Bobijs Čarltons
Sers Roberts "Bobijs" Čarltons (angļu: Sir Robert "Bobby" Charlton; dzimis 1937. gada 11. oktobrī Ešingtonā, miris 2023. gada 21. oktobrī) bija Anglijas futbolists, kurš 1966. gadā ieguva Pasaules kausu un tika atzīts par Eiropas gada futbolistu. Plaši uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem spēlētājiem.[1][2] Gandrīz visu savu karjeru viņš aizvadīja Mančestras "United" klubā, kur viņš kļuva pazīstams ar savām piespēlēm no laukuma viduslīnijas un spēcīgajiem tālsitieniem.
Bobijs Čarltons  | ||
.jpg) | ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Pilns vārds | Roberts Čarltons | |
| Dzimis | 1937. gada 11. oktobrī Ešingtona, Anglija | |
| Miris | 2023. gada 21. oktobrī (86 gadu vecumā) Maklsfīlda, Anglija | |
| Augums | 173 cm | |
| Pozīcija | Pussargs, Uzbrucējs | |
| Jauniešu klubi | ||
1953—1954 |  East Northumberland skolas Mančestras "United" | |
| Profesionālie klubi | ||
| Sezonas | Klubs | Sp (v)* |
| 1954—1973 1973—1974 1975 1978 1980 1980 | Mančestras "United" Prestonas "North End" Vaterfordas "United" Newcastle KB United Perth Azzurri Blacktown City | 606 (199) 38 (8) 3 (1) 1 (0) 3 (2) 1 (1) |
| Nacionālā izlase | ||
| 1953 1954 1958—1960 1958—1970 | Anglijas skolēni Anglijas jaunieši Anglijas U-23 Anglija | 4 (5) 1 (1) 6 (5) 106 (49) |
| Vadītās komandas | ||
| 1973—1975 1983 | Prestonas "North End" Viganas "Athletic" (trenera v.i.) | |
* Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos | ||
2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.
1956. gadā viņš sāka spēlēt Mančestras komandas pirmajā komandā un nākamo divu sezonu laikā ieguva regulāru vietu pamatsastāvā. 1958. gadā viņš bija viens no izdzīvojušajiem Minhenes aviokatastrofā. 1965. un 1967. gadā viņš komandai palīdzēja uzvarēt Anglijas čempionātā un 1966. gadā viņš ar Anglijas izlasi uzvarēja Pasaules kausā. 1968. gada viņš kā komandas kapteinis cēla virs galvas Eiropas kausu, gūstot divus vārtus finālā un palīdzot savai komandai kļūt par pirmo Anglijas komandu, kas šajā turnīrā uzvarējusi. Viņš ir visu laiku rezultatīvākais Anglijas izlases un Mančestras "United" spēlētājs. Līdz 2008. gada 21. maijam, kad viņu pārspēja joprojām aktīvais spēlētājs Raiens Gigss, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu Mančestras "United" vēsturē (758 [3]). Pēc daudzu domām Čarltons tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem spēlētajiem Anglijas futbola vēsturē.
1970. gadā, kad viņš beidza savas aktīva futbolista gaitas, viņš bija aizvadījis visvairāk spēļu Anglijas izlasē, aizvadot 106 spēles. Līdz šim šo rekordu ir pārspējuši Bobijs Mūrs, Pīters Šiltons un Deivids Bekhems.
Viņa vecākais brālis Džeks Čarltons arī bija futbolists.
2023. gada 21. oktobrī Čarltona ģimene paziņoja, ka Čarltons aizgājis mūžībā.[4] Līdz ar to Džefs Hērsts kļuva pēdējo dzīvo angļu spēlētāju no 1966. gada Pasaules kausa fināla.
Agrīnā dzīve
Roberts Čarltons dzimis 1937. gada 11. oktobrī Ešingtonā, Nortamberlendā, Anglijā,[5] ogļrača Roberta "Boba" Čarltona (1909. gada 24. maijs – 1982. gada aprīlis)[6][7] un Elizabetes Elenas "Sisī" Čarltones (dzimusi Milbērna; 1912. gada 11. novembris – 1996. gada 25. marts) ģimenē. Viņš bija saistīts ar vairākiem profesionāliem futbolistiem no savas mātes ģimenes puses: viņa onkuļi bija Džeks Milbērns (Leeds United un Bradford City), Džordžs Milbērns (Leeds United un Chesterfield), Džims Milbērns (Leeds United un Bradford Park Avenue) un Stens Milbērns (Chesterfield, Leicester City un Rochdale), un leģendārais Ņūkāslas "United" un Anglijas futbolists Džekijs Milbērns bija viņa mātes brālēns. Tomēr Čarltons par lielu daļu savas karjeras agrīno attīstību ir pateicīgs savam vectēvam Taneram un mātei Sisī.[8]
Karjera klubos
1953. gada 9. februārī Mančestras "United" galvenais skauts Džo Ārmstrongs pamanīja Čarltonu.[9] 15 gadus vecais jaunietis 1953. gada 1. janvārī parakstīja amatieru līgumus ar "United" kopā ar Vilfu Makginesu, kurš arī bija 15 gadus vecs.[10] Sākotnēji viņa māte nevēlējās ļaut viņam iesaistīties nedrošā futbola karjerā, tāpēc viņš sāka stažēties par elektroinženieri; tomēr 1954. gada oktobrī viņš kļuva par profesionāli.[11]
