2008. gads

• 2008. gada globālā finanšu krīze

Janvāris

• 1. janvāris:
  • Kiprā un Maltā ieviests eiro.
  • Par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Slovēnija.
• 2. janvāris — naftas cenas pirmoreiz sasniedza 100 ASV dolārus par barelu.
• 3. janvāris:
  • ASV Aiovas priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja Maiks Hakabijs (Republikāņi) un Baraks Obama (Demokrāti).
  • Dijarbakirā (Turcijā) uzsprāga mīnēta automašīna, bojā gāja 4 cilvēki un vēl 68 guva miesas bojājumus.
• 5. janvāris — Mihails Saakašvili tika pārvēlēts ārkārtas prezidenta vēlēšanās Gruzijā.
• 8. janvāris — ASV Ņūhempšīras priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja Džons Makeins (Republikāņi) un Hilarija Klintone (Demokrāti).
• 17. janvāris — Hītrovas lidostā lidmašīnai Boeing 777 nosēžoties, pietrūka skrejceļa, 19 pasažieri tika ievainoti.
• 24. janvāris — Itālijas premjerministrs Romāno Prodi atkāpās no amata pēc tam, kad zaudēja uzticības balsojumā.
• 30. janvāris — no ASV prezidenta priekšvēlēšanām izstājās Rūdijs Džuliāni un Džons Edvardss.

Februāris

• 1. februāris — Microsoft piedāvāja 44 miljardus USD, lai nopirktu Yahoo! kompāniju.
• 2. februāris — nemiernieki uzbruka Čadas galvaspilsētai Ndžamenai, bet tika padzīti no tās.
• 3. februāris — Serbijas prezidenta vēlēšanu 2. kārtā atkārtoti tika ievēlēts Boriss Tadičs.
• 4. februāris — Irāna atklāja savu pirmo kosmisko centru, un palaida kosmosā raķeti.
• 7. februāris — STS-122: startēja ASV kosmoplāns Atlantis, lai uz Starptautisko kosmisko staciju nogādātu Eiropā būvēto moduli Columbus.
• 8. februāris:
  • Džibuti notika parlamenta vēlēšanas.
  • par Belizas premjerministru kļuva Dīns Barovs.
• 11. februāris — pret Austrumtimoras prezidentu Žozē Ramošu-Otru tika izdarīts atentāta mēģinājums, viņu ievainojot.
• 13. februāris — Malaizijas premjerministrs Abdulahs Badavi atlaida parlamentu; vēlēšanas notiks 8. martā.
• 14. februāris — ASV, Ziemeļilinoisas Universitātes apšaudē tika nogalināti 5 un ievainoti 16 cilvēki, pats šāvējs izdarīja pašnāvību.
• 15. februāris — Vaclavs Klauss atkārtoti tika ievēlēts par Čehijas prezidentu.
• 17. februāris — Kosovas parlaments pasludināja neatkarību no Serbijas.
• 18. februāris — parlamenta vēlēšanās Pakistanā vairāk nekā pusi vietu ieguva opozīcijas partijas.
• 19. februāris:
  • Armēnijā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Seržs Sarkisjans.
  • Kubas prezidents Fidels Kastro paziņoja par aiziešanu no amata.
• 21. februāris:
  • Ar raķeti SM-3 tika iznīcināts sabojājies ASV spiegošanas pavadonis USA 193;
  • Sākās 2008. gada Turcijas sauszemes iebrukums Irākā, ar segvārdu Operācija „Saule” (turku: Güneş Harekâtı).
• 24. februāris:
  • pasniegta 80. Amerikas Kinoakadēmijas balva "Oskars"; par labāko atzīta filma "Kur sirmgalvjiem nav vietas" (angļu: No Country for Old Men).
  • Kiprā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uz otro termiņu tika pārvēlēts pašreizējais prezidents Dimitris Hristofis.
• 25. februāris — par 17. Dienvidkorejas prezidentu kļuva I Mjonbaks.
• 26. februāris — Floridas štata dienvidos un vidienē notika elektropadeves pārrāvums, izraisot haosu satiksmē un apturot daudzu biroju un veikalu darbu.
• 27. februāris — mērena zemestrīce satricināja Linkonšīru, Lielbritānijā. Pazemes grūdienu stiprums sasniedza 5,3 balles pēc Rihtera skalas un to epicentrs atradās Lielbritānijas ziemeļaustrumos.
• 28. februāris — par Kipras prezidnetu tika iecelts Dimitris Hristofis.

