GNU/Linux
GNU/Linux ir brīva operētājsistēma, kas balstīta uz Linux kodola. Tā ir viena no labākajiem brīvās programmatūras un atvērtā koda programmatūras piemēriem.
 | |
| Uzņēmums / izstrādātājs | kopiena |
|---|---|
| OS saime | Unix-tips |
| Izstrādes process | pašreizējs |
| Pirmkoda modelis | galvenokārt atvērtais pirmkods, slēgtais pirmkods arī pieejams |
| Pirmais izlaidums | 1991. gadā |
| Tirgus mērķis | personālie datori, mobilās ierīces, iegultās ierīces, serveri, lieldatori, superdatori |
| Pieejamās valodas | daudzvalodu |
| Pieejamās programmēšanas valodas | daudzas |
| Atbalstītās platformas | Alpha, ARC, ARM, AVR32, Blackfin, C6x, ETRAX CRIS, FR-V, H8/300, Hexagon, Itanium, M32R, m68k, META, Microblaze, MIPS, MN103, OpenRISC, PA-RISC, PowerPC, s390, S+core, SuperH, SPARC, TILE64, Unicore32, x86, Xtensa |
| Kodola tips | viengabalains (Linux) |
| Lietotāja telpa | dažādas |
| Lietotāja saskarne pēc noklusējuma | daudzas |
| Licence | galvenokārt GNU GPL un citi[2] (Linux prečzīme pieder Līnusam Tūrvaldsam[3] un pārvalda Linux Mark Institute) |
GNU/Linux operētājsistēmu veido Linux kodols un GNU sistēmas bibliotēkas un utilītprogrammas. Linux distributīvi šim programmatūras klāstam mēdz pievienot vēl neskaitāmas papildus programmas. Termins Linux strikti attiecināms uz Linux kodolu, taču bieži vien šo terminu lieto, lai aprakstītu visas UNIX tipa sistēmas (pazīstamas arī kā GNU/Linux sistēmas), kas balstītas uz Linux kodola un kombinētas ar GNU projekta bibliotēkām un rīkiem.
Vēsture
1991. gadā Helsinku Universitātes students Līnuss Tūrvaldss uzrakstīja Linux operētājsistēmas kodolu. Tas savienojumā ar GNU sistēmas bibliotēkām un utilītprogrammām veidoja GNU/Linux operētājsistēmu. Šo sistēmu sāka saukt vienkārši par Linux, taču GNU projekta aizsācējs Ričards Stalmans norādīja, ka nav korekti izmantot GNU sistēmas programmatūru, bet neminēt tās nosaukumu.[4] Kopš tā laika daudzi ir sākuši lietot korektāko nosaukumu GNU/Linux, lai gan populāri ir palicis turpināt sistēmu saukt vienkārši par Linux.
Distributīvi
Linux kodols savienojumā ar programmatūru veido Linux distributīvu. Tos veido gan firmas un organizācijas, gan arī vienkāršas personas brīvajā laikā. Izšķir plaša lietojuma Linux distributīvus, kas domāti ikdienas darbam, un specifiskas nozīmes Linux distributīvus, kas domāti konkrētiem mērķiem, piemēram, izmantošanai maršrutizatoros.
Šobrīd vienīgais aktīvais Latvijā izstrādātais distributīvs ir Austrumi Linux, ko uztur programmētāji no Latgales.[5] Latvijā radīti ir arī Amber Linux (izstrādāja un izplatīja uzņēmums Lintech) un LIIS Linux, taču šie distributīvi šobrīd vairs netiek attīstīti. Latvijas lietotājiem ir paredzēts arī Lietuvā izstrādātais Baltix Linux.
Dažu Linux distributīvu piemēri: