Brazīlija

Valsts nosaukuma "Brazīlija" izcelsme ir neskaidra. Viena no versijām apgalvo, ka portugāļi to nosauca pēc mežos augošā brazas koka nosaukuma,^[6] no kura pirmie kolonisti ieguva sarkano krāsu.

Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka, iespējams, cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, alu zīmējumi, vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem.^[7] Vēl pirms eiropieši atklāja Dienvidameriku, tā jau bija sadalīta starp Kastīlijas karalisti un Portugāli. Saskaņā ar Tordesiljasas līgumu, kas tika parakstīts 1494. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. meridiāna.

1500. gadā Pedru Alvariša Kabrala vadītā Portugāles ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. Portugāļi bija pirmie kolonisti, kas ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju.^[8] Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija klejotāji ar ierobežotām lauksaimniecības darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts kanibālisms.^[8] Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no Andu kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņu, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies džungļos.^[8] Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, baku, dēļ.

Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai 1532. gadā mūsdienu Sanpaulu štatā un nosauca par Sanvisenti. Ap šo laiku sākās arī Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona izpēte. 1549. gadā tika dibināta Salvadora, kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. 1555. gadā franču jūrnieks Nikolā Djurāns de Viležjons (Nicolas Durand de Villegaignon) Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no Francijas aizbēgušie hugenoti. Tomēr 1565. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas Riodežaneiro dibināšanas gadu. 1624. gadā Salvadorā iebruka nīderlandieši. Līdz 1633. gadam Nīderlandes Austrumindijas kompānija spēja pakļaut arī Resifi un lielu daļu no Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona. Nīderlandiešu pakļauto teritoriju pārvaldīja Johans Maurics (Johan Maurits). Nīderlandiešiem tik veiksmīgi izdevās iekarot šīs teritorijas, jo netika saņemts atbalsts no Portugāles, kuru no 1580. līdz 1640. gadam pārvaldīja Spānijas ieceltie vicekaraļi no Hābsburgu dinastijas. Tādēļ 1654. gadā kolonisti paši veica ekspedīciju, lai padzītu nīderlandiešus.

Brazīlija atrodas Dienvidamerikā un aizņem aptuveni 47% no visas kopējās kontinenta platības. Tās platība ir 8 514 877 km². Līdz ar to Brazīlija ir Latīņamerikas lielākā valsts un piektā lielākā valsts pasaulē. Brazīlija robežojas teju vai ar visām Dienvidamerikas valstīm. Ziemeļos tā robežojas ar Franciju (Franču Gviānu), Surinamu, Gajānu un Venecuēlu, ziemeļrietumos robežojas ar Kolumbiju, rietumos — ar Peru un Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Paragvaju, Argentīnu un Urugvaju. Ekvadora un Čīle ir vienīgās Dienvidamerikas valstis, ar kurām Brazīlijai nav robežas. Brazīlijas krastus 7400 km garumā apskalo Atlantijas okeāns.^[9] Brazīlijai pieder vairākas nelielas Atlantijas okeāna salas — Trindadi, Martina Vasa salas, Fernandu di Noroņas sala, Rokasas atols un Sanpedru un Sanpaulu salas.

Brazīliju var iedalīt vairākos reģionos, no kuriem dominējošie reģioni ir Amazones līdzenums un Brazīlijas plakankalne. Amazones līdzenuma vidējais augstums ir 250 m virs jūras līmeņa,^[9] un to galvenokārt klāj lietus mežs, kuru 1970. un 1980. gados rūpniecības, lauksaimniecības un ganību nolūkos intensīvi izcirta un izdedzināja.^[7] Sākot ar 1980. gadu beigām, Brazīlijas valdība starptautiskā spiediena dēļ sāka ierobežot Amazones lietus meža izciršanu. Savukārt dienvidaustrumos esošās Brazīlijas plakankalnes vidējais augstums ir 1000 m v.j.l.,^[9] un tai ir raksturīgas paugurainas savannas. Pašos valsts ziemeļos atrodas Gvajānas plakankalne.

Amazone un tās aptuveni 1000 zināmās pietekas veido baseinu, kas aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas. Citas lielas un nozīmīgas upes ir Sanfransisku, Parnaiba, Paragvaja, Parana un Urugvaja.

Tā kā Brazīlijas teritoriju šķērso gan ekvators, gan dienvidu tropu loks, tad tā galvenokārt atrodas tropu joslā. Vienīgi paši valsts dienvidi atrodas mērenajā joslā. Kopumā Brazīlijā valda silts un mitrs klimats, tomēr ne visur tas ir vienāds. Brazīlijas plakankalnes pilsētās, piemēram, Braziljā, klimats ir maigs, dienas vidējā temperatūra ir aptuveni 19 °C, savukārt piekrastē, piemēram, Riodežaneiro, klimats ir vēl siltāks. Viskarstākais klimats ir Brazīlijas ziemeļaustrumos, kur sausajā sezonā (novembris — maijs) gaisa temperatūra nereti pārsniedz 38 °C. Valsts teritorija saņem vidēju daudzumu nokrišņu, bet Amazones līdzenumā ir ļoti mitrs.

Pamatraksts: Brazīlijas administratīvais iedalījums

Brazīliju administratīvi sīkāk iedala 26 štatos un vienā federālajā distriktā, bet vēl sīkāk Brazīlija iedalās 5564 municipalitātēs. Valsti iedala arī piecos lielākos ģeogrāfiskos reģionos, kuriem nav pašiem savas pārvaldes.

Brazīlija ir daudzpartiju federāla republika ar divām likumdevēja palātām: Federālajā senātā ir 81 loceklis, bet Deputātu palātā — 513 locekļi.^[9] Senāta locekļi tiek ievēlēti uz astoņiem gadiem, bet Deputātu palātas locekļi — uz četriem gadiem.^[7] Valsts un valdības galva ir Brazīlijas prezidents, kurš tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Kopš 2023. gada 1. janvāra Brazīlijas prezidents ir Luizs Inasiu Lula da Silva. Prezidents var vienpusēji iejaukties valsts lietās. Valdība strādā saskaņā ar 1988. gadā laboto Brazīlijas konstitūciju. Katru štatu pārvalda gubernators un likumdevēja iestāde.

Galvenās politiskās partijas ir Brazīlijas Demokrātiskās kustības partija, Liberālās frontes partija, Demokrātiskā Strādnieku partija un Strādnieku partija.^[7]

Līdz 1960. gadam Brazīlijas galvaspilsēta bija Riodežaneiro, pēc tam tā ir Brazilja. Brazīlijas valdība šo pilsētu uzbūvēja mākslīgi, lai mudinātu cilvēkus pārcelties uz dzīvi vairāk uz valsts iekšieni.

Lielākā daļa brazīlieši ir eiropiešu, indiāņu-eiropiešu vai eiropiešu-afrikāņu pēcteči. Kopš valsts kolonizēšanas sākuma Brazīlijas etniskās grupas ir sajaukušās; vienīgi dziļi Amazones baseina džungļos dzīvojošie indiāņi nav sajaukušies ar imigrantiem. Mūsdienās vietējo indiāņu skaits nesasniedz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā vairākums sākotnējo kolonistu bija portugāļi, tad valsts oficiālā valoda ir portugāļu valoda. Līdz ar to Brazīlija ir lielākā portugāļu valodā runājošā valsts pasaulē. Otra populārākā sarunvaloda ir angļu valoda.^[7] Bez tam, nozīmīgs skaits iedzīvotāju runā spāņu valodā, hunsrikā, vācu valodā, franču valodā, kā arī vairākās Brazīlijas pamatiedzīvotāju valodās. No 16. līdz 19. gadsimtam Brazīlijā no Āfrikas papildus ieveda aptuveni 3—4 miljonus vergu.

Kopš XIX gadsimta 90. gadiem Brazīlijā trīs emigrācijas viļņos — XIX gadsimta beigās, XX gadsimta 20. gados un pēc Otrā pasaules kara^[10] — ieceļojuši vairāki tūkstoši latviešu, kas izveidojuši savas kolonijas — no kurām pazīstamākās ir Rionova Santakatarinas štatā, Novaodesa un Vārpa Sanpaulu štatā-, gan arī apmetušies Brazīlijas ciematos un pilsētās. No lielpilsētām visvairāk latviešu apmetušies Sanpaulu, kur vairākus gadu desmitus bijusi rosīga latviešu sabiedriskā dzīve.^[11][12][13]

1920. gados Brazīlijā ieradās daudzi nabadzīgi japāņu zemnieki. Mūsdienās Brazīlijā ir izveidojusies liela japāņu diaspora.

Pēdējos 60 gados iedzīvotāju skaits valstī ir trīskāršojies. Liels skaits lauku iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi pilsētās. Tikai neliela daļa no Brazīlijas iedzīvotājiem ir turīgi, taču miljoniem cilvēku dzīvo ārkārtīgi nabadzīgi. Lielās pilsētas ieskauj plaši graustu rajoni ("favellas"), kur cilvēki mitinās antisanitāros apstākļos un tikpat kā bez ūdens. Pēc ANO Tautas attīstības indeksa ar nevienlīdzības iekļaušanu 2017. gadā Brazīlija tomēr tika novērtēta starp augsti attīstītajām zemēm kā 78. no 151 (bez nevienlīdzības iekļaušanas — kā 79. no 186), salīdzinājumam visatpalikušākā Eiropas valsts — Moldova — ir 66. vietā.^[14] Vairums Brazīlijas lielpilsētu atrodas Atlantijas okeāna vai lielo upju krastos. Visvairāk iedzīvotāju ir koncentrējušies Brazīlijas dienvidos un dienvidaustrumos, kas ir izskaidrojams ar to, ka 19. un 20. gadsimtā imigranti Brazīlijā ieradās tieši šeit nevis ziemeļu štatos. Šeit atrodas abas lielākās Brazīlijas pilsētas Sanpaulu un Riodežaneiro.

