Celakantveidīgās

Vislielākais ķermeņa augstums ir muguras peldspuras priekšējās malas līmenī. Senākajām celakantveidīgajām zivīm smadzeņu kapsulu veidoja divi lieli pārkaulojumi, vēlākajām attīstījās tikai atsevišķi pārkaulojumi un pārsvarā saglabājās skrimslis. Etmoīds uz augšu paplašinās un nosedz rostrālo dobumu. Uz tā aukslēju virsmas nav padziļinājumu. Katrā pusē ir divas nāsis ar kopējo iekšējo atvērumu. Hoānu nav. Aizmugurējā deguna sieniņa ir bieza. Deguna dobums nav savienots ar acu dobumu. Ožas nerva kanāls ir ļoti īss. Olfaktorais izaugums nav izteikts. Hiomandibulare ir reducēts.

Augšžokļa loks pievienots pie endokrānija atsevišķi. Bazipterigoīdais izaugums daļēji vai pilnībā reducējies. Ir priekšausu izaugums. Nav maxillaria un aukslēju plātnes. Suboperculum un ektopterigoīds ir vāji attīstīti vai arī to vispār nav. Praeoperculum ir saaudzis ar quadrato-jugale. Dentale īss, pārklāts ar vienīgo speniale un angulo-supraangulare. Divi koronoīdi, priekšējais – maziņš, bez zobiem. Zobi no ārpuses gludi, bez locījumiem, ar lielu pulpas dobumu. Clavicula bez augšupejošā izauguma, stipri pārklāj kleitrumu (cleithrum). Esošais extracleithrum nav homologs ar citām zivīm. Nav interclavicula. Jutīgie kanāli ir samērā plati. Virsacu kanāls iet starp supraorbitalia un frontonasalia. Starp virsacu un zemacu kanāliem ir papildus anastomozes.

Peldpūslis vāji attīstīts, dažām sugām pārkaulojies. Mugurkaula skriemeļi ir tikai reizēm astes daļā. Spurām ir spēcīga, bet samērā īsa pamatne un pagarinātas daivas. Pirmā muguras un anālā peldspura ir nobīdītas uz priekšu. Aste dificerkāla, ar papildus vidējo daivu. Katrs stars tiek balstīts ar vienu radiāliju. Pāra peldspurās radiālijas ir stipri reducētas. Lepidotrihijas ir daļēji segmentētas, muguras un anālajā peldspurās var balstīties uz plātnītes. Zvīņas ieapaļas ar ādas zobiņiem vai valnīšiem. Starp ādas zobiņu ģenerācijām nav kaula starpslānīša.

Celakantveidīgās zivis attīstījās saldūdeņos, bet paleozoja beigās plaši izplatījās arī jūrās. Vēlāk to skaits un daudzveidība samazinājās. Acīmredzot to ietekmēja starspurzivis, kuras triasā izplatījās pa visiem ūdens baseiniem. Fosilā veidā celakantveidīgās zivis ir zināmas no vidusdevona līdz krīta periodam. Mūsdienās ir zināma viena ģints ar divām sugām, kas ir izplatīta Indijas okeānā Āfrikas austrumu piekrastē un pie Indonēzijas Sulavesi salas. Dzīvo apmēram 90 – 200 m dziļumā. Latvijā ir zināma tikai viena fosilā celakantveidīgo zivju suga — Miguashaia grossi no Lodes karjera (Cēsu rajons).

• Celakantveidīgo klase (Coelacanthimorpha) Betancur-R et al., 2013

• Celakantveidīgo kārta (Coelacanthiformes) Huxley, 1861

• dzimta: Latimērijas (Latimeriidae) Berg, 1940

• ģints: Latimērijas (Latimeria) Smith, 1939
• ģints: † Holophagus Egerton, 1861
• ģints: † Libys Münster, 1842
• ģints: † Macropoma Agassiz, 1835
• ģints: † Macropomoides Woodward, 1942
• ģints: † Megacoelacanthus Schwimmer et al., 1994
• ģints: † Undina Münster, 1834

• dzimta: † Coelacanthidae Agassiz, 1843

• ģints: † Axelia Stensiö, 1921
• ģints: † Coelacanthus Agassiz, 1836
• ģints: † Ticinepomis Rieppel, 1980
• ģints: † Wimania Stensio, 1921

• dzimta: † Diplocercidae Berg, 1940

• ģints: † Diplocercides Stensiö, 1922

• dzimta: † Hadronectoridae Lund & Lund 1984

• ģints: † Allenypterus Melton, 1969
• ģints: † Hadronector Lund & Lund, 1984
• ģints: † Polyosteorhynchus Lund and Lund, 1984

• dzimta: † Mawsoniidae Schultze, 1993

• ģints: † Alcoveria Beltan 1972
• ģints: † Axelrodichthys Maisey, 1986
• ģints: † Chinlea Schaeffer 1967
• ģints: † Diplurus Newberry, 1878
• ģints: † Mawsonia Woodward, 1907

• dzimta: † Miguashaiidae Schultze, 1993

• ģints: † Miguashaia Schultze, 1993

• dzimta: † Laugiidae Stensiö, 1932

• ģints: † Coccoderma Reis, 1888
• ģints: † Laugia Stensiö, 1932

• dzimta: † Rhabdodermatidae Berg, 1958

• ģints: † Caridosuctor Lund and Lund, 1984
• ģints: † Rhabdoderma Reis, 1888

• dzimta: † Whiteiidae Schultze, 1993

• ģints: † Whiteia Moy-Thomas, 1935

(†) - izmirušu zivju grupa.