Marts

• 2. marts — Dmitrijs Medvedevs tika ievēlēts par Krievijas prezidentu.
• 3. marts — Džons Makeins savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās no Republikāniskās partijas.
• 6. marts — astoņi cilvēki tika nogalināti un desmit ievainoti apšaudē Jeruzalemē, Izraēlā.
• 8. marts:
  • no Serbijas premjerministra amata atkāpās Vojislavs Koštuņica.
  • Malaizijā notika vispārējās vēlēšanas
• 9. marts — ar nesējraķeti Ariane 5ES palaists pirmais Eiropas kravas kosmosa kuģis Jules Verne ATV, kas paredzēts SKS apgādei.
• 14. marts — Lielbritānijas karaliene Elizabete II atklāja Londonas Hītrovas lidostas piekto termināli.
• 17. marts — Austrālijas pilsētā Adelaidā beidzās vēl nepieredzēti ilgs 15 dienu karstuma vilnis, kas tika nodēvēts kā "reizi 3000 gados", kura laikā temperatūra katru dienu pārsniedza +35 °C.
• 19. marts — no Zemes tika novērots 7,5 miljardu gaismas gadu attālumā noticis zvaigznes sprādziens, kas bijis tik spēcīgs, ka šis objekts kļuva par vistālāko ar neapbruņotu aci saredzamo objektu Visumā.
• 24. marts — Butānā notika pirmās vispārējās vēlēšanas.
• 25. marts — no Vilkinsa ledus šelfa Antarktīdā atdalījās 414 km² liels aisbergs.
• 29. marts — prezidenta un parlamenta vēlēšanas Zimbabvē.
• 30. marts — britu tabloīds "News of the World" publicēja FIA prezidentu Maksu Mosliju kompromitējošas fotogrāfijas.

Aprīlis

• 2. aprīlis — Bukarestē, Rumānijā sākās 20. NATO samits.
• 3. aprīlis:
  • NATO ielūdza Albāniju un Horvātiju aliansē. Maķedonijas iestāšanos bloķēja Grieķija.
  • Pirmais Eiropas kravas kosmosa kuģis Jules Verne ATV savienojās ar Starptautisko kosmisko staciju.
• 6. aprīlis — prezidenta vēlēšanas Melnkalnē.
• 9. aprīlis — parlamenta vēlēšanas Dienvidkorejā.
• 10. aprīlis — asamblejas vēlēšanas Nepālā.
• 13. aprīlis — vēlēšanās Itālijā uzvarēja Silvio Berluskoni pārstāvētā partija.
• 15. aprīlis — Kongo Demokrātiskajā Republikā, cenšoties pacelties, Gomas lidostā avarēja "Hewa Bora Airways" lidmašīna DC-9 ar aptuveni 80 pasažieriem.
• 18. aprīlis — netālu no ASV Ilinoisas štata pilsētas Vestsalemas notika 5,2 ballu stipra zemestrīce, kas bija vidējo rietumu reģionā spēcīgākā pēdējo 40 gadu laikā.
• 20. aprīlis — Paragvajā notika vispārējās vēlēšanas.
• 24. aprīlis — Anglijā un Velsā notika pēdējo 20 gadu laikā pirmais skolotāju streiks.
• 28. aprīlis:
  • Indijā ar nesējraķeti PSLV palaisti 10 pavadoņi.
  • Virdžīnijas štatā ASV plosījās vairāki tornado, ievainojot vismaz 200 cilvēku. Vissmagāk cieta Safolkas pilsēta.
  • 71 cilvēks gāja bojā vilcienu katastrofā Šandunas provincē Ķīnā.

