1923. gads

Janvāris

• 10. janvāris — Klaipēdas apgabala vietējo lietuviešu izveidotā glābšanas komisija pasludina pilsētu par pievienojušos Lietuvai.
• 11. janvāris — lai piespiestu Vāciju nomaksāt reparācijas, Francija un Beļģija Rūras apgabalā iesūta karaspēku.

Marts

• 1. marts — Grieķijā ieviests Gregora kalendārs.
• 15. marts — Tautu Savienība atzīst Polijas tiesības uz okupēto Viļņas apgabalu.

Aprīlis

• Noslēdzas Īrijas Pilsoņu karš.
• 18. aprīlis — dibināts futbola klubs Maskavas "Dinamo".

Jūnijs

• 9. jūnijs — valsts apvērsums Bulgārijā - tiek atstādināts premjerministrs Aleksandrs Stamboļijskis (tiek nogalināts 14. jūnijā).
• 24. jūnijs — notika Lietuvas futbola izlases pirmā oficiālā spēle, kurā tā ar 0 - 5 zaudēja Igaunijas futbola izlasei.

Jūlijs

• 10. jūlijs — Krievijas pilsētā Rostovā spēcīgā krusā iet bojā 23 cilvēki.
• 24. jūlijs — Šveicē tiek noslēgts Lozannas miera līgums, kas izbeidz Turcijas neatkarības karu un nosaka Turcijas robežas pēc Pirmā pasaules kara.

Septembris

• 1. septembris — Japānā spēcīga zemestrīce noposta Tokijas un Jokohamas pilsētas. Bojā iet 142 807 cilvēku.
• 4. septembris — Leikherstā, Ņūdžersijas štatā gaisā paceļas pirmais amerikāņu uzbūvētais dirižablis.
• 10. septembris — Īrija pievienojas Tautu Savienībai.
• 13. septembris — Spānijā notiek militārs valsts apvērsums. Migels Primo de Rivera nodibina autoritāro režīmu Spānijā.
• 23. septembris — pēdējie Antantes okupācijas spēki pamet Konstantinopoli un līdz ar to beidzas Konstantinopoles okupācija.

Oktobris

• 13. oktobris — Angora tiek pārdēvēta par Ankaru un kļūst par Turcijas galvaspilsētu Konstantinopoles vietā, kuru pārdēvē par Stambulu.
• 29. oktobris — Beidzas Turcijas neatkarības karš un tiek proklamēta Turcijas Republika.

Novembris

• 8. novembris — Vācijas pilsētā Minhenē Ādolfa Hitlera vadībā norisinās Alus pučs, kas cieš neveiksmi.
• 15. novembris — Hiperinflācija Vācijā sasniedz maksimumu. 1 ASV dolārs atbilst 4 200 000 000 000 000 Vācu marku.

