Verners Hercogs

Verners Hercogs Stipetičs (vācu: Werner Herzog Stipetić; dzimis 1942. gada 5. septembrī), biežāk pazīstams kā Verners Hercogs (vācu: Werner Herzog), ir vācu kinorežisors, producents, scenārists un operas režisors. Viens no spilgtākajiem "Jaunā vācu kino" (Neuer Deutscher Film) pārstāvjiem. Citi šī kustības pārstāvji ir Rainers Verners Fasbinders, Vims Venderss, Folkers Šlendorfs un Margarēte fon Trota.

Verners Hercogs Werner Herzog
Verners Hercogs 2007. gadā
Dzimis	1942. gada 5. septembrī (81 gads) Minhene, Trešais reihs
Nodarbošanās	režisors, producents, scenārists, aktieris, operas režisors
Darbības gadi	1962—pašlaik

Par savu pirmo filmu Lebenszeichen (1968) Hercogs ieguva Speciālo balvu Berlīnes starptautiskais kinofestivālā. Hercogs saņēmis Kannu kinofestivāla balvu kā labākais režisors par filmu "Fickaraldo" (1982). Karjeras laikā ieguvis daudzas balvas un nominācijas starptautiskos kinofestivālos. Par dokumentālo filmu Encounters at the End of the World (2007) Hercogs bijis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākā dokumentālā filma". 2009. gadā žurnāls Time ierindoja Hercogu starp 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē.^[1]

Starp Hercoga pazīstamākajiem darbiem ir tādas filmas kā "Agirre, Dieva dusmas" (Aguirre, der Zorn Gottes, 1972), "Katrs par sevi un Dievs pret visiem" (Jeder für sich und Gott gegen alle, 1974), "Strošeks" (Stroszek, 1977), "Voiceks" (1979), "Nosferatu – nakts fantoms" (1979) un "Fickaraldo" (1982). Viens no iecienītākajiem režisora aktieriem bija Klauss Kinskis. Vienu no savām filmām ("Neuzvaramais" (Invincible, 2001)) Verners Hercogs uzņēma Kuldīgā.