Maijs

• 1. maijs:
  • Septiņi cilvēki gāja bojā un tika iznīcinātas vismaz 400 mājas vairāk kā 25 tornado plosīšanās rezultātā Ārkanzasas štatā ASV.
  • Ķīnā atklāja pasaulē garāko jūras tiltu, kura garums bija 36 kilometri un tas stiepās pāri Handžou līcim Austrumķīnas jūrā.
• 2. maijs — Kanādas pilsētās Kvebekā un Halifaksā sākās 2008. gada Pasaules čempionāts hokejā.
• 4. maijs:
  • 7:25 no rīta uz sēkļa Irbes šaurumā uzskrēja pasažieru kuģis "Mona Lisa" ar 984 pasažieriem.
  • Vairāk kā 90 000 cilvēku gāja bojā, kad ciklons "Nargis" sasniedza Mjanmas dienvidu reģionus. Vēja ātrums brāzmās sasniedza 215 km/h (60 m/s)
• 7. maijs — par Krievijas prezidentu oficiāli tika apstiprināts Dmitrijs Medvedevs.
• 8. maijs — par Itālijas premjerministru tika iecelts Silvio Berluskoni.
• 11. maijs — notika parlamenta vēlēšanas Serbijā.
• 12. maijs — 7,9 balles stiprā zemestrīcē Ķīnas centrālajā reģionā bojā gāja vismaz 19 000 cilvēku. Zemestrīce bija tik stipra, ka bija jūtama visā dienvidaustrumāzijas reģionā.
• 13. maijs — 63 cilvēki gāja bojā un 216 tika ievainoti vairākos bumbu sprādzienos Džeipuras pilsētā Indijā.
• 15. maijs — naftas vada sprādzienā netālu no Nigērijas galvaspilsētas Lagosas bojā gāja aptuveni 100 cilvēki.
• 16. maijs — Dominikānas Republikā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Leonels Fernandess.
• 25. maijs — plkst. 23:53:44 (pēc Koordinētā Visuma Laika) uz Marsa virsmas nolaidās NASA kosmiskais aparāts Phoenix.

Jūnijs

• 1. jūnijs — Maķedonijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 3. jūnijs — Baraks Obama savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās no Demokrātiskās partijas.
• 11. jūnijs — ASV palaista orbitālā observatorija Gamma-ray Large Area Space Telescope (GLAST).
• 12. jūnijs — referendumā Īrijā tika noraidīta Lisabonas līguma ratifikācija.
• 14. jūnijs — 6,9 ballu spēcīgā zemestrīcē Japānā gāja bojā 12 un ievainoti vairāk nekā 400 cilvēki.
• 27. jūnijs — Roberts Mugabe tika ievēlēts par Zimbabves prezidentu uz otro termiņu.
• 29. jūnijs — parlamenta vēlēšanas Mongolijā.

Jūlijs

• 2. jūlijs — Ingrīda Betankūra un 14 citi ķīlnieki tika atbrīvoti no Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku gūsta pēc sešu gadu nebrīves.
• 7. jūlijs — par Serbijas premjerministru kļuva Mirko Cvetkovičs, nomainot Vojislavu Koštunicu.
• 21. jūlijs — Belgradā, Serbijā arestēts bijušais Serbu Republikas prezidents Radovans Karadžičs.
• 23. jūlijs — Rāms Varans Jādavs nodeva zvērestu kā pirmais Nepālas prezidents.
• 27. jūlijs:
  • vismaz 17 cilvēki gāja bojā un 154 tika ievainoti bumbas sprādzienā lielākajā Turcijas pilsētā Stambulā.
  • Kambodžā notika parlamenta vēlēšanas.
• 28. jūlijs — vismaz 48 cilvēki gāja bojā un 287 tika ievainoti bumbas sprādzienos Irākas pilsētās Bagdādē un Kirkūkā.

