UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā

Wikimedia projekta saraksts

Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Austrumeiropā. UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir noteikusi 77 Pasaules mantojuma vietas (69 kultūras un 8 dabas objekti/vietas)[1] deviņās valstīs Austrumeiropā (Austrumeiropā šajā rakstā tiek iekļautas Austrumu bloka valstis, to skaitā nav Baltijas valstis (kas ir iekļautas Ziemeļeiropā), bijusī Dienvidslāvijas teritorija un Albānija (kas iekļauta Dienvideiropā) un Vācijas daļa, ko reiz veidoja Austrumvācija (kas iekļauta Rietumeiropā): Baltkrievija, Bulgārija, Čehija, Krievija, Moldova, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Ukraina.[2] Šajā sarakstā ie kļauti tikai tie Krievijas objekti/vietas, kas atrodas Eiropas daļā, pārējie objekti/vietas ir iekļauts Āzijas daļā (precīzāk Centrālāzijā). Lai gan atsevišķos gadījumos pie Austrumeiropas tiek pieskaitītas arī Turcija un Kaukāza reģions (Armēnija, Gruzija un Azerbaidžāna), nav iekļautas šajā sarakstā, bet gan Rietumāzijas sarakstā.[3]

Austrumeiropa

Krievijā atrodas visvairāk UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kopā 17 vietas/objekti. Septiņas vietas un objekti atrodas vairāku valstu teritorijās, dažas no vietām daļēji Ziemeļeiropā vai Rietumeiropā: Kuršu kāpas (Krievija un Lietuva), Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas (Slovākija un Ungārija), Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā (Slovākija, Ukraina un Vācija), Belovežas gārša (Polija un Baltkrievija), Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava (Austrija un Ungārija), Mužakovska parks (Polija un Vācija) un Strūves ģeodēziskais loks (10 Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīs). Pirmā vieta no šī reģiona, kas tika iekļauta Pasaules Mantojumu sarastā bija Polijas vietas/objekti — Krakovas vēsturiskais centrs un Veličkas sāls raktuves 1978. gadā UNESCO komijas 2. sesijas laikā.[4][5] Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var ierakstīt jaunu vietu iekļaušanu sarakstā, vai iepriekš iekļauto vietu svītrošanu no saraksta, ja tās vairs neatbilst kritērijiem. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: 6 kultūras mantojuma (i-vi) un 4 dabas mantojuma (vii-x) kritēriji.[6] Dažas vietas/objekti, kas apzīmēti "jaukta tipa vietas," gan kultūras un dabas mantojums.

Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt, ka vieta/objekts ir apdraudēts, atsaucoties uz "apstākļiem, kas apdraud pašus raksturlielumus, pēc kuriem šīs objekts/vieta ticis iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā." Nevienā no vietām Austrumeiropā esošajām vietām nav atzīta kā apdraudēta. Iepriekš 2 vietām/objektiem bija noteikts apdraudētā objekta statuss — Veličkas sāls raktuves un Srebarnas dabas rezervāts, bet zaudēja šo statusu pēc tam.[7][8]

Vietu/objektu sadalījums pa valstīm un tipiem

ValstisKultūraDabaJauktiKopāDiagrammaRakstsAtsauce
 Baltkrievija314 Raksts[9]
 Bulgārija729Raksts[10]
 Čehija1111Raksts[11]
 Krievija (tikai Eiropas daļā esošie)15217Raksts[12]
 Moldova11Raksts[13]
 Polija13114Raksts[14]
 Rumānija617Raksts[15]
 Slovākija527Raksts[16]
 Ukraina617Raksts[17]
 Ungārija718Raksts[18]
Dublējošie538
Kopā69877

