Edvards III Plantagenets
Edvards III Plantagenets (angļu: Edward III of Plantagenet; dzimis 1312. gada 13. novembrī, miris 1377. gada 21. jūnijā) bija Anglijas karalis, tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem Anglijas karaļiem viduslaikos. Valdīja no 1327. gada 26. janvāra līdz savai nāves dienai. Edvards III atjaunoja karalisko autoritāti, kuru bija kritusies viņa tēva Edvarda II laikā. Pārveidoja Anglijas Karalisti par vienu no spēcīgākajām militārajām varām Eiropā. Viņa valdīšanas laikā tika arī veikta būtiska attīstība likumdošanā un valdībā — galvenokārt Anglijas parlamenta reformēšana un nostiprināšana. Edvarda III laikā valstī plosījās Melnā nāve (mēris).
| Edvards III Edward III | |
|---|---|
.jpg) | |
| Anglijas karalis | |
| Amatā 1327. gada 1. februāris — 1377. gada 21. jūnijs (kronēts 1327. gada 1. februārī) | |
| Priekštecis | Edvards II |
| Pēctecis | Ričards II |
| Dzimšanas dati | 1312. gada 13. novembrī Vindzoras pils, Bērkšīra, Anglija ( .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste) |
| Miršanas dati | 1377. gada 21. jūnijā (64 gadu vecumā) Ričmondas pils, Ričmonda, Anglija (Londona, Apvienotā Karaliste) |
| Apglabāts | Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste |
| Dinastija | Plantagenetu dinastija |
| Tēvs | Edvards II |
| Māte | Francijas Izabella |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Eno Filipa (Prec.1328;mirusi 1369) |
| Bērni | 12 bērni, to skaitā Melnais princis Edvards, Antverpenes Lionels, Ģentes Džons, Lenglijas Edmunds, Vudstokas Tomass |
| Reliģija | katolisms |
Dzīvesstāsts
Edvards III tronī kāpa, pateicoties baronu dumpim un tēva Edvarda II gāšanai no troņa. Sākotnēji valsts pārvalde bija karaliskās padomes rokās, kuru vadīja karaliene māte Francijas Izabella un reģents Rodžers Mortimers, Marčas grāfs.
1328. gadā Edvards III aprecējās ar Eno Filipu (Philippa of Hainault), Eno (fr. Hainaut, val. Hinnot) hercoga Viljama (William I, Count of Hainaut, Count William III of Avesnes, Count William III of Holland and Count William II of Zeeland) meitu.
1330. gadā Edvards III apsūdzēja Mortimeru varas uzurpācijā un lika sodīt ar nāvi, bet māti atstūma no valsts pārvaldes. 1337. gadā uzsāka Simtgadu karu par Francijas troni, uz kuru tam bija tiesības no mātes puses. Reformēja tieslietu sistēmu, parlamenta darba praksi.
Tā kā vecākais dēls, Velsas princis Melnais princis Edvards mira, tēvam dzīvam esot, troni pēc Edvarda III nāves mantoja tā 10 gadus vecais mazdēls Ričards.
Tituli
Edvarda tituli:
Literatūra
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edvards III Plantagenets.
Edvards III no Vindzoras Dzimis: 1312. gada 13. novembrī Miris: 1377. gada 21. jūnijā | ||
| Karaliskie tituli | ||
|---|---|---|
| Priekštecis Edvards II | Anglijas karalis no 1327. gada 26. janvāra līdz 1377. gada 21. jūnijam | Pēctecis Ričards II |
| Anglijas karaliskā vara | ||
| Priekštecis Tomass no Brotertonas | Anglijas troņmantinieks no 1312. gada 13. novembra līdz 1327. gada 25. janvārim | Pēctecis Džons no Althemas |
| Īrijas pērisms | ||
| Priekštecis Edvards II | Īrijas lords no 1327. līdz 1377. gadam | Pēctecis Ričards II |