Augusts

• 7. augusts — Gruzija, pārtraucot pamieru, uzbruka Dienvidosetijas reģionam. Krievijas bruņotie spēki atbildot sāka uzbrukumu objektiem Gruzijas teritorijā — konflikta zonā, kā arī ārpus tās.
• 8. augusts — Ķīnas galvaspilsētā Pekinā sākās 2008. gada vasaras olimpiskās spēles.
• 10. augusts — aizdegās un uzsprāga propāna rūpnīca Kanādas pilsētā Toronto. Bojā gāja viens cilvēks.
• 14. augusts — Gruzija izstājas no NVS.
• 18. augusts — par Pakistānas premjerministru tika iecelts Muhamedmians Somro.
• 20. augusts — aviokompānijas Spanair lidmašīna ar reisa numuru 5022, veicot ārkārtes nosēšanos, noslīdēja no skrejceļa un avarēja. Bojā gāja 153 cilvēki un tikai 18 izglābās.
• 24. augusts:
  • Gvatemalā nokrīt lidmašīna nogalinot 10 cilvēkus.
  • Pacelšanās laikā Kirgizstānas pilsētā Biškekā avarēja aviokompānijas Iran Aseman Airlines pasažieru lidmašīna Boeing 737-219. Bojā gāja 68 cilvēki.
• 26. augusts — Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību.

Septembris

• 1. septembris — viesuļvētra Gustavs kā 2. kategorijas vētra sasniedza ASV Luiziānas štatu. Bojā gāja 7 cilvēki. Pirms tam kā 4. kategorijas viesuļvētra, Gustavs brāzās pāri Kubas rietumdaļai, skarot arī Haiti, Dominikānu un Jamaiku. Tur bojā gājušo cilvēku skaits sasniedza 85 cilvēkus.
• 6. septembris — Pakistānā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Asifs Ali Zardari.
• 8. septembris — ANO Starptautiskā tiesa sāka izskatīt Gruzijas prasību pret Krieviju.
• 9. septembris — Asifs Ali Zardari nodeva Pakistānas prezidenta zvērestu.
• 10. septembris — Somālijas pirāti nolaupīja Dienvidkorejas kravas kuģi.
• 16. septembris — Kairā atrakts Ramzesa II templis.
• 21. septembris — Ehuds Olmerts atkāpās no Izraēlas premjerministra amata.
• 24. septembris — Taro Oso kļuva par Japānas premjerministru.
• 28. septembris — Baltkrievijā notika parlamenta vēlēšanas.

Oktobris

• 6. oktobris — 6,6 balles stiprā zemestrīcē Kirgizstānā bojā gāja vismaz 65 cilvēki.
• 7. oktobris — meteoroīds "2008 TC₃" kļuva par pirmo tāda tipa objektu, kas tika zinātniski novērots pirms sadursmes ar Zemi.
• 22. oktobris — Indijas Kosmosa Izpētes Organizācija (jeb ISRO) veiksmīgi palaida kosmosa kuģi "Chandrayaan-1" Mēness izpētes misijā.
• 29. oktobris:
  • Pakistānā notika 6,4 balles spēcīga zemestrīce, kurā gāja bojā vismaz 200 cilvēki.
  • Apvienojās aviokompānijas "Delta" un "Northwest Airlines" izveidojot pasaules lielāko aviokompāniju "Delta".^[1]

Novembris

• 4. novembris — ASV notika 44. prezidenta un 47. viceprezidenta vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja Demokrātiskās partijas kandidāts Baraks Obama, kurš ar 338. pret 163. elektorātu balsīm apsteidza Republikāniskās partijas kandidātu Džonu Makeinu. Viceprezidenta amatā tika ievēlēts Džo Baidens. Šīs prezidenta vēlēšanas iegāja vēsturē ar to, ka Baraks Obama bija pirmais melnādainais ASV prezidents.
• 8. novembris — Krievijas zemūdenes K-152 Nerpa incidentā bojā gāja 20 cilvēku.
• 20. novembris — Kanādā nokrita meteorīds 2008 Prairie meteoroid.
• 21. novembris — Vienu no bīstamākajiem datora tārpiem — Conficker pirmoreiz pamanīja internetā.
• 25. novembris — referendumā Grenlandē, par tās autonomijas palielināšanu no Dānijas, 75% vēlētāju deva atbalstu.
• 26.—29. novembris — sērijā teroristu uzbrukumu Indijas finanšu galvaspilsētā Mumbajā bojā gāja 195, bet ievainoti tika vismaz 239 cilvēki.
• 29. novembris — grautiņos Nigērijā bojā gāja 381, bet ievainojumus guva vismaz 300 cilvēku.

Decembris

• 5. decembris — mirstīgas atliekas, kas tika atrastas 1991. gadā, ar DNS testa palīdzību beidzot tika identificētas kā Cara Nikolaja II Romanova.
• 7. decembris — Ganā notika parlamenta vēlēšanas.
• 9. decembris — par Lietuvas premjerministru tika iecelts Andrus Kubiļus.
• 14. decembris — spēcīgs sniegputenis Francijas dienvidos izjauca transporta kustību un bez elektrības un komunikācijām atstāja 70 000 cilvēku.^[2]
• 15. decembris — Nīderlandes Antiļas formāli tika sadalītas.^[3]
• 16. decembris — Zviedrijas dienvidus satricināja 4,7 balles stipra zemestrīce. Grūdienus tika reģistrēti plkst. 6:20 pēc vietējā laika. Zemestrīces epicentrs atradies 59 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Malmes, Zviedrijas trešās lielākās pilsētas. Pazemes grūdieni bija jūtami Zviedrijas dienviddaļā un Dānijas ziemeļos, arī galvaspilsētā Kopenhāgenā.^[4]
• 27. decembris — Izraēla veica gaisa uzbrukumu Gazas sektoram, kurā bojā gāja vismaz 375 cilvēku, no kuriem 60 bija civilpersonas, bet vismaz 1700 tika ievainoti.
• 28. decembris — Bangladešā notika vēlēšanas pēc divu gadu politiskās krīzes.
• 30. decembris — Dubaijas torņa augstums sasniedza 780 metrus.

Janvāris

• 11. janvāris — Edmunds Hilarijs (Edmund Hillary), Jaunzēlandes alpīnists (dzimis 1919.)
• 17. janvāris — Bobijs Fišers (Robert James Fischer), ASV dzimis Islandes šahists (dzimis 1943.)
• 22. janvāris — Hīts Ledžers (Heath Ledger), Austrālijas aktieris (dzimis 1979.)
• 27. janvāris — Suharto, Indonēzijas prezidents (dzimis 1921.)

Februāris

• 5. februāris — Mahariši Mahešs Jogi (महर्षि महेश योगी), Indijas reliģiskais līderis (dzimis ap 1917.)
• 6. februāris — Dīters Nolls (Dieter Noll), vācu rakstnieks (dzimis 1927.)
• 10. februāris — Rojs Šeiders (Roy Scheider), amerikāņu aktieris (dzimis 1932.)
• 12. februāris — Badri Patarkacišvilli (ბადრი პატარკაციშვილი), Gruzijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1955.)
• 15. februāris (oficiāli atzīts par mirušu) — Stīvs Fosets (Steve Fossett), ASV aviators, burātājs, ceļotājs (dzimis 1944.)
• 18. februāris — Alēns Robs-Grijē (Alain Robbe-Grillet), franču rakstnieks un kinorežisors (dzimis 1922.)

Marts

• 18. marts — Entonijs Mingella (Anthony Minghella), angļu dramaturgs un režisors (dzimis 1954.)
• 19. marts:
  • Arturs Klārks (Arthur Charles Clarke), angļu rakstnieks (dzimis 1917.)
  • Pols Skofīlds (Paul Scofield), angļu aktieris (dzimis 1922.)
• 24. marts:
  • Nīls Espinols (Neil Aspinall), angļu producents (dzimis 1942.)
  • Ričards Vidmarks (Richard Widmark), amerikāņu aktieris (dzimis 1914.)
• 27. marts — Žans Marī Balestrs (Jean-Marie Balestre), franču sporta administrators (dzimis 1921.)
• 29. marts — Rajko Mitičs (Рајко Митић), Dienvidslāvijas futbolists un treneris (dzimis 1922.)

