Black Lives Matter
Black Lives Matter (BLM) ir decentralizēta kustība un organizācija, kura radās ASV ar mērķi cīnīties pret rasu nevienlīdzību un policijas vardarbību, lai realizētu valsts melnādaino iedzīvotāju cilvēka tiesības, tai skaitā lai apliecinātu viņu dzīvību vērtību.
 | |
| Datums | 2013 - pašlaik |
|---|---|
| Norises vieta | Starptautiski |
| Pazīstams arī kā | Black Lives Matter kustība |
| Iznākums | Masu protesti ASV |
_(49954303233).jpg)
Kustība aizsākās 2013. gada jūlijā, kad tiesa attaisnoja Džordžu Cimmermanu, brīvprātīgo apkaimes patruļā, kurš nošāva Treivonu Mārtinu, neapbruņotu septiņpadsmit gadus vecu pusaudzi, kurš viņam bija licies aizdomīgs. Viņš to izdarīja pretēji policijas ieteikumam pa tālruni pašam neiejaukties.[1] Sākotnēji “Black Lives Matter” bija sociālo mediju mirkļbirka, kuru aizsāka trīs sievietes: Alīsija Garsa, Opela Tometi un Patrisa Han-Kalorsa konkrēti pret šo gadījumu. Kustība sāka pieņemt plašākas aprises 2014. gadā, kad policijas virsnieks Darens Vilsons Misūri štatā nošāva neapbruņotu melnādainu 18-gadīgo Maiklu Braunu, ar lieciniekiem apgalvojot, ka Maikls mēģinājis tam atņemt ieroci. Vēlāk noskaidrojās, ka Maikls bijis marihuānas iespaidā, taču viņa aizstāvji uzskata, ka tās ietekmi prokuratūra pārspīlējusi.[2] 2014. gada novembrī policijas virsnieks tika atzīts par nevainīgu.[3] Gan procesa laikā, gan pēc policista attaisnošanas pilsētā notika grautiņi un konflikti ar varas iestādēm.[4][5] Arī vēlāk valstī notika citi incidenti, daļā no kuriem policisti (gan baltie, gan melnie un citi) redzami pārkāpa savas pilnvaras, visbiežāk — pret melnajiem, taču netika reāli sodīti. Parasti tas izsauca publiskus protestus, nereti saistītus ar vardarbību. Īpašu satraukumu radīja biežās melnādaino, tai skaitā sieviešu, nāves jau policijas rokās un cietumu kamerās.[1][6]
2020. gadā pēc recidīvista Džordža Floida nāves trīs rasu policistu veiktās nevajadzīgi nežēlīgas aizturēšanas rezultātā,[7] kustība sāka rīkot, pēc tās vārdiem, miermīlīgus protestus, kuros jau pirmajās divās nedēļās sadursmēs ar policiju abās pusēs bojā gāja vismaz 19 cilvēki.[8] Kopējie apdrošināšanas kompāniju zaudējumi grautiņu dēļ pirmajās divās nedēļās tika rēķināti uz 1—2 miljardiem $, kas ir rekords starp ASV notikušajām masu nekārtībām.[9] Īpaši smagi cieta Mineapolisa. Tomēr, lai gan ielu cīņas un laupīšanas dabiski piesaistīja lielāku mediju uzmanību, ir lēsts, ka gandrīz 95% BLM publiski organizēto akciju 2020. gada vasarā notika mierīgi,[10] un ir gan BLM, gan valdības pārstāvju un kārtībnieku apgalvojumi, ka notikušos ielu grautiņus nereti provocējušas ar BLM nesaistītas radikālās kreisās un labējās kustības, kā arī kriminālas grupas.[10][11] BLM organizēto protestu mierīguma procents praktiski neatšķiras no mierīguma procenta citu ASV politisko spēku demonstrācijās — 94% kreisajiem un 96% labējiem.[12]
2020. gadā kustība ASV pirmoreiz ieguva ievērojamu citu rasu iedzīvotāju atbalstu, jo arī daudzi citu rasu iedzīvotāji piekrita, ka policija pārāk bieži pārkāpj savas pilnvaras un ir jāierobežo vai jāattīra, un vairākums visu rasu pārstāvju vasarā izteica atbalstu BLM.[13] Tomēr šis atbalsts jau septembrī nokrita no 67% līdz 55%, saglabājoties augsts tikai starp melnādainajiem.[14]
Tika organizēta arī starptautiska kampaņa pret rasu diskrimināciju ASV, tai skaitā 2020. gada 5. jūnijā, Rīgā, notika Black Lives Matter atbalsta demonstrācija, kuru organizēja jaunatnes organizācija "Protests".[15]