Starpdiedziņi

Starpdiedziņi ir citoskeleta daļa, ko veido savītas šķiedraino polipeptīdu molekulas, kuras katros audos ir atšķirīgas. To diametrs ir ap 8—11 nm, un tie ir tievāki par mikrocaurulītēm, bet resnāki par aktīna diedziņiem. Starpdiedziņi balsta kodola apvalku un plazmatisko membrānu, kā arī piedalās starpšūnu saišu veidošanā. Olbaltumvielas keratīna diedziņi nodrošina ādas šūnu mehānisko izturību. Starpdiedziņi ir ļoti aktīvi — tie paši savijas un atvijas, ja pie to šķīstošajiem enzīmiem pievieno fosfātu.^[1]