Mjanma

Pirmā lielvalsts Iravadi upes basienā no 9. līdz 13. gadsimtam bija Paganas impērija ar galvaspilsētu tagadējā Baganas pilsētā, ko nopostīja Mongoļu impērijas sastāvā esošās Ķīnas karaspēks (1277—1287).

No 1531. līdz 1752. gadam lielākajā Mjanmas daļā valdīja Taungu dinastijas, vēlāk Konbauna (Konbaung) dinastijas valdnieki (1752—1885). Pēc Pirmā Britu-Birmas kara (1824—1826) Birmas ķēniņvalsts britiem zaudēja Asamas, Manipūras un Tanintaji provines, bet Otrajā Britu-Birmas karā (1852) visu pārējo Bengālijas līča piekrastes teritoriju. 1853. gadā varu Birmā pārņēma karalis Mindons un pārcēla valsts galvaspilsētu uz Mandalaju. Trešā Britu-Birmas kara laikā 1885. gadā briti pabeidza Birmas iekarošanu un pievienoja to Britu Indijai.

Līdz 1937. gadam Birma bija Britu Indijas province, pēc tam — atsevišķa britu kolonija. Otrā pasaules kara laikā Japānas impērijas karaspēks 1942. gada sākumā iekaroja lielāko daļu Birmas un uzvarēja Pirmajā Birmas kampaņā (1942. gada jūnijā — 1943. gada septembrī). 1943. gada 1. augustā tika pasludināta Birmas Valsts neatkarība. Otrajā Birmas kampaņā 1944. gada janvārī—novembrī Japānas un Taizemes karaspēks cieta sakāvi, 1948. gadā Apvienotā Karaliste atzina Birmu par neatkarīgu valsti. 1961. gadā Birmas politiķis U Tans kļuva par ANO ģenerālsekretāru.

1962. gadā Birmā notika militārs apvērsums un varu pārņēma Revolucionārā padome, kas nacionalizēja privātos uzņēmumus un ieviesa PSRS līdzīgu centrālo plānošanas sistēmu. 1974. gadā tika pieņemta jauna Birmas Savienības Sociālistiskās Republikas (BSSR) konstitūcija, visa vara valstī nonāca Birmas Sociālistu programmas partijas rokās. Birma bija politiski un ekonomiski izolēta no pārējās pasaules, un tās ekonomiskais stāvoklis strauji pasliktinājās. Pēc iedzīvotāju masu protestiem 1989. gadā Birmā tika ieviests karastāvoklis, valsts tika pārdēvēta par Mjanmas Savienību.

1990. gadā valstī pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kurās uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā opozīcijas partija. Tomēr militārā hunta izlēma neatteikties no varas, Aunai Sanai Su Či tika piemērots mājas arests. 1991. gadā viņa saņēma Nobela miera prēmiju.

Pēc 2010. gada vēlēšanām militārā hunta 2011. gadā oficiāli pārtrauca savu darbību, pārveidojoties par civilo valdību un saglabājot politisko un ekonomisko ietekmi valstī. Kad 2015. gada vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā partija Nacionālā līga par demokrātiju, viņa ieņēma Valsts padomnieces (valdības vadītājas) amatu.

2020. gada 8. novembrī notika vispārējās vēlēšanas, un arī šajās vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Aunas Sanas Su Či vadītā partija, bet militāristu atbalstītā Solidaritātes un attīstības savienības partija ieguva niecīgu deputātu skaitu parlamentā. 2021. gada 1. februārī bruņotie spēki veica valsts apvērsumu. Tika aizturēts valsts prezidents Vins Mjins un valdības vadītāja Auna Sana Su Či. Par prezidenta pienākumu izpildītāju tika iecelts viceprezidents Mjins Šve.

Lielu daļu no Mjanmas teritorijas klāj zemienes, kuras ieskauj kalni, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā. Pašos valsts ziemeļos Mjanmas teritorijā iestiepjas arī neliela daļa no Himalajiem. Šeit atrodas arī augstākā Mjanmas virsotne — Khakaborazi (5881 m vjl.), kas ir arī augstākā virsotne Dienvidaustrumāzijas valstīs. Šajā Himalaju daļā atrodas arī dažu lielo Āzijas upju iztekas. Birmiešiem no tām visnozīmīgākā ir Iravadi upe, kura tek dienvidu virzienā cauri visai valstij. Mjanmas rietumos ir vairākas kalnu grēdas, kuras atrodas uz Indijas-Mjanmas robežas. No tām visaugstākā ir Adaro grēda, kuras augstāko virsotņu augstums ir lielāks par 3000 m virs jūras līmeņa. Valsts austrumos atrodas Šanu plato, kuras vidējais augstums ir aptuveni 900 m virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no šī plato gar Taizemes robežu stiepjas Tanena un Tenaserimas grēdas. Salīdzinoši zemie Pegu kalni, kas atrodas valsts centrālajā daļā, sadala valstī divās daļās. Austrumos no kalniem atrodas lielākā daļa, tas ir, Iravadi upes ieleja, bet rietumos — Sitaunas ieleja. Trešā lielākā Mjanmas upe ir Salvina, kura plūst cauri Šanu plato.

Mjanmā ir ļoti mitrs klimats. Gandrīz visu vasaru tur ir spēcīgas musonu lietusgāzes. Vislielākais nokrišņu daudzums ir Adaro un Tenaserimas grēdu tuvumā, kur tas sasniedz 500 cm gadā. Iravadi deltā nokrišņu daudzums svārstās no 150 līdz 250 cm gadā. Savukārt vismazāk nokrišņi ir Šanu plato un valsts ziemeļos — no 100 līdz 200 cm gadā.

• Mjanmas pilsētu uzskaitījums