Ķelne

Ķelne (vācu: Köln, izrunā: [kœln]) ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Ziemeļreinā-Vestfālenē. Ekonomikas, kultūras, izglītības un reliģiskais centrs. Viena no senākajām Vācijas pilsētām, jo dibināta jau Senās Romas laikos.

Ķelne
pilsēta
Köln
Ķelnes centrs naktī, labajā pusē redzama Ķelnes katedrāle
Ķelnes centrs naktī, labajā pusē redzama Ķelnes katedrāle
Karogs: Ķelne
Karogs
Ģerbonis: Ķelne
Ģerbonis
Koordinātas: 50°56′N 6°57′E / 50.933°N 6.950°E / 50.933; 6.950 6°57′E / 50.933°N 6.950°E / 50.933; 6.950
ValstsKarogs: Vācija Vācija
Federālā zemeZiemeļreina-Vestfālene
ReģionsĶelnes reģions
Dibināta38. gadā p.m.ē.
Administrācija
 • MērsHenriette Reker
Platība
 • Kopējā405,17 km2
Augstums53 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā1 084 831
 • blīvums2 485,7/km²
Laika joslaCET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST)CEST (UTC+2)
Pasta indeksi50667–51149
Mājaslapawww.stadt-koeln.de
Ķelne Vikikrātuvē

Ķelne ir odekolona dzimtene (franču: eau de cologne — 'Ķelnes ūdens'). Šeit dzimuši Romas imperatora Nerona māte Agripina, mūziķis Žaks Ofenbahs un Maks Bruhs, rakstnieks Heinrihs Bells, politiķi Augusts Bēbelis un Konrads Adenauers.

Mūsu dienās pazīstama ar savu Domu, Kölsch alu un kā Vācijas plašsaziņas līdzekļu centrs (pilsētā atrodas WRD radio un RTL televīzijas galvenās mītnes).

Vēsture

39. gadā ģermāņu ciltij ubijiem (Ubii), tika atļauts apmesties Reinas kreisajā krastā, Romas teritorijā, kur viņi nodibina apmetni Oppidum Ubiorum. 50. gadā Romas imperators Klaudijs savas sievas Agripinas dzimtajai apmetnei piešķīra pilsētas (colonia) tiesības un nosauca to par Colonia Claudia Ara Agrippinensis (Colonia Agrippinensis). 90. gadā Colonia Agrippinensis kļuva par Romas Lejasģermānijas provinces (Germania Inferior) centru ar 45 000 iedzīvotāju.

Ķelnē jau 313. gadā bija bīskaps, bet 785. gadā tā kļuva par arhibīskapa rezidenci. Ķelnes arhibīskaps bija viens no septiņiem Svētās Romas impērijas elektoriem. Tomēr 1288. gadā Ķelnes pilsoņi arhibīskapu patrieca no pilsētas. Par arhibīskapijas centru kļuva Bonna, bet Ķelne faktiski kļuva par brīvpilsētu. Ķelne bijusi Hanzas savienības pilsēta.

1815. gadā Ķelne tiek iekļauta Prūsijā. 1880. gadā tiek pabeigta Ķelnes Doma celtniecība (sākta 1248. gadā).

Otrā pasaules kara laikā Ķelne gandrīz pilnībā tiek nopostīta Sabiedroto vairākkārtēju uzlidojumu laikā.

Iedzīvotāji

Ievērojamas personības

Ķelnē dzimuši vai dzīvojuši:

Atsauces

Ārējās saites