Aptuveni 90% iedzīvotāji ir kristieši (galvenokārt Romas katoļi un protestanti), lai gan arī citas tradicionālās reliģijas ir diezgan izplatītas.^[9]

Brazīlijai ir viena no lielākajām pasaules tautsaimniecībām. Ļoti attīstītas ir lauksaimniecības, kalnrūpniecības, ražošanas un pakalpojumu nozares.^[7] Aptuveni viena trešdaļa no darbaspēka ir iesaistīta lauksaimniecībā. Nozīmīgākās eksportpreces ir kafija, citrusaugļi, sojas pupiņas, cukurniedres, rīsi, kukurūza, kakao, kokvilna, tabaka un banāni.^[7]

Nozīmīgākās ostas Atlantijas okeāna krastā ir Belena, Salvadora, Riodežaneiro, Santusa un Portualegri.^[9] Riodežaneiro ir viena no rosīgākajām ostām pasaulē, savukārt Santusa ir nozīmīga kafijas eksporta osta.^[7] Plaša klāsta eksportpreces iegūst Amazones lietus mežā. Visvairāk no turienes izved kokmateriālus un kaučuku, kā arī dažādas meža veltes, piemēram, Indijas riekstus un ārstniecības augus.^[7] Tā kā valdība ir ierobežojusi kokmateriālu iegūšanu, tad ļoti bieži to izcelsme ir bijusi nelikumīga. Nozīmīgas nozares ir arī zelta iegūšana, ekotūrisms un zvejošana. Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā nozīmīgā saimniecības nozare ir cukura iegūšana no cukurniedrēm.^[7] Savukārt valsts dienvidaustrumos esošās savannas ļauj iedzīvotājiem nodarboties ar lauksaimniecības produktu iegūšanu un eksportēšanu. Bez lauksaimniecības visā valstī ļoti nozīmīga saimniecības nozare ir derīgo izrakteņu iegūšana, kuru rezerves ir ļoti lielas. Tā kā klimats valstī ir ļoti atšķirīgs, tad ir iespējams audzēt arī dažādus kultūraugus. Riodežaneiro štatu var saukt par valsts rūpniecības centru.^[7] Arī Sanpaulu štatā ir attīstīta rūpniecība, bet atšķirībā no Riodežaneiro štata, šeit iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar lauksaimniecību.

Brazīlijā attīstās tirgus ekonomika, kura balstās uz ražošanu, finanšu pakalpojumiem un tirdzniecību.^[9] Brazīlijas oficiālā valūta ir Brazīlijas reāls.

Brazīlijas kultūras dzīvi visvairāk ir ietekmējuši portugāļi, bet mūsdienās daudzo imigrantu dēļ to ietekmē arī citu tautu pārstāvji. Vēsturiski un joprojām Brazīlijas kultūra, īpaši, literatūra, visvairāk attīstās Brazīlijas ziemeļaustrumu reģionā.^[7]

Brazīlijā ir mazliet vairāk par 50 universitātēm.^[7]

Populārākais sporta veids Brazīlijā ir futbols. Brazīlijas futbola izlase vienmēr tiek uzskatīta par vieniem no favorītiem jebkurā futbola turnīrā. Tā ir vienīgā izlase, kura piecas reizes ir ieguvusi FIFA Pasaules kausu. Brazīlijai ir arī spēcīgas basketbola un volejbola izlases. Starp individuālajiem sporta veidiem populāri ir teniss, peldēšana, vingrošana. Brazīlija ir dzimtene vairākiem sporta veidiem, piemēram, kapueirai, pludmales futbolam un telpu futbolam.

Arīdzan autosports šajā valstī ir attīstīts. Brazīlijas Formulas 1 piloti astoņas reizes ir ieguvuši pasaules čempiona titulu: Emersons Fitipaldi divas reizes, Nelsons Pikē un Airtons Senna katrs pa trim reizēm.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brazīlija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• (angliski) Tourist Guide of Brazil Arhivēts 2011. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• (angliski) Brazilian Federal Government
• (angliski) Chief of State and Cabinet Members
• (angliski) Brazilian Institute of Geography and Statistics
• (angliski) Information and Pictures Tourism of Brazil
• (angliski) entry at The World Factbook Arhivēts 2015. gada 22. decembrī, Wayback Machine vietnē.
• (angliski) Brazil at UCB Libraries GovPubs
• (angliski) Country Profile from the U.S. Library of Congress (1997)
• Brazil ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)