Būla algebra

Matemātikā un matemātiskajā loģikā Būla algebra ir algebras apakšnozare, kurā mainīgo vērtības ir patiesumvērtības patiess un nepatiess, ko parasti atzīmē attiecīgi ar 1 un 0. Atšķirībā no elementārās algebras, kur mainīgo vērtības ir skaitļi un galvenās operācijas ir saskaitīšana un reizināšana, Būla algebrā galvenās operācijas ir konjunkcija un, ko apzīmē ar ∧, disjunkcija vai, ko apzīmē ar ∨, un negācija, ko apzīmē ar ¬.

Būla algebru 1854. gadā ieviesa Džordžs Būls savā grāmatā An Investigation of the Laws of Thought.[1] Saskaņā ar E. V. Hantingtonu, termins "Būla algebra" pirmoreiz tika ieteikts 1913. gadā, kad to lietoja Henrijs Šefers.[2]

Būla algebrai ir bijusi ārkārtīgi liela nozīme datorzinātnes un digitālās loģikas attīstībā. To izmanto arī kopu teorijā un statistikā.[3]

Operācijas

Pamatoperācijas

Būla algebras pamatoperācijas ir šādas:

  • un (konjunkcija), apzīmēta xy (reizēm x AND y vai Kxy), apmierina xy = 1, ja x = y = 1 un xy = 0 citos gadījumos.
  • vai (disjunkcija), apzīmēta xy (reizēm x OR y vai Axy), apmierina xy = 0, ja x = y = 0 un xy = 1 citos gadījumos.
  • ne (negācija), apzīmēta ¬x (reizēm NOT x, Nx vai !x), apmierina ¬x = 0, ja x = 1 un ¬x = 1, ja x = 0.

Ja patiesības vērtības 0 un 1 interpretē kā veselus skaitļus, šīs darbības var izteikt ar parastajiem aritmētikas darbību operatoriem:

xy = xy,
xy = x + y - xy,
¬x = 1 - x.

Alternatīvi xy, xy un ¬x vērtības var izteikt ar patiesumvērtību tabulu palīdzību šādi.

xyxyxy
0000
1001
0101
1111
x¬x
01
10
1. attēls. Patiesumvērtību tabulas

Var pieņemt, ka tikai negācija un viena no divām operācijām ir pamatoperācija, jo šīs vienādības ļauj definēt konjunkciju kā atkarību no negācijas un disjunkcijas un otrādi:

xy = ¬(¬x ∨ ¬y)
xy = ¬(¬x ∧ ¬y)

Atsauces

Ārējās saites