Indoķīnas tīģeris
Indoķīnas tīģeris (Panthera tigris corbetti) ir viena no tīģera pasugām. Tas sastopams Mjanmā, Taizemē, Laosā Vjetnamā, Kambodžā un Ķīnas dienvidrietumos.[1] Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem Indoķīnas tīģeris ir apdraudēts, strauji tuvojoties kritiski apdraudēta statusa iegūšanai.[1] 2011. gadā savvaļā bija sastopami 342 pieauguši īpatņi.[1] Lielākā populācija (189—252 īpatņi) mājo Taizemē.[2] Apmēram 85 tīģeri dzīvo Mjanmā un tikai 20 īpatņi Laosā.[1] Kambodžā, Vjetnamā un Ķīnā kopš 2007. gada tas tiek uzskatīts par izmirušu.[1][3][4][5] Apmēram 60 īpatņi mājo dažādos pasaules zoodārzos.[6]
| Indoķīnas tīģeris Panthera tigris corbetti (Mazák, 1968) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Kaķu dzimta (Felidae) |
| Ģints | Panteras (Panthera) |
| Suga | Tīģeris (P. tigris) |
| Pasuga | Indoķīnas tīģeris (P. t. corbetti) |
 Indoķīnas tīģeris Vikikrātuvē | |
Nesenā pagātnē kā Indoķīnas tīģeris tika klasificēts arī Malaizijā dzīvojošais tīģeris, tomēr saskaņā ar DNS pētījumiem šī populācija izdalīta kā atsevišķa pasuga — Malajas tīģeris.[7][8]
Izplatība
_832-714-(118).jpg)
Indoķīnas tīģera izplatības areāls rietumos robežojas ar Bengālijas tīģera izplatības areālu. Ziemeļrietumu virzienā areāls sasniedz Čitagongas kalnu grēdu un Brahmaputras upes baseinu.[7][9] Mjanmā un Taizemē ir izveidoti vairāki nacionālie parki tīģeru aizsardzībai.[10] Vairāk nekā puse no kopējās populācijas sastopama Taizemes rietumu mežu masīvā, kas ir tropu un subtropu platlapu koku meži.[11]
Indoķīnas tīģers mājo mežos, plašos zālājos un kalnos, vislabprātāk apmetoties mežā (lietus mežos, mūžzaļajos mežos, jauktu koku mežos, tropu un subtropu mitrajos platlapu mežos).[5]
Izskats
Indoķīnas tīģeris ir vidēji liels tīģeris, mazāks nekā Bengālijas un Amūras tīģeris.[4][5] Kā visiem tīģeriem, tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes. Tēviņa ķermeņa garums ir 2,55—2,85 m, svars 150—200 kg. Mātītes garums ir 2,3—2,55 m, svars 100–130 kg.[5][12] Indoķīnas tīģeris pēc lieluma ir apmēram vienāds ar Āzijas lauvu.[13] Lai arī šīs pasugas pārstāvji nav lielākie tīģeri, tomēr to tēviņiem ir visgarākais galvaskauss no visiem, 319—365 mm.[14]
Kažoks ir košāk ruds, tumšāks nekā Bengālijas tīģerim vai arī tas ir piesātināti zeltains, melnās svītras salīdzinoši īsas un šauras, pakakle un vēders gaiši dzelteni vai balti.[5][6] Aste gaiši ruda (astes apakša var būt balta) ar melniem gredzeniem, astes gals melns. Arī uzacis un vaigi var būt balti.[6][15]
Uzvedība un barība
Indoķīnas tīģeris ir vienpatis, un ģimeņu baros dzīvo tikai mātīte ar saviem mazuļiem.[16] Tas galvenokārt medī vidējus un lielus pārnadžus. Tie ir sambarbrieži, mežacūkas, gorali, bantengi un jauni gauri.[5] Tomēr mūsdienās lielo pārnadžu populācijas ir ļoti samazinājušās vai atsevišķas sugas izmirušas, veidojot "tukša meža" sindromu — mežs, kas ārēji izskatās, ka ar to viss kārtībā, bet kurā dzīvnieku pasaule ir ļoti nabadzīga.[17][18]
Tādēļ tīģeris ir spiests medīt arī mazākus dzīvniekus, piemēram, mundžakus, dzeloņcūkas, makakus un cūkāpšus.[5] Maza medījuma problēma ir tā, ka tā masa nav pietiekama, lai nodrošinātu tik liela plēsēja kvalitatīvu vairošanos. Šis faktors kombinācijā ar malumedniecību ir galvenie iemesli, kādēļ Indoķīnas tīģeri izzūd visā savā izplatības areālā.[19]
Vairošanās
_841-723-(118).jpg)
Indoķīnas tīģerim nav noteikta vairošanās sezona, bet visbiežāk pārošanās notiek no novembra līdz aprīlim.[6] Grūsnības periods ilgst 3,5 mēnešus, apmēram 103 dienas. Parasti piedzimst 2—3 mazuļi, bet tie var būt arī 7.[6] Par tiem rūpējas tikai māte. Tikko dzimuši mazuļi ir nevarīgi, akli un nedzirdīgi. Tie sver apmēram 1 kg.[4] Acis un ausis atveras pēc dažām dienām. Māte mazuļus pirmos 2 mēnešus zīda tikai ar pienu, pēc tam tos sāk piebarot ar gaļu.[4] Gada vecumu sasniedz apmēram 35% no mazuļiem.[6] To dzīvību apdraud meža ugunsgrēki, plūdi un citi pieaugušie tīģeri. Jaunie tīģeri māti pamet 18—28 mēnešu vecumā.[4] Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 3,5 gadu vecumā, tēviņi 5 gados.[6][16][20] Indoķīnas tīģeris dzīvo 15—26 gadus, atkarībā no tā vai īpatnis mājo savvaļā vai nebrīvē. Tā kā populācija savvaļā ir ļoti neliela, Indoķīnas tīģeriem notiek sapārošanās starp ļoti tuvu radniecīgiem īpatņiem, tādējādi pasugas gēni kļūst vājāki un tīģeriem parādās dažādas iedzimtas slimības, neauglību ieskaitot.[5][16][20]
Apdraudējums
Galvenais Indoķīnas ienaidnieks ir cilvēks. Vietējie iedzīvotāji medī tīģeri, lai tā ķermeņa daļas izmantotu tradicionālajā medicīnā, kā arī rotu pagatavošanai.[21] Otra milzīga problēma — dzīves vides degradācija un izzušana. Lauksaimniecības attīstība defragmentē tīģeru apdzīvotās platības, tās iznīcina un iztukšo.
Kačinas štatā Mjanmā ir lielākais Indoķīnas tīģeru rezervāts, kurā mājo pēdējie Mjanmas tīģeri. To izdzīvošanu ietekmē arī Mjanmas civilais karš, kas sācies 1948. gadā un joprojām nav beidzies. Rezervāta teritorijā samērā brīvi darbojas vietējie malumednieki, jo rezervāta darbiniekiem dēļ bruņotā konflikta kopš 2011. gada ieeja rezervātā ir liegta.[22]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Indoķīnas tīģeris.