Čarltons kļuva par vienu no slavenajiem Busby Babes, talantīgo futbolistu kolekciju, kas radās Old Trafford sistēmā 1940., 1950. un 1960. gados, kad Mets Bazbijs izstrādāja ilgtermiņa plānu kluba atjaunošanai pēc Otrā pasaules kara.[12] Viņš regulāri guva vārtus jauniešu un rezervistu komandās, pirms viņam 1956. gada oktobrī bija pirmā debija komandā pret Charlton Athletic, kurā viņš guva divus vārtus spēlē, kas noslēdzās ar 4:2.[13] Tajā pašā laikā viņš pildīja dienesta pienākumus Karaliskajā armijā Šrūsberi, kur Bazbijs viņam bija ieteicis pieteikties, jo tas nozīmēja, ka viņš nedēļas nogalē joprojām varētu spēlēt Mančestras "United". Tajā pašā laikā Šrūsberi dienesta pienākumus pildīja arī viņa "United" komandas biedrs Dankans Edvardss.[14]
Pirmajā sezonā Čarltons "United" rindās spēlēja 17 reizes, debijas reizē divreiz gūstot vārtus un kopumā gūstot 12 vārtus visos turnīros,[15] ieskaitot hat-trick, februārī izbraukumā ar 5:1 uzvarot "Charlton Athletic".[16] "United" uzvarēja līgas čempionātā, bet 1957. gada FA kausa finālā pretrunīgi zaudēja Aston Villa.[17]
Nākamajā sezonā Čarltons jau bija labi zināms spēlētājs, un "United" kā pašreizējā līgas čempione kļuva par pirmo Anglijas komandu, kas cīnījās Eiropas kausa izcīņā. Iepriekš Futbola asociācija bija nicinājusi sacensības, taču "United" progresēja, sasniedzot pusfinālu, kurā zaudēja Madrides "Real".[nepieciešama atsauce]
Minhenes aviokatastrofa
Minhenes aviokatastrofa notika 1958. gada 6. februārī, kad British European Airways Reiss 609 avarēja ar trešo mēģinājumu pacelties Minhenes-Rīmas lidostā Minhenē, Rietumvācijā. Lidmašīnā atradās Manchester United futbola komanda ar iesauku "Busby Babes", kā arī atbalstītāji un žurnālisti.[18] Lidmašīnā atradās 44 cilvēki, no kuriem 20 gāja bojā notikuma vietā. Ievainotie bezsamaņā tika nogādāti Minhenes "Rechts der Isar" slimnīcā, kur gāja bojā vēl 3 cilvēki, kopumā nomira 23 cilvēki un 21 izdzīvoja. Čarltons bija viens no izdzīvojušajiem.[19]
Karjeras turpinājums
Čarltons atgriezās 1. martā FA kausa spēlē pret West Bromwich Albion; spēle beidzās neizšķirti un "United" uzvarēja pārspēlē ar 1:0. 1963. gada FA kausa finālā "United" uzvarēja Leicester City ar 3:1.
70. gadu sākumā Mančestras "United" vairs nesacentās starp Anglijas labākajām komandām un vairākos posmos cīnījās no izkrišanas. Brīžiem Čarltons nesarunājās ar citām "United" superzvaigznēm Džordžu Bestu un Denisu Lo, un Bests atteicās spēlēt Čarltona pagodināšanas mačā pret Celtic, sakot, ka "tā darīt būtu liekulīgi".[20]
Čarltona pēdējā spēle "Manchester United" rindās bija pret Chelsea Stamford Bridge stadionā 1973. gada 28. aprīlī. "Chelsea" uzvarēja mačā ar 1:0. Nejauši šī diena iezīmēja arī viņa brāļa Džekija pēdējo spēli (Leeds United rindās). Čarltona pēdējos vārtus kluba labā guva mēnesi iepriekš, 31. martā, ar 2:0 uzvarot Southampton.
Karjera izlasē
Čarltons tika izvēlēts komandā, kas piedalījās 1958. gada Pasaules kausa izcīņā Zviedrijā, taču viņš nespēlēja.[21]
1962. gada FIFA Pasaules kausa spēlē pret Čīli, viņš guva vārtus spēles 42. minūtē.[22]
Kad Anglija 1964. gada 27. maijā draudzības spēlē ar 10:0 uzvarēja ASV, viņš guva vienus vārtus, kas bija viņa 33. Anglijas pieaugušo izlasē.[23]
1966. gada FIFA Pasaules kausa pusfinālā Anglija tikās ar Portugāli.[24] Šī izrādījās viena no Čarltona svarīgākajām spēlēm Anglijas izlasē. Šajā spēlē viņš guva abus valstsvienības vārtus.[24] Finālā Anglija tikās ar Vāciju, kur Anglija triumfēja, uzvarot ar 4:2 pēc papildlaika.[25] Kopā šajā turnīrā viņš guva 3 vārtus[26] un tika iekļauts "Zvaigžņu komandā".
1969. gadā Čarltonam tika piešķirts Britu Impērijas ordenis par sasniegumiem futbola jomā. Sekoja vēl citi sasniegumi, jo viņš 1970. gada 21. aprīlī aizvadīja 100. Anglijas izlases spēli pret Ziemeļīriju, un Remzijs viņu iecēla par kapteini šim notikumam. Viