priekšvēlēšanu balsojumā viņš ierindojās ceturtajā vietā, bet Ņūhempšīras priekšvēlēšanu balsojumā — piektajā.[64][65] Viņam labāk veicās Nevadas priekšvēlēšanu balsošanā, sasniedzot 15%, kas bija nepieciešams, lai saņemtu delegātu balsis, taču viņš joprojām ievērojami atpalika no Bērnija Sandersa par 21,6 procentpunktiem.[66] Dienvidkarolīnas priekšvēlēšanu balsojumā Džo Baidens ieguva vairāk nekā 28%, tādējādi uzvarot šo priekšvēlēšanu balsojumu. Uzvarēt Dienvidkarolīnas štata priekšvēlēšanu balsojumā Baidenam palīdzēja Demokrātiskās partijas Pārstāvju palātas pātagas Džima Klaibērna atbalsts, kas ļāva Baidenam iegūt lielāko daļu afroamerikāņu balsu štatā. Viņš uzvarēja arī daudzos svarīgos balsojumus tā saucamajā Super Tuesday. 2020. gada 8. aprīlis B. Sanderss COVID-19 pandēmijas dēļ izstājās no sacensības, tā ļaujot Džo Baidenam kļūt par Demokrātu partijas oficiālo kandidātu. Augustā Džo Baidens par viceprezidentes amata kandidāti izvēlējās Kamalu Herisu. 2020. gada 18. augustā Džo Baidens oficiāli tika nominēts par Demokrātiskās partijas prezidenta amata kandidātu.
Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem viņa ievēlēšanai eksperti minēja agrākās apsūdzības par nepiedienīgu saskarsmi ar sievietēm. Tāpat būtisks šķērslis Baidena ievēlēšanai bija viņa vecums, jo vairums demokrātu atbalstītāju priekšroku dod gados jaunākiem politiķiem.[67]
2020. gada novembrī Džo Baidens uzvarēja vēlēšanās un kļuva par 46. ASV prezidentu. Viņš pārspēja esošo ASV prezidentu Donaldu Trampu, kļūstot par pirmo kandidātu kopš Billa Klintona, kurš pārspējis iepriekšējo prezidentu. Mediji izziņoja Baidena uzvaru, tomēr Tramps savā Twitter kontā apgalvoja, ka viņš ir uzvarējis šajās vēlēšanās. Twitter gan norādīja, ka tā nav patiesība, bet Tramps uzskatīja, ka vēlēšanās notikusi masveidīga balsu falsifikācija un pieprasīja pārtraukt balsu skaitīšanu.[68]
Prezidentūra
.jpg)
Prezidentūras pirmais gads
2021. gada 20. janvārī Džo Baidens tika inaugurēts kā 46. ASV prezidents.[69][70] Savā inaugurācijas runā, kas ilga 21 minūti, Baidens ieskicēja problēmas, ar kurām viņam būs jācīnās, kā piemēram, cīņa ar COVID-19 pandēmiju un rasu nevienlīdzību.[71] 78 gadu vecumā viņš kļuva par visvecāko inaugurēto ASV prezidentu.[72] Viņš ir otrais ASV prezidents, kurš sevi pozicionē kā katoli, pirmajam esot Džonam Kenedijam.
Īsi pēc inaugurācijas Baidens parakstīja 17 rīkojumus, kas mainīja iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa īstenoto politiku. Tostarp ASV no jauna pievienojās Parīzes Klimata nolīgumam.[73] Nedēļu pēc atrašanās amatā Monmoutas Universitātes aptauja parādīja, ka 54% amerikāņu vērtē Baidena darbu pozitīvi, bet 30% — negatīvi.[74]
29. janvārī Baidens parakstīja vēl vairākus izpildrīkojumus imigrācijas politikā. Ar tiem tika atjaunota virkne tiesību uz patvērumu ASV, kas bija atceltas Donalda Trampa administrācijas laikā.[75] 2021. gada 4. februārī Baidens paziņoja, ka ASV pārtrauks militāro atbalstu Saūda Arābijas vadītajai militārajai kampaņai Jemenā, apturēs spēku izvešanu no Vācijas, kā arī solīja stingri vērsties pret Ķīnas un Krievijas pieaugošajiem draudiem.[76]
2021. gada 25. februārī ASV gaisa spēki, pēc Baidena un ASV Aizsardzības sekretāra Loida Ostina atļaujas, veica triecienu pret Irānu atbalstoša grupējuma pozīcijām Sīrijā. Šis bija pirmais militārais trieciens, kas veikts Džo Baidena prezidentūras laikā.[77][78]
2021. gada 11. martā Baidens parakstīja 1,9 triljonus ASV dolāru vērtu ekonomikas atbalsta plānu COVID-19 seku novēršanai. Plāns paredzēja piešķirt amerikāņiem līdz 1400 ASV dolāru lielu finansiālu palīdzību, paplašināt atbalstu bezdarba gadījumā un piešķirt papildu resursus skolu ātrai atvēršanai. Pēc atbalsta plāna parakstīšanas Džo Baidens uzsvēra, ka šī nauda palīdzēs atjaunot ASV ekonomiku un atbalstīs strādniekus un vidusslāni.[79]
2021. gada martā Džo Baidens ABC pārraidītā intervijā apstiprinoši atbildēja uz žurnālista jautājumu, vai viņš uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir slepkava, kā arī norādīja, ka, viņaprāt, Vladimiram Putinam nav dvēseles.[80] Vēlāk Baidena administrācija arī paziņoja, ka ASV paplašinās pret Krieviju noteiktās sankcijas saistībā ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu 2020. gada augustā.[81]
