Historiogrāfija

Historiogrāfija (viduslaiku latīņu: historiographia, cēlies no grieķu: ἱστορία, historía — ‘vēsture’, γράφειν, graphein — ‘rakstīt’)^[1] ir zinātne, kas pēta vēstures zinātnes attīstību. Parasti historiogrāfija ir saistīta ar kādu noteiktu teritoriju vai laika posmu, piemēram, pastāv antīkā, viduslaiku, Latvijas historiogrāfija.^[2] Tiek pētīts, kā tikuši izprasti dažādi vēstures procesi, kā attīstījusies metodoloģija, kādi vēsturiski avoti ir bijuši pieejami, un kā tie tikuši izmantoti pētījumos.^[2]

Historiogrāfijas historiogrāfija ir viena no jaunākajām nozares jomām, tajā tiek pētīta pašas vēstures zinātnes pētniecības attīstība.^[2]

Ar terminu historiogrāfija tiek apzīmēts arī publicēto vēstures pētījumu kopums.^[2] Tiek izšķirti konkrēti pētījumu kopumi pēc laika un vietas, kad un kur veikti pētījumu, pētījumu tematika netiek izdalīta atsevišķi.^[2] Šādi veidojas, piemēram, antīkā, viduslaiku, Latvijas historiogrāfija.