Sasanīdu impērija

valsts Rietumāzijā no 224. līdz 651. gadam
(Pāradresēts no Sasanīdu valsts)

Sasanīdu impērija (persiešu: ساسانیان, Sâsâniân) bija otrā lielā persiešu impērija, kas no 3. līdz 7. gadsimtam pastāvēja mūsdienu Irānas, Irākas, Afganistānas un apkārtējo valstu teritorijās.Sasanīdu impērija vairāku gadsimtu garumā bija Romas impērijas un Bizantijas sāncense.

Sasanīdu impērija
ساسانیان‎, Sâsâniân

224—651

Sasanīdu impērija tās ziedu laikos
Pārvaldes centrsKtēsifona
Valodasviduspersiešu valoda
Reliģijazoroastrisms (valsts reliģija),
Austrumu baznīca,
jūdaisms,
maniheisms
Valdībaabsolūtā monarhija
- pirmais valdnieksArdašīrs I (224—241)
- pēdējais valdnieksJazdgerds III (632—651)
Iedzīvotāji19 700 000 (ap 620. gadu)

Vēsture

224. gadā pirmais sasanīdu valdnieks Ardašīrs I sakāva Partas impēriju. 3.—4. gadsimtā sasanīdiem bija regulāri bruņoti konflikti ar Romas impēriju, bet 6. gadsimtā ar tās pēcteci Bizantiju. Sasanīdi iebruka arī Centrālāzijā.

637. gadā arābi izlaupīja impērijas galvaspilsētu Ktēsifonu.[1]Pilnībā Sasanīdu impērija beidza eksistēt 651. gadā, kad nomira tās pēdējais valdnieks Jazdgerds III un izveidojās arābu Rāšidunu kalifāts.

Atsauces

Ārējās saites