2021. gada 14. aprīlī Džo Baidens oficiāli paziņoja, ka ASV izvedīs savus karavīrus no Afganistānas no 1. maija līdz 11. septembrim. Baidens arī brīdināja talibus, ka raudzīsies, lai viņi pilda savus solījumu nepieļaut, ka teroristi izmanto Afganistānu par platformu uzbrukumiem Amerikas Savienotajām Valstīm vai to sabiedrotajiem.[82][83]
No 2021. gada 22. aprīļa līdz 24. aprīlim Baidens rīkoja starptautisku klimata samitu, kurā paziņoja, ka ASV līdz 2030. gadam par vismaz 50% samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu, salīdzinot to ar 2005. gada līmeni. Ja samitā uzņemtās saistības tiks izpildītas, tās līdz 2030. gadam samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 2,6 –3,7 GtCO2e.[84][85]
2021. gada 28. aprīlī Baidens pirmo reizi savas prezidentūras laikā uzrunāja ASV kongresu. Kā vienu no lielākajiem panākumiem 100 prezidentūras dienu laikā viņš minēja sekmīgo vakcinācijas kampaņu pret Covid-19. Baidens savā runā arī aicināja ASV kongresu pieņemt veselības aprūpes reformu, imigrācijas reformu un šaujamieroču reformu.[86]
2021. gada jūnijā Džo Baidens devās savā pirmajā ārvalstu vizītē, kopš kļūšanas par ASV prezidentu. Savā astoņu dienu tūrē viņš apmeklēja Apvienoto Karalisti, Beļģiju un Šveici. Baidens apmeklēja G7 samitu, NATO samitu, un Eiropas Savienības samitu. Tūres noslēgumā Baidens tikās ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, ar kuru tika pārrunātas tēmas, kā Krievijas cilvēktiesību pārkāpumi, Krievijas iejaukšanās ASV vēlēšanās un arī Baltijas valstu drošība.[87][88][89]
Līdz 2021. gada jūnija sākumam lielākā daļa ASV karaspēka Afganistānā jau tika atsaukta. Pēcāk Baidens arī aizstāvēja karaspēka izvešanu, sakot, ka iespējamība, ka talibi pārņems varu Afganistānā, ir mazticama.[90] 2021. gada 15. augustā pēc talibu uzbrukuma Kabulai, kas rezultējās Afganistānas valdības krišanā, Baidens norīkoja 6000 amerikāņu karavīru, lai palīdzētu evakuēt ASV diplomātisko personālu.[91] Viņš izpelnījās asu kritiku gan no amerikāņiem, gan no starptautiskās sabiedrības, jo daudzi uzskatīja, ka ASV atkāpšanās plāns nebija pietiekami pārdomāts un Afganistāna pamesta "likteņa varā", kas pavēra ceļu gandrīz netraucētai talibu nākšanai pie varas.[92][93] 2021. gada 16. augustā Džo Baidens runā daļēji atzina savu vainu, sakot, ka nezināja, ka situācija Afganistānā attīstīsies tik ātri,[94] taču daļu vainas viņš arī novēla uz Afganistānas valdību un savu priekšteci Donaldu Trampu.[93] Baidens runā aizstāvēja savu lēmumu atsaukt karaspēku, norādot, ka tas būtu bezjēdzīgi mirt karā, par kuru paši afgāņi nav gatavi cīnīties. Viņš pēcāk arī norādīja, ka mantojumā no sava priekšteča Donalda Trampa saņēmis vienošanos ar talibiem, kas paredzēja līdz 2021. gada maijam izvest ASV karaspēku no Afganistānas.[95]
Atlikušo 2021. gadu Baidena politiskais reitings publiskajās aptaujās turpināja kristies. Pirmajos deviņos mēnešos Baidena reitings bija tikai augstāks par viņa priekšteci Donaldu Trampu. Eksperti viņa zemo reitingu vērtēja ar ASV karaspēka atsaukšana no Afganistānas un lielo inflācijas kāpumu visā pasaulē. Daudzi arī kritizēja Baidena ekonomikas pārvaldīšanu, tikai 39% respondentu pozitīvi atsaucoties uz viņa ekonomikas pārvaldīšanu.[96][97]
2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā
Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā Baidena administrācija Ukrainai nosūtīja vairākas palīdzības un militārās paketes. 2022. gada martā Džo Baidens apmeklēja Poliju. Viņš apmeklēja Polijā dislocēto ASV karaspēku un pēcāk Varšavā uzstājās ar runu. Baidens runā Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nosauca par miesnieku.[98] 2022. gada 22. decembrī Baidens Baltajā namā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodomiru Zelenski, apliecinot ASV atbalstu Ukrainai.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džo Baidens.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Baltā Nama profils (angliski)