Aprīlis

• 5. aprīlis — Čārltons Hestons (Charlton Heston), amerikāņu aktieris (dzimis 1923.)
• 29. aprīlis — Alberts Hofmanis (Albert Hofmann), Šveices ķīmiķis (dzimis 1906.)

Maijs

• 12. maijs — Irēna Sendlere (Irena Sendlerowa), ebreju bērnu glābēja Holokausta laikā (dzimusi 1910.)
• 19. maijs — Andrejs Krastiņš, latviešu politiķis un jurists (dzimis 1951.)
• 26. maijs — Sidnijs Polaks (Sydney Pollack), ASV kinorežisors, producents un aktieris (dzimis 1934.)

Jūnijs

• 10. jūnijs — Čingizs Aitmatovs (Чыңгыз Айтматов), kirgīzu rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
• 13. jūnijs — Broņislavs Geremeks (Bronisław Geremek), Polijas politiķis, vēsturnieks (dzimis 1932. gadā)
• 22. jūnijs — Džordžs Karlins (George Carlin), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1937. gadā)
• 24. jūnijs — Leonīds Hurvičs (Leonid Hurwicz), Krievijā dzimis ASV ekonomists (dzimis 1917. gadā)

Jūlijs

• 6. jūlijs — Nonna Mordjukova, krievu aktrise (dzimusi 1925.)

Augusts

• 3. augusts — Aleksandrs Solžeņicins (Александр Солженицын), krievu rakstnieks (dzimis 1918.)
• 10. augusts — Aizeks Heiss (Isaac Hayes), ASV mūziķis (dzimis 1942.)
• 28. augusts — Fils Hills (Philip Hill), ASV autosportists (dzimis 1927.)

Septembris

• 12. septembris — Deivids Fosters Volless (David Foster Wallace), ASV rakstnieks (dzimis 1962.)
• 26. septembris — Pols Ņūmens (Paul Newman), ASV aktieris (dzimis 1925.)

Oktobris

• 11. oktobris:
  • Vija Artmane, Latvijas aktrise (dzimusi 1929.)
  • Jergs Haiders (Jörg Haider), Austrijas politiķis (dzimis 1950.)
• 13. oktobris — Aleksejs Čerepanovs (Алексей Черепанов), krievu hokejists (dzimis 1989.)
• 19. oktobris — Egīls Lukjanskis, latviešu rakstnieks (dzimis 1937.)

Novembris

• 4. novembris — Maikls Kraitons (Michael Crichton), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1942.)
• 9. novembris — Miriama Makeba (Miriam Makeba), Dienvidāfrikas dziedātāja, aktrise un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1932.)

Decembris

• 5. decembris — Aleksijs II (Алексий II), Maskavas un visas Krievzemes patriarhs (dzimis 1929.)
• 29. decembris — Ada Neretniece, latviešu kinorežisore (dzimusi 1924.)

• Ekonomikā — Pols Krugmans (Paul Krugman)
• Fizikā — Makoto Kobajaši (小林 誠), Tošihide Maskava (益川 敏英), Joičiro Nambu (南部 陽一郎)
• Fizioloģijā vai medicīnā — Fransuāza Barē-Sinūsi (Françoise Barré-Sinoussi), Haralds cur Hauzens (Harald zur Hausen), Liks Montanjē (Luc Montagnier)
• Ķīmijā — Martins Čalfijs (Martin Chalfie), Osamu Šimomura (下村 脩), Rodžers Tsiens (錢永健)
• Literatūrā — Žans Marī Gistavs Leklēzio (Jean-Marie Gustave Le Clézio)
• Miera prēmija — Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari)