Mona Liza
“Mona Liza” (itāļu: Monna Lisa, izrunā: [ˈmɔnna ˈliːza] — ‘Līzas kundze’) jeb “Džokonda” (La Gioconda — ‘laimīga, dzīvespriecīga sieviete’, franču: La Joconde) ir itāļu renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči gleznots portrets, kas ir raksturots kā “vispazīstamākais, visskatītākais, visvairāk aprakstītais, visvairāk apdziedātais, visparodētākais mākslas darbs pasaulē”.[6] “Mona Liza” ir viena no vērtīgākajām gleznām pasaulē. 1962. gadā glezna apdrošināta par 100 miljoniem ASV dolāru, kas iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā augstākais gleznas apdrošināšanas novērtējums pasaulē.[7] Ņemot vērā inflāciju, šī naudas summa atbilst aptuveni 870 miljoniem ASV dolāru 2021. gadā.[8]
| Mona Liza | |
|---|---|
| Džokonda | |
 | |
| Mākslinieks | Leonardo da Vinči  [1] |
| Gads | apmēram 1503.—1506. gads, iespējams, turpinājis līdz apmēram 1517. gadam |
| Medijs | eļļas krāsa, papeles panelis, koksne [2][3][4] |
| Temats | Līza del Džokondo [3] |
| Izmēri | 77 cm (30 in) × 53 cm (21 in) |
| Atrašanās vieta | itāļu gleznas, 6. telpa, Luvra, Parīze, 1st arrondissement of Paris, Francija |
| Koordinātas | 48°51′36″N 2°20′07″E / 48.8601°N 2.3354°E 2°20′07″E / 48.8601°N 2.3354°E |
| Īpašnieks | French State, Fransuā I [5] |
| Kolekcija | Luvras glezniecības departaments [3] |
| Inventāra nr. | INV 779, MR 316 |
| Identifikatori | Joconde ID: 000PE025604 RKDimages ID: 302327 00076417 Bildindex der Kunst und Architektur ID: 08106009, 00076417 |
Mūsdienās “Mona Liza” pieder Francijas valdībai, un tas atrodas Parīzē, Luvras muzejā. Dominējošā versija, ka gleznā attēlota Līza del Džokondo, florencieša Frančesko del Džokondo sieva. Tiek uzskatīts, ka glezna ir sākta gleznot 1503. gadā un darba izstrādes laiks ildzis no trim līdz četriem gadiem.
Skatoties uz gleznu, daudziem cilvēkiem liekas, ka “Mona Liza” viņam seko ar skatienu. Arī viņas smaids ir noslēpumains, jo skatītājam šķiet, ka vienu brīdi “Mona Liza” smaida, bet jau nākamajā uzjautrinās par apkārt notiekošo. Gleznas abās pusēs ir redzamas simetriskas ēnas. Leonardo da Vinči vienmēr domāja, ka viņa mākslas darbs vēl nav gatavs, tomēr skatītājiem “Mona Liza” likās ideāla. Viņš ar šo mākslas darbu ceļoja apkārt vairākus gadus, katru reizi kaut ko pielabojot vai pieliekot klāt.
Subjekts
Vēsturiski viena no lielākajām mīklām ir bijis jautājums par personu, kas attēlota gleznā “Mona Liza”. Dominējošā versija, ka gleznā ir redzama Gerardīni ģimenes pārstāve Līza del Džokondo, florencieša Frančesko del Džokondo sieva. Pirmo reizi šāds apgalvojums ir parādījies 1550. gada mākslinieka biogrāfa Džordžio Vasari (Giorgio Vasari) darbā.[9] Vēl starp versijām, kas tiek minētas un apspriestas, ir sievietes Katrīna Sforca, Izabella d'Este (Aragonas Izabella), Leonardo da Vinči māte, kā arī pats Leonardo da Vinči sievietes veidolā.
Replikas un reprodukcijas
Leonardo da Vinči glezna “Mona Liza” ir viens no atpazīstamākajiem un slavenākajiem mākslas darbiem pasaulē, līdz ar to arī viens no visbiežāk pārveidotajiem darbiem pasaulē. Monas Lizas kopijas jau gleznoja Leonardo da Vinči mācekļi un laikabiedri. Monas Lizas motīvu 20. gadsimtā ir izmantojuši arī tādi prominenti mākslinieki kā Marsels Dišāns un Salvadors Dalī.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mona Liza.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- «Mona Liza». Diena.