Sarakstā iekļautās vietas/objekti

AttēlsNosaukumsAtrašanās vieta
(valsts un koordinātas)
Iekļaušanas
datums
TipsKritērijiAizsardzības nr.Atsauce
Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas  Slovākija
48°28′33″N 20°29′13″E / 48.47583°N 20.48694°E / 48.47583; 20.48694
 Ungārija
48°28′33″N 20°29′13″E / 48.47583°N 20.48694°E / 48.47583; 20.48694
1995Dabavii№ 725[19]
Aušvicas koncentrācijas nometne / Nacistiskās Vācijas koncentrācijas un nāves nometne (1940—1945)  Polija
50°2′9″N 19°10′42″E / 50.03583°N 19.17833°E / 50.03583; 19.17833
1979Kultūravi№ 31[20]
Banska Štjavnica vēsturiskā pilsēta un tehniskie objekti tās tuvumā  Slovākija
48°27′29″N 18°53′47″E / 48.45806°N 18.89639°E / 48.45806; 18.89639
1993Kultūraiv, v№ 618[21]
Bardejovas pilsētas saglabāšanas teritorija  Slovākija
49°17′36″N 21°16′34″E / 49.29333°N 21.27611°E / 49.29333; 21.27611
2000Kultūraiii, iv№ 973[22]
Belovežas gārša  Baltkrievija,
 Polija
52°45′7″N 23°52′44″E / 52.75194°N 23.87889°E / 52.75194; 23.87889
1979Dabavii№ 33[23]
Bojanas baznīca  Bulgārija
42°39′0″N 23°16′0″E / 42.65000°N 23.26667°E / 42.65000; 23.26667
1979Kultūraii, iii№ 42[24]
Budapešta, ieskaitot Donavas krastus, Budas pils kvartālu un Andraši avēniju  Ungārija
47°29′46″N 19°2′23″E / 47.49611°N 19.03972°E / 47.49611; 19.03972
1987
(paplašināts 2002)
Kultūraii, iv№ 400[25]
Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence  Ukraina
48°17′49″N 25°55′28″E / 48.29694°N 25.92444°E / 48.29694; 25.92444
2011Kultūraii, iii, iv№ 1330[26]
Česki Krumlovas vēsturiskais centrs  Čehija
48°48′38″N 14°18′53″E / 48.81056°N 14.31472°E / 48.81056; 14.31472
1992Kultūraiv№ 617[27]
Derbentas Citadele, Senā pilsēta un Nocietinājuma ēkas  Krievija
42°3′10″N 48°17′49″E / 42.05278°N 48.29694°E / 42.05278; 48.29694
2003Kultūraiii, iv№ 1070[28]
Dienvidmazpolijas koka baznīcas  Polija
49°51′34″N 20°16′29″E / 49.85944°N 20.27472°E / 49.85944; 20.27472
2003Kultūraiii, iv№ 1053[29]
Donavas delta  Rumānija
45°4′59″N 29°30′0″E / 45.08306°N 29.50000°E / 45.08306; 29.50000
1991Dabavii, x№ 588[30]
Feraponta klostera komplekss  Krievija
59°57′23″N 38°34′3″E / 59.95639°N 38.56750°E / 59.95639; 38.56750
2000Kultūrai, iv№ 982[31]
Hollokē vēsturiskais ciems un tā apkārtne  Ungārija
47°59′40″N 19°31′45″E / 47.99444°N 19.52917°E / 47.99444; 19.52917
1987Kultūrav№ 401[32]
Horezu klosteris  Rumānija
45°10′7″N 24°0′25″E / 45.16861°N 24.00694°E / 45.16861; 24.00694
1993Kultūraii№ 597[33]
Hortobāģas nacionālais parks — Pušta  Ungārija
47°35′40″N 21°9′24″E / 47.59444°N 21.15667°E / 47.59444; 21.15667
1999Kultūraiv, v№ 474[34]
Ivanovas akmenī izcirstās baznīcas  Bulgārija
43°43′0″N 25°58′0″E / 43.71667°N 25.96667°E / 43.71667; 25.96667
1979Kultūraii, iii№ 45[35]
Jaroslavļas pilsētas vēsturiskais centrs  Krievija
57°39′10″N 39°52′34″E / 57.65278°N 39.87611°E / 57.65278; 39.87611
2005Kultūraii, iv№ 1170[36]
Kalvarja Zebžidovska: Manierisma arhitektūra un parku komplekss un Svētceļojumu parks  Polija
49°51′37″N 19°40′14″E / 49.86028°N 19.67056°E / 49.86028; 19.67056
1999Kultūraii, iv№ 905[37]
Kazaņas Kremļa vēstures un arhitektūras komplekss  Krievija
55°47′28″N 49°5′42″E / 55.79111°N 49.09500°E / 55.79111; 49.09500
2000Kultūraii, iii, iv№ 980[38]

Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijivas Pečeru klosteris  Ukraina
50°26′3″N 30°33′33″E / 50.43417°N 30.55917°E / 50.43417; 30.55917
1990Kultūrai, ii, iii, iv№ 527[39]
Kiži koka baznīcas  Krievija
62°4′0″N 35°13′30″E / 62.06667°N 35.22500°E / 62.06667; 35.22500
1990Kultūrai, iv, v№ 544[40]
Koka baznīcas Karpatu kalnu Slovākijas daļā  Slovākija
49°20′10″N 19°33′30″E / 49.33611°N 19.55833°E / 49.33611; 19.55833
2008Kultūraiii, iv№ 1273[41]
Koka cerkvas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā  Polija
49°57′10″N 23°0′10″E / 49.95278°N 23.00278°E / 49.95278; 23.00278
 Ukraina
50°12′31″N 23°33′3″E / 50.20861°N 23.55083°E / 50.20861; 23.55083
2013Kultūraiii, iv№ 1424[42]
Kolomenskojas Debesbraukšanas baznīca  Krievija
55°39′20″N 37°40′26″E / 55.65556°N 37.67389°E / 55.65556; 37.67389
1994Kultūraii№ 634[43]
Komi pirmatnējie meži  Krievija
65°4′0″N 60°9′0″E / 65.06667°N 60.15000°E / 65.06667; 60.15000
1995Dabavii, ix№ 719[44]
Krakovas vēsturiskais centrs  Polija
50°4′1″N 19°57′36″E / 50.06694°N 19.96000°E / 50.06694; 19.96000
1978Kultūraiv№ 29[45]
Kromeržīžas pils un dārzi  Čehija
49°18′0″N 17°22′38″E / 49.30000°N 17.37722°E / 49.30000; 17.37722
1998Kultūraii, iv№ 860[46]
Kuršu kāpas  Krievija
55°16′28″N 20°58′15″E / 55.27444°N 20.97083°E / 55.27444; 20.97083
 Lietuva
2000Kultūrav№ 994[47]
Kutna Hora: Pilsētas vēsturiskais centrs ar Svētās Barbaras baznīcu un Sedlecas Dievmātes katedrāli  Čehija
49°56′54″N 15°16′5″E / 49.94833°N 15.26806°E / 49.94833; 15.26806
1995Kultūraii, iv№ 732[48]
Levoča, Spišas pils un saistītie kultūras pieminekļi  Slovākija
48°59′57″N 20°46′3″E / 48.99917°N 20.76750°E / 48.99917; 20.76750
1993Kultūraiv№ 620[49]
Lednices-Valtices kultūrainava  Čehija
48°46′32″N 16°46′30″E / 48.77556°N 16.77500°E / 48.77556; 16.77500
1996Kultūrai, ii, iv№ 763[50]
Litomišlas pils  Čehija
49°52′25″N 16°18′52″E / 49.87361°N 16.31444°E / 49.87361; 16.31444
1999Kultūraii, iv№ 901[51]
Ļvivas vēsturiskā centra ansamblis  Ukraina
49°50′30″N 24°1′55″E / 49.84167°N 24.03194°E / 49.84167; 24.03194
1998Kultūraii, v№ 865[52]
Madaras jātnieks  Bulgārija
43°18′0″N 27°9′0″E / 43.30000°N 27.15000°E / 43.30000; 27.15000
1979Kultūrai, iii№ 43[53]
Maramurešas koka baznīcas  Rumānija
47°49′15″N 24°3′21″E / 47.82083°N 24.05583°E / 47.82083; 24.05583
1999Kultūraiv№ 904[54]
Maskavas kremlis un Sarkanais laukums  Krievija
55°44′45″N 37°37′47″E / 55.74583°N 37.62972°E / 55.74583; 37.62972
1990Kultūrai, ii, iv, vi№ 545[55]
Miera baznīcas Javorā un Svidņicā  Polija
51°3′14″N 16°11′45″E / 51.05389°N 16.19583°E / 51.05389; 16.19583
1999Kultūraiii, iv, vi№ 1054[56]
Miras pils komplekss  Baltkrievija
53°27′4″N 26°28′22″E / 53.45111°N 26.47278°E / 53.45111; 26.47278
2000Kultūraii, iv№ 625[57]
Moldāvijas baznīcas  Rumānija
47°44′0″N 25°56′0″E / 47.73333°N 25.93333°E / 47.73333; 25.93333
1993Kultūrai, iv№ 598[58]
Mužakovska parks  Polija
51°33′1″N 14°43′36″E / 51.55028°N 14.72667°E / 51.55028; 14.72667
 Vācija
2004Kultūrai, iv№ 1127[59]
Novgorodas vēsturiskie pieminekļi un apkārtne  Krievija
58°32′0″N 31°17′0″E / 58.53333°N 31.28333°E / 58.53333; 31.28333
1992Kultūraii, iv, vi№ 604[60]
Novodevičjes klostera ansamblis  Krievija
55°43′34″N 37°33′22″E / 55.72611°N 37.55611°E / 55.72611; 37.55611
2004Kultūrai, iv, vi№ 1097[61]
Oreštjes kalnu dāķiešu cietoksņi  Rumānija
45°37′23″N 23°18′43″E / 45.62306°N 23.31194°E / 45.62306; 23.31194
1999Kultūraii, iii, iv№ 906[62]
Pannonhalmas benediktiešu tūkstošgades abatija un tās dabas vide  Ungārija
47°33′10″N 17°45′40″E / 47.55278°N 17.76111°E / 47.55278; 17.76111
1996Kultūraiv, vi№ 758[63]
Pēčas (Sopiānas) pirmskristianizācijas nekropole  Ungārija
46°4′38″N 18°13′25″E / 46.07722°N 18.22361°E / 46.07722; 18.22361
2000Kultūraiii, iv№ 853[64]
Pirinu nacionālais parks  Bulgārija
41°40′0″N 23°30′0″E / 41.66667°N 23.50000°E / 41.66667; 23.50000
1983Dabavii, viii, ix№ 225[65]
Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā  Slovākija
49°5′10″N 22°32′10″E / 49.08611°N 22.53611°E / 49.08611; 22.53611
 Ukraina
48°9′37″N 24°30′1″E / 48.16028°N 24.50028°E / 48.16028; 24.50028
 Vācija
2007Dabaix№ 1133[66]
Prāgas vēsturiskais centrs  Čehija
50°5′19″N 14°25′17″E / 50.08861°N 14.42139°E / 50.08861; 14.42139
1992Kultūraii, iv, vi№ 616[67]
Radvilu ģimenes arhitektūras, dzīvojamais un kultūras komplekss Ņasvižā  Baltkrievija
53°13′22″N 26°41′30″E / 53.22278°N 26.69167°E / 53.22278; 26.69167
2005Kultūraii, iv, vi№ 1196[68]
Rietumkaukāzs  Krievija
44°0′0″N 40°0′0″E / 44.00000°N 40.00000°E / 44.00000; 40.00000
1999Dabaix, x№ 900[69]
Rilas klosteris  Bulgārija
42°7′0″N 23°24′0″E / 42.11667°N 23.40000°E / 42.11667; 23.40000
1983Kultūravi№ 216[70]
Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un ar to saistītie pieminekļi  Krievija
59°56′20″N 30°18′56″E / 59.93889°N 30.31556°E / 59.93889; 30.31556
1990Kultūrai, ii, iv, vi№ 540[71]
Senā Nesebaras pilsēta  Bulgārija
42°39′22″N 27°43′48″E / 42.65611°N 27.73000°E / 42.65611; 27.73000
1983Kultūraiii, iv№ 217[72]
Senās tauriešu pilsēta Hersonēsa un tās Horas  Ukraina
44°36′42″N 33°29′36″E / 44.61167°N 33.49333°E / 44.61167; 33.49333
2013Kultūraii, iii, vi№ 1411[73]
Sigišoaras vēsturiskais centrs  Rumānija
46°13′1″N 24°47′28″E / 46.21694°N 24.79111°E / 46.21694; 24.79111
1999Kultūraiii, v№ 902[74]
Simtgades zāle Vroclovā  Polija
51°6′26″N 17°4′37″E / 51.10722°N 17.07694°E / 51.10722; 17.07694
2006Kultūrai, ii, iv№ 1165[75]
Solovku salu kultūras un vēstures ansamblis  Krievija
65°5′0″N 35°40′0″E / 65.08333°N 35.66667°E / 65.08333; 35.66667
1992Kultūraiv№ 632[76]
Srebarnas dabas rezervāts  Bulgārija
44°6′52″N 27°4′41″E / 44.11444°N 27.07806°E / 44.11444; 27.07806
1983Dabax№ 219[77]

Strūves ģeodēziskais loks  Baltkrievija
54°17′30″N 26°2′43″E / 54.29167°N 26.04528°E / 54.29167; 26.04528
53°33′38″N 24°52′11″E / 53.56056°N 24.86972°E / 53.56056; 24.86972
52°17′22″N 25°38′58″E / 52.28944°N 25.64944°E / 52.28944; 25.64944
52°12′28″N 25°33′23″E / 52.20778°N 25.55639°E / 52.20778; 25.55639
52°9′39″N 25°34′17″E / 52.16083°N 25.57139°E / 52.16083; 25.57139

 Krievija
60°4′27″N 26°58′11″E / 60.07417°N 26.96972°E / 60.07417; 26.96972
60°5′7″N 26°57′40″E / 60.08528°N 26.96111°E / 60.08528; 26.96111
 Ukraina
49°33′57″N 26°45′22″E / 49.56583°N 26.75611°E / 49.56583; 26.75611
49°19′48″N 26°40′55″E / 49.33000°N 26.68194°E / 49.33000; 26.68194
49°8′55″N 26°59′30″E / 49.14861°N 26.99167°E / 49.14861; 26.99167
45°19′54″N 28°55′41″E / 45.33167°N 28.92806°E / 45.33167; 28.92806
 Moldova
48°19′8″N 27°52′36″E / 48.31889°N 27.87667°E / 48.31889; 27.87667
 Igaunija,  Latvija,
 Lietuva,  Norvēģija,
 Somija un  Zviedrija
2005Kultūraii, iii, vi№ 1187[78]
Svētā Jana Nepomuka svētceļojumu baznīca pie Zeleņa Horas  Čehija
49°33′54″N 15°56′26″E / 49.56500°N 15.94056°E / 49.56500; 15.94056
1994Kultūraiv№ 690[79]
Svētā Sergeja trīsvienības Lavras arhitektūras ansamblis Sergijevposadā  Krievija
56°18′37″N 38°7′46″E / 56.31028°N 38.12944°E / 56.31028; 38.12944
1993Kultūraii, iv№ 657[80]
Svētās Trīsvienības kolonna Olomoucā  Čehija
49°35′38″N 17°15′1″E / 49.59389°N 17.25028°E / 49.59389; 17.25028
2000Kultūrai, iv№ 859[81]
Telčas vēsturiskais centrs  Čehija
49°11′4″N 15°28′11″E / 49.18444°N 15.46972°E / 49.18444; 15.46972
1992Kultūrai, iv№ 621[82]
Tokajas vīna reģiona vēsturiskā kultūrainava  Ungārija
48°9′0″N 21°21′0″E / 48.15000°N 21.35000°E / 48.15000; 21.35000
2002Kultūraiii, v№ 1063[83]
Toruņas viduslaiku pilsēta  Polija
53°2′0″N 18°37′0″E / 53.03333°N 18.61667°E / 53.03333; 18.61667
1997Kultūraii, iv№ 835[84]
Transilvānijas ciemi ar to nocietinātajām baznīcām  Rumānija
46°8′9″N 24°46′23″E / 46.13583°N 24.77306°E / 46.13583; 24.77306
1993Kultūraiv№ 596[85]
Trāķiešu kapenes Kazanlakā  Bulgārija
42°37′0″N 25°24′0″E / 42.61667°N 25.40000°E / 42.61667; 25.40000
1979Kultūrai, iii, iv№ 44[86]
Trāķiešu kapenes Sveštari  Bulgārija
42°37′0″N 25°24′0″E / 42.61667°N 25.40000°E / 42.61667; 25.40000
1985Kultūrai, iii№ 359[87]
Tugendātas villa Brno  Čehija
49°12′26″N 16°36′57″E / 49.20722°N 16.61583°E / 49.20722; 16.61583
2001Kultūraii, iv№ 1052[88]
Tršebīčas Ebreju kvartāls un Svētā Prokopija bazilika  Čehija
49°13′2″N 15°52′38″E / 49.21722°N 15.87722°E / 49.21722; 15.87722
2003Kultūraii, iii№ 1078[89]
Varšavas vēsturiskais centrs  Polija
52°14′59″N 21°0′43″E / 52.24972°N 21.01194°E / 52.24972; 21.01194
1980Kultūraii, vi№ 30[90]
Vācu ordeņa pils Malborkā  Polija
54°2′23″N 19°1′40″E / 54.03972°N 19.02778°E / 54.03972; 19.02778
1997Kultūraii, iii, iv№ 847[91]
Veličkas un Bohņas karaliskās sāls raktuves  Polija
49°58′59″N 20°3′21″E / 49.98306°N 20.05583°E / 49.98306; 20.05583
1978 (paplašināts 2013)Kultūraiv№ 32[92]
Vēsturiskais Holašovices ciema rezervāts  Čehija
48°58′0″N 14°16′0″E / 48.96667°N 14.26667°E / 48.96667; 14.26667
1998Kultūraii, iv№ 861[93]
Vladimiras un Suzdaļas baltie pieminekļi  Krievija
56°9′0″N 40°25′0″E / 56.15000°N 40.41667°E / 56.15000; 40.41667
1992Kultūrai, ii, iv№ 633[94]
Vlkolineca  Slovākija
49°2′30″N 19°16′30″E / 49.04167°N 19.27500°E / 49.04167; 19.27500
1993Kultūraiv, v№ 622[95]
Zamoscas vecpilsēta  Polija
50°43′14″N 23°15′31″E / 50.72056°N 23.25861°E / 50.72056; 23.25861
1992Kultūraiv№ 564[96]

Karte

Vietas Austrumeiropā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Vietu/objektu sadalījums pa iekļaušanas gadiem

GadsKultūraDabaJauktiKopā
197822
1979516
198011
1981 — 19820
1983224
19840
198511
19860
198722
1988 — 19890
199044
199111
199277
199377
199422
1995123
199622
199722
199833
1999718
200077
200111
200211
200333
200422
200533
200611
200711
200811
2009 — 20100
201111
20120
201322
2014 — 20170

Atsauces