Dardaneļi
Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (turku: Çanakkale Boğazı, grieķu: Δαρδανέλλια, Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (grieķu: Ελλήσποντος, Hellēspontos, latīņu: Hellespontus), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.[1]
| Dardaneļi | |
|---|---|
 | |
  Dardaneļi | |
| Atrodas |  Turcija |
| Ietilpst | Vidusjūra |
| Savieno | Egejas jūra Marmora jūra |
| Atdala | Eiropa Āzija |
| Koordinātas | 40°13′N 26°27′E / 40.217°N 26.450°E 26°27′E / 40.217°N 26.450°E |
| Garums | 65 km |
| Platums | 1,2—6 km |
| Vidējais dziļums | 55 m |
| Lielākais dziļums | 103 m |
| Apdz. vietas krastos | Čanakale, Gelibolu |
 Dardaneļi Vikikrātuvē | |
Šaurums savieno Egejas jūru ar Marmora jūru un ir viens no posmiem jūras ceļā starp Vidusjūru un Melno jūru. Šaurums ir 65 kilometrus garš un no 1,3 līdz 6 kilometriem plats. Vidējais dziļums ir 50 metri.
Senāk Dardaneļus sauca par Hellespontu un tam ir bijusi liela nozīme Eiropas vēsturē, īpaši laikā, kad dominējošā vara reģionā bija Senā Grieķija. Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju šauruma nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka Atamanta meitas Helles vārda. Netālu no šauruma atradās Troja. Izsenis galvenā pilsēta pie Dardaneļiem bija Abidosa, kad 1352. gadā šauruma Āzijas krasts nonāca turku varā, pilsētu pārsauca par Čanakali.
Pēc 1841. gada līguma tikai turku kara kuģi drīkstēja peldēt pa Dardaneļiem. Pirmā pasaules kara laikā par stratēģiski svarīgo šaurumu norisinājās smagas cīņas starp Turciju un Antanti.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dardaneļi.