Fedora

Fedora (līdz 6. versijai saukts Fedora Core) ir bezmaksas Linux distributīvs, kas radies no Red Hat Linux distributīva. Tā ir kopienas veidota un kompānijas Red Hat sponsorēta[1] uz Linux kodola bāzēta RPM saimes operētājsistēma. Tās mērķis un filosofija ir izmantot tikai brīvās un atvērtā koda programmatūras risinājumus, kā arī būt novatoriskai un ātrāk ieviest jauninājumus.[2]

Fedora
Fedora 24 ar GNOME grafisko vidi
Uzņēmums / izstrādātājsFedora Project
OS saimeLinux
Izstrādes processAktuāls
Pirmkoda modelisVarious
Pirmais izlaidums2003. gada 6. novembrī (20 gadi)
Pēdējā izlaiduma versija36 / 2022. gada 10. maijā
Atjaunošanas metodeDNF, Anaconda
Pakotnes pārvaldnieksRPM Package Manager
Atbalstītās platformasIA-32, x86-64, ARM, PowerPC, s390x, ARM AArch64
Kodola tipsMonolīts kodols
Lietotāja saskarne pēc noklusējumaGNOME
Tīmekļa vietnegetfedora.org

Tiek lēsts, ka 2016. gadā Fedora izmantoja 1,2 miljoni cilvēku.[3] Linux kodola autors Līnuss Tūrvaldss ir vairākkārt minējis, ka viņš izmanto Fedora.[4][5]

Vēsture

Fedora projekts tika izveidots 2003. gada beigās, kompānijai Red Hat sadalot Red Hat Linux projektu divos atsevišķos projektos un tādējādi izveidojot Red Hat Enterprise Linux, kura mērķis ir stabila un droša atvērtā koda operētājsistēma uzņēmumu un datu centru vajadzībām,[6] un kopienas veidotā Fedora (toreiz Fedora Core) operētājsistēma, kurā varētu brīvi pievērsties vēlāk komerciālajā produktā iekļaujamu inovāciju attīstīšanai un cieši sadarboties ar citiem brīvās programmatūras projektiem.[7]

Programmnodrošinājums

10. versijā parādījās atbalsts ext4 failu sistēmā, bet kopš 33. versijas noklusētā failu sistēma ir Btrfs.[8] No 8. versijas ir pieejama PulseAudio programmatūra, Fedora bija pirmais Linux distributīvs, kas to izmantoja kā noklusēto savā sistēmā, tomēr 34. versijā kā noklusējuma audio atskaņošanas dēmons tiek izmantots PipeWire.[9] No 24. versijas kā noklusētais attēlošanas servera protokols tiek izmantots Wayland.[10] Lietotājam ir iespēja izvēlēties starp GNOME, KDE, Xfce, Cinnamon u.c. grafiskajām vidēm, bet noklusētā ir GNOME. Oficiāli atbalstītie laidieni ar citām grafiskajām vidēm Fedora projektā saucas Spins.[11] Instalācijas attēlos (izņemot Netinstall) iekļautas biroja programmatūras pakotnes un daudzi citi rīki.

Versiju vēsture

Fedora projekts jaunas versijas izlaiž aptuveni ik pa 6 mēnešiem (pavasarī un rudenī), katra versija tiek uzturēta ~13 mēnešus pēc tās iznākšanas (Fedora 11 tiek tehniski atbalstīta līdz Fedora 13 iznākšanai un 2 mēnešus pēc tās utt).[12] Fedora 20 Heisenbug bija pēdējā versija, kas izmantoja nosaukumu.[13]

KrāsaNozīme
SarkanaVeca versija, netiek uzturēta
ZaļaVersija tiek uzturēta
ZilaPlānotā versija
ProjektsVersijaNosaukumsIzdošanas datumsLinux kodola versija izdošanas brīdī
Fedora37-Plānots 2022. gada 18. oktobrī[14]
36-2022. gada 10. maijā5.17
35-2021. gada 4. novembrī5.15
34-2021. gada 27. aprīlī5.11
33-2020. gada 27. oktobrī5.8
32-2020. gada 28. aprīlī5.6
31-2019. gada 29. oktobrī5.3
30-2019. gada 7. maijā5.0
29-2018. gada 30. oktobrī4.18
28-2018. gada 1. maijā4.16
27-2017. gada 14. novembrī4.13
26-2017. gada 7. novembrī4.11
25-2016. gada 22. novembrī4.8
24-2016. gada 21. jūnijā4.5
23-2015. gada 3. novembrī4.2
22-2015. gada 26. maijā4.0
21-2014. gada 12. septembrī3.17
20Heisenbug2013. gada 17. decembrī3.11
19Schrödinger's Cat2013. gada 2. jūlijā3.9
18Spherical Cow2013. gada 15. janvārī3.6
17Beefy Miracle2012. gada 29. maijā3.3
16Verne2011. gada 8. novembrī3.1
15Lovelock2011. gada 24. maijā2.6.38
14Laughlin2010. gada 2. novembrī2.6.35
13Goddard2010. gada 25. aprīlī2.6.33
12Constantine2009. gada 17. novembrī2.6.31.5
11Leonidas2009. gada 9. jūnijā2.6.29.4
10Cambridge2008. gada 25. novembrī2.6.27
9Sulphur2008. gada 13. maijā2.6.25
8Werewolf2007. gada 22. oktobrī2.6.23.1
7Moonshine2007. gada 31. maijā2.6.21
Fedora Core6Zod2006. gada 24. oktobrī2.6.18
5Bordeaux2006. gada 20. martā2.6.15
4Stentz2005. gada 13. jūnijā2.6.11
3Heidelberg2004. gada 8. novembrī2.6.9
2Tettnang2004. gada 18. maijā2.6.5
1Yarrow2003. gada 6. novembrī2.4.19

Atsauces

Ārējās saites