Orks (asteroīds)

asteroīds
Šis raksts ir par transneptūna objektu. Par citām jēdziena Orks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km. Objekts atrodas Koipera joslā un pieder plutino. Orks, iespējams, ir pundurplanēta, bet precīzi tas nav zināms, jo debess ķermenis atrodas pārāk tālu.[4] Orkam ir zināms viens pavadonis — Vanta.

Orks  🝿
Orks
Orks ar pavadoni Vantu
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/iMaikls Brauns,
Čads Truhiljo,
Dāvids Rabinovics
Atklāšanas datums2004. gada 17. februārī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums(90482) Orcus
Citi nosaukumi [1]2004 DW
Mazo planētu kategorijaTNO,
plutino
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs48.079 AU [1]
Perihēlijs30.8404349 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss)39.4597575 AU [1]
Ekscentricitāte0.2184332[1]
Apriņķojuma periods248 a [1]
Slīpums20.55214°[1]
Uzlecošā mezgla garums268.48235°[1]
Pericentra arguments73.39502°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas~ 917 ± 25 km [2]
Redzamais spožums19.02 [3]
Absolūtais spožums2.2 H [1]

Atklāšana un nosaukums

Orku 2004. gada 17. februārī atklāja amerikāņu astronomi Maikls Brauns, Čads Truhiljo (Chad Trujillo) un Dāvids Rabinovics (David Rabinowitz) Palomāras observatorijā. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums 2004 DW. 2004. gada 26. novembrī Starptautiskā Astronomijas savienība tam oficiāli piešķīra vārdu Orks.[5] Orks romiešu mitoloģijā ir pazemes valstības dievs, līdzīgi kā Plūtons grieķu mitoloģijā.

Orbīta un fizikālie parametri

Orkam ar Neptūnu pastāv 2:3 orbitālā rezonanse. Tā orbīta ir visai līdzīga Plutona orbītai, tikai pretēji vērsta. Orks savā orbītā vienmēr atrodas pretējā stāvoklī attiecībā pret Plutonu, ja Orks atrodasperihēlijā, tad Plutons afēlijā un otrādi. Šīs īpašības dēļ Orku literatūrā dažreiz dēvē par "antiplutonu".

Orka (zila), Plutona (sarkana) un Neptūna (pelēka) orbītas

Orka virsma ir relatīvi spoža (albedo līdz 30), pelēcīga. Veicot spektroskopiskos novērojumus infrasarkanajā spektrā, uz Orka virsmas ir atklāts ūdens ledus ar, iespējams, amonjaka piejaukumu.[6]

Pavadonis

Izmantojot Habla kosmisko teleskopu, 2005. gada 13. novembrī Maikls Brauns un T. A.Suer atklāja Orkam pavadoni, kurš apriņķo to 9030 ± 89 km attālumā.[7] Pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2005 (90482) 1, bet 2010. gada 30. martā to nodēvēja par Vantu.[8] Vanta etrusku mitoloģijā ir dēmons, nāves personifikācija.[9] Pavadoņa diametrs ir apmēram 276 ± 17 km[2] un tas apriņķo Orku 9,54 dienās pa riņķveida orbītu (ekscentricitāte 0,007).

Atsauces