Blu-ray Disc
Blu-ray Disc (pazīstams arī kā BD vai Blu-Ray) ir augsta blīvuma datu nesējs optiskā diska formātā. Blu-ray tika radīts, lai aizvietotu DVD formātu un būtu iespējams optiskajā diskā ierakstīt augstas izšķirtspējas video un audio līdz pat 1080p (1920×1080).
 | |
|---|---|
 | |
| Tips | Augsta blīvuma optiskais disks |
| Ietilpība | 25—50 GB (vienslāņa disks) 50—100 GB (divslāņa disks) |
| Bloka izmērs | 64 kb ECC |
| Nolasīšana | 405 nm lāzers 36 Mb/s (4.5 MB/s) (1x) 144 Mb/s (18 MB/s) (4x) 288 Mb/s (36 MB/s) (8x) 432 Mb/s (54 MB/s) (12x) |
| Izstrādāja | Blu-ray Disc Association |
| Pielietojums | Datu glabāšana 1080p augstas izšķirtspējas (HD) video augstas izšķirtspējas audio Quad HD 2160p Nākotnē iespējams varēs paplašināt līdz Ultra HD formātam (4320p) |
Blu-ray diskus galvenokārt izmanto, lai uzglabātu augstas izšķirtspējas video, PlayStation 3 video spēles, un cita veida datus, līdz pat 25 GB vienslāņu, kā arī 50 GB divslāņu diskos. Lai gan šie skaitļi ir standarta uzglabāšanas iespēja Blu-Ray diskos, specifikācija ir beztermiņa un maksimālā teorētiskā diska ietilpība pagaidām nav noteikta. 2010. gada sākumā tirgū ir pieejami 200 GB diski un 100 GB diski ir nolasāmi bez papildu aprīkojuma vai modificēta atskaņotāju programmnodrošinājuma.[1] Blu-ray diska fiziskās īpašības ir tādas pašas, kā standarta DVD un CD diskiem.
Nosaukums Blu-ray Disc ir cēlies no zili—violetā lāzera, kas nolasa informāciju no diska darba virsmas (angļu: blue-violet laser). Kaut gan standarta DVD izmanto 650 nanometru tievu sarkano lāzeru, Blu-ray izmanto īsāka viļņa garuma (405 nm) zili-violeto lāzeru un, atšķirībā no DVD, tas ļauj gandrīz desmit reizes palielināt iespējamo datu uzglabāšanas apjomu tāda paša izmēra diskā.
Augstas izšķirtspējas optisko disku kara laikā, Blu-ray konkurents bija HD DVD formāts. Pēc sīvas cīkstēšanās Toshiba, kas bija galvenais HD DVD standarta izstrādātājs un atbalstītājs, atzina sakāvi un 2008. gada februārī formātu karš beidzās.[2] 2009. jūlijā Toshiba paziņojuši par plāniem ieviest pašiem savu Blu-ray Disc atskaņotāju līdz 2009. gada beigām.
Blu-ray izstrādāja Blu-ray Disc Association, kas bija elektrotehnikas un datortehnikas ražotāju, kā arī filmu industrijas kompāniju kopums jeb asociācija. 2009. gada jūnijā, Austrālijā un Apvienotajā Karalistē tirdzniecībā bija pieejamas vairāk nekā 1 500 Blu-ray filmas, bet Japānā, ASV un Kanādā to skaits pat pārsniedza 2 500.[3][4]
Vēsture
Komerciāla pielietojuma HDTV televizori tirdzniecībā sāka parādīties 1998. gadā, bet nebija vispārpieņemts un lēts veids, kā ierakstīt vai atskaņot augstas izšķirtspējas video. Faktiski nebija datu nesēja augstas izšķirtspējas datu uzglabāšanai, kas atbalstītu HD kodekus, izņemot JVC Digital VHS un Sony HDCAM.[5] Neskatoties uz to, bija labi zināms, ka, izmantojot lāzeru ar īsāku viļņu garumu, būtu iespējams lietot optiskos datu nesējus ar augsta blīvuma datu ierakstes iespēju. Kāds Kalifornijas Universitātes profesors Shuji Nakamura izgudroja praktiska pielietojuma zilo lāzeru diodi. Tomēr ilgstoša patentu tiesu prāva atlika šīs diodes ieviešanu tirdzniecībā.[6]
Izcelsme
Kompānija Sony sāka divus projektus, piemērojot jaunā tipa diodes: UDO (Ultra Density Optical), un DVR Blue (kopā ar Pioneer), vairākkārt ierakstāmo disku formāts, kas vēlāk kļuva par Blu-ray Disc (precīzāk, BD-RE).[7] Abu formātu tehnoloģijas kodols būtībā ir līdzīgs.
Pirmais DVR Blue prototips tika izstādīts Japānas tehnoloģiju izstrādē CEATEC 2000. gada oktobrī.[8] 2002. gada 19. februārī, projekts oficiāli tika nodēvēts par Blu-ray,[9] un deviņas kompānijas dibināja grupu Blu-ray Disc Founders, kurā ietilpa tādas kompānijas kā Sony Corporation, Hitachi, LG Electronics, Panasonic, Philips, Pioneer, Samsung Electronics, Sharp un Thomson. 2004. gada 12. janvārī Blu-ray kā savu nākamo augstas izšķirtspējas optisko datu nesēju apstiprināja arī Hewlett Packard un Dell, bet 2004. gada 19. martā šai grupai pievienojās arī Japānas elektronikas kompānija TDK. Tā paša gada 4. oktobrī šī kompāniju grupa tika pārdevēta par Blu-ray Disc Association jeb BDA.
Pirmais plaša patēriņa Blu-ray ierīce veikalu plauktos nonāca 2003. gada 10. aprīlī. Šī ierīce bija Sony BDZ-S77, BD-RE rakstītājs, kas bija pieejama tikai Japānā un kura ieteicamā cena svārstījās 3800 ASV dolāru robežās,[10] tomēr nebija standarta iepriekš ierakstītiem video un nebija izdota neviena filma, kuru šis atskaņotājs būtu spējīgs atskaņot. Blu-ray Disc standarts vēl bija gadu attālumā no plaša pielietojuma, jo bija nepieciešams izstrādāt drošāku Digitālo autortiesību pārvaldības sistēmu (angļu: Digital Rights Management) (DRM), pirms Holivudas studijas varētu pieņemt to kā jauno standartu. Turklāt filmu kompānijas nevēlējās atkārtot neveiksmi, kāda tika piedzīvota ar iepriekšējo sistēmu (angļu: Content Scramble System), kuru izmantoja DVD standartam. 2004. gada 4. oktobrī kompānija 20th Century Fox pievienojās Blu-ray Disc Association direktoru padomei un tas bija drošs signāls tam, ka Blu-ray standarts ir uz pareizā ceļa.[11]
Tehniskais raksturojums
| Tips | Izmērs | Vienslāņu disks | Divslāņu disks |
|---|---|---|---|
| Standarta izmēra disks | 12 cm | 25 GB / 23 866 MiB / 25 025 314 816 B | 50 GB / 47 732 MiB / 50 050 629 632 B |
| Mini izmēra disks | 8 cm | 7,8 GB / 7 430 MiB / 7 791 181 824 B | 15,6 GB / 14 860 MiB / 15 582 363 648 B |
Augstas izšķirtspējas video var tikt glabāts Blu-ray ROM diskā ar vairāk kā 1920×1080 pikseļu izšķirtspēju un vairāk kā 60 kadriem sekundē vai 24 kadriem sekundē progresīvajā skanējumā.[12]
| Izšķirtspēja | Kadru skaits | Formāts | Kodējums | NTSC | Citi reģioni |
|---|---|---|---|---|---|
| 1920×1080 | 59.94-i1 | 16:9 | Jā | Jā | |
| 1920×1080 | 50-i2 | 16:9 | Nē | Jā | |
| 1920×1080 | 24-p1, 23.976-p1 | 16:9 | Jā | Jā | |
| 1920×1080 | 25-p2 | 16:9 | Nē | Jā | |
| 1440×1080 | 59.94-i1 | 4:3 | tikai MPEG-4 AVC / SMPTE VC-1 | Jā | Nē |
| 1440×1080 | 50-i2 | 4:3 | tikai MPEG-4 AVC / SMPTE VC-1 | Nē | Jā |
| 1440×1080 | 24-p1, 23.976-p1 | 4:3 | tikai MPEG-4 AVC / SMPTE VC-1 | Jā | Nē |
| 1440×1080 | 25-p2 | 4:3 | tikai MPEG-4 AVC / SMPTE VC-1 | Nē | Jā |
| 1280×720 | 24-p1, 23.976-p1 | 16:9 | Jā | Nē | |
| 1280×720 | 25-p2 | 16:9 | Nē | Jā | |
| 720×480 | 59.94-i1 | 4:3 | Jā | Nē | |
| 720×576 | 50-i2 | 4:3 | Nē | Jā |
Piezīme: 1 tikai NTSC reģions : 2 Visi pārējie reģioni
Ierakstīšanas ātrums
| Iekārtas ātrums | Datu pārraides ātrums | Teorētiskais ierakstīšanas ilgums Blu-ray diskā (minūtēs) | ||
|---|---|---|---|---|
| Mbit/s | MB/s | Vienslāņu disks | Divslāņu disks | |
| 1× | 36 | 4,5 | 90 | 180 |
| 2× | 72 | 9 | 45 | 90 |
| 4× | 144 | 18 | 22,5 | 45 |
| 6× | 216 | 27 | 15 | 30 |
| 8× | 288 | 36 | 11,25 | 22,5 |
| 12×[13] | 432 | 54 | 7,5 | 15 |
Atsauces
Ārējās saites
- Blu-ray Disc asociācija Arhivēts 2010. gada 10. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- Blu-ray Disc asociācijas tehniskā dokumentācija Arhivēts 2010. gada 10. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- Blu-ray Disc licences mājas lapa
- AACSLA.com