| Zemgales Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
_-_Bontrager_-_Panoramio.jpg) Zemgales katoļu baznīca | |
  Zemgales baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |  Latvija,Augšdaugavas novads, Demenes pagasts, Zemgale |
| Koordinātas | 55°42′51″N 26°28′14″E / 55.71417°N 26.47056°E / 55.71417; 26.47056 26°28′14″E / 55.71417°N 26.47056°E / 55.71417; 26.47056 |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 2006 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Jelgavas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Vjačeslavs Rosļaks |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 2003 |
| Celtniecības beigas | 2006 |
| Specifikācija | |
| Būvmateriāli | mūra |
Zemgales Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Demenes pagasta Zemgales ciemā.
1922. gadā Daugavpils draudzes dekānam A. Pastoram saimnieks Belinskis dāvājis zemi baznīcai. Arhibīskaps Antonijs Springovičs dibinājis jaunu draudzi un par tās pirmo prāvestu iecēlis Antonu Čamani. Draudze nosaukumu guvusi no 5 km attālumā esošās dzelzceļa stacijas Zemgale nosaukuma, pirms tam to saucot par "gajiem" — birztalām poļu valodā, jo atradusies grūti pieejamā vietā uz laukiem, mežmalā. Prāvests Antons Čamanis šeit 1926. gadā uzcēlis šķūni, kur sācis noturēt dievkalpojumus. Vēlāk uzcēlis pusotra stāva betona plebāniju. Tā kā prāvests izrādījis ļoti lielu aktivitāti ar draudzes locekļiem, kas pamatā bijuši poļu tautības cilvēki — jaunsaimnieki un dzelzceļnieki, radās domstarpības ar Latvijas valdību, jo tā vēlējās, lai visi draudzes locekļi runātu latviešu valodā, tāpēc prāvestu Kūrija pārsūtīja kalpot uz Jūrkalnes baznīcu, bet viņa vietā draudzi sāka apkalpot Daugavpils jaunās baznīcas priesteri.
1932. gadā Zemgales draudzi sāka apkalpot Grīvas draudzes prāvests J. Plonis, kurš plebānijā ierīkojis kapelu, kur pirmo reizi noturējis dievkalpojumu 1933. gadā Vissvētākā Sakramenta svētkos. Šķūnis pēc Otrā pasaules kara tika nojaukts, bet iegūtie būvmateriāli aizvesti uz Medumu draudzi. Kara beigās par prāvestu kļuvis J. Gavračs, kurš visu plebānijas apakšstāvu pārbūvējis par baznīcu, atstājot tikai vienu istabu virtuvei un trepēm, kas veda uz otro stāvu. Tā bija koka un betona celtne, 12 metrus gara un 10 metrus plata ēka ar krustu uz jumta. Blakus tai atradies atsevišķi būvēts zvanu tornis ar vienu zvanu. Dievnamā bijis viens ozolkoka altāris ar Jaunavas Marijas gleznu. Dievnamam bijis ozolkoka dievgalds. Aplūkojama bija arī liela Jēzus Sirds glezna un Krustaceļa litogrāfijas.[2]
Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, radās iespēja radīt jaunu dievnamu piemērotākās telpās. 2003. gada 30. maijā[3] draudze iegādājās bijušo Zemgales dzelzceļa stacijas ēku un sāka tās renovāciju. Ēku iegūstot īpašumā, tā ilgstoši, no 1960. gadiem netika izmantota, bija caurs jumts, sapelējušas sienas, tukšas durvju un logu ailes.[4] Renovācija ilga trīs gadus un 2006. gadā Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs to konsekrēja Svētā Krusta pagodināšanas godam.
Baznīca ir mūra celtne, celta kā Zemgales dzelzceļa stacija. Ēkai ir skārda jumts, masīvas sienas un kupols virs ēkas centrālās daļas, kas pilda torņa funkciju. Virs kupola ir ar metālu apkalts krusts. Galvenajā un tai pretējās sienās redzami četri atbalsta piloni, logu un durvju ierāmējumi. Dievnamam ir divas durvis, no pagalma un sliežu puses. Durvis no sliežu puses netiek izmantotas, jo tajā vietā iekšpusē atrodas galvenais altāris. Dievnamam blakus ir ierīkots akmensdārzs.
Dievnams ir kvadrātveidīga telpa ar betona grīdu, kas pārsegts ar mīksto segumu un mūra griestiem. Griestu smagumu notur četri mūra pīlāri telpas centrālajā daļā, kuru sienas savā starpā savienojoties, veido arkas. Arku vidū griestos ir kupols ar logiem tā sānos, bet katras arkas iekšiene virzienā no centra veido nosacītu telpu. Ieejot baznīcā, nokļūst priekštelpā — arkā, virs kuras ir kora telpas. Lūgšanu telpa ir zem kupola un sānu arkās, kas izskatās kā kapelas. Arkā, kas atrodas pretī ieejai, ir presbitērija daļa. Dievnamā ir trīs krāsota koka altāri.
Rīgas Amatniecības vidusskolā izgatavots galvenais jeb centrālais altāris presbitērija daļā un sānu altāri abās sānu arkās. Kreisajā pusē ir Dievmātes glezna, labajā pusē — Jēzus Sirds altāris. Gleznas no jauna gleznotas baznīcas iesvētīšanas reizei. Sānu arku galos krāsota koka konfesionāli.
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Vjačeslavs Rosļaks.[1] Draudze dibināta 1922. gadā. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Zemgalē un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek vienu reizi nedēļā poļu valodā. Draudzes lielākie svētki ir Svētā Krusta pagodināšanas svētki.
| ||||||||||||||||