• 12. februāris — Franko Dzefirelli (Franco Zeffirelli), itāļu režisors un kinoproducents (miris 2019. gadā)
• 13. februāris — Čaks Jēgers (Chuck Yeager), ASV brigādes ģenerālis, izmēģinātājpilots (miris 2020. gadā)
• 15. februāris — Jeļena Bonnere (Елена Георгиевна Боннэр), PSRS cilvēktiesību aktīviste (mirusi 2011. gadā)
• 28. februāris — Čārlzs Dērnings (Charles Durning), amerikāņu aktieris (miris 2012. gadā)
• 12. marts — Volters Širra (Walter Schirra), ASV kosmonauts (miris 2007. gadā)
• 1. maijs — Džozefs Hellers (Joseph Heller), ASV rakstnieks (miris 1999. gadā)
• 27. maijs — Henrijs Kisindžers (Henry Kissinger), ASV politiķis (miris 2023. gadā)
• 2. jūlijs — Vislava Šimborska (Wisława Szymborska), poļu dzejniece (mirusi 2012. gadā)
• 6. jūlijs — Vojcehs Jaruzeļskis (Wojciech Jaruzelski), Polijas prezidents (miris 2014. gadā)
• 22. jūlijs — Bobs Douls (Bob Dole), ASV politiķis un bijušais ASV senators (miris 2021. gadā)
• 31. jūlijs — Ahmets Ertegins (Ahmet Ertegün), turku izcelsmes ASV uzņēmējs (miris 2006. gadā)
• 2. augusts — Šimons Peress (שמעון פרס), Izraēlas prezidents (miris 2016. gadā)
• 19. augusts — Edgars Kods (Edgar F. Codd), angļu datorzinātnieks (miris 2003. gadā)
• 29. augusts — Ričards Atenboro (Richard Attenborough), angļu aktieris, kinorežisors, kinoproducents (miris 2014. gadā)
• 16. septembris — Li Guanjao (李光耀), Singapūras politiķis (miris 2015. gadā)
• 4. oktobris — Čārltons Hestons (Charlton Heston), ASV aktieris (miris 2008. gadā)
• 5. oktobris — Glinisa Džonsa (Glynis Johns), britu aktrise (mirusi 2024. gadā)
• 20. novembris:
  • Nadine Gordimera (Nadine Gordimer), Dienvidāfrikas rakstniece (mirusi 2014. gadā)
  • Otfrīds Preislers (Otfried Preußler), vācu rakstnieks (miris 2013. gadā)
• 18. novembris — Alans Šepards (Alan Shepard), ASV kosmonauts (miris 1998. gadā)
• 25. novembris — Mauno Koivisto (Mauno Koivisto), Somijas prezidents (miris 2017. gadā)
• 28. novembris — Glorija Greiema (Gloria Grahame), ASV aktrise (mirusi 1981. gadā)
• 15. decembris — Frīmens Daisons (Freeman Dyson), ASV fiziķis (miris 2020. gadā)

• 3. janvāris — Jaroslavs Hašeks (Jaroslav Hašek), čehu rakstnieks (dzimis 1883. gadā)
• 14. janvāris — Luijs Rišardē (Louis Richardet), šveiciešu sporta šāvējs, olimpiskais čempions (dzimis 1864. gadā)
• 10. februāris — Vilhelms Rentgens (Wilhelm Röntgen), vācu fiziķis (dzimis 1845. gadā)
• 8. marts — Johaness Dideriks van der Vālss (Johannes Diderik van der Waals), nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1837. gadā)
• 23. marts — Sāra Bernāra (Sarah Bernhardt), franču aktrise (dzimusi 1844. gadā)
• 2. aprīlis — Mišels Teato (Michel Théato), luksemburgiešu garo distanču skrējējs, olimpiskais čempions maratonā (dzimis 1878. gadā)
• 24. jūnijs — Edīte Sēdergrāna (Edith Södergran), zviedru dzejniece (dzimusi 1892. gadā)
• 20. jūlijs — Pančo Vilja (Pancho Villa), meksikāņu revolucionārs (dzimis 1878. gadā)
• 1. augusts — Horass Pernels Tatls (Horace Parnell Tuttle), ASV astronoms (dzimis 1839. gadā)
• 2. augusts — Vorens Hārdings (Warren Gamaliel Harding), 29. ASV prezidents (dzimis 1865. gadā)
• 11. septembris — Ūle Estmo (Ole Østmo), norvēģu sporta šāvējs, vairāku olimpisko un pasaules čempionātu medaļu ieguvējs (dzimis 1866. gadā)
• 6. oktobris — Damats Ferids pašā, Osmaņu impērijas lielvezīrs (dzimis 1853. gadā)
• 30. oktobris — Bonars Lo (Bonar Law), britu politiķis (dzimis 1858. gadā)
• 27. decembris — Gistavs Eifelis (Gustave Eiffel), franču inženieris (dzimis 1832. gadā)
• 28. decembris — Ežēns Mužēns (Eugène Mougin), franču loka šāvējs. olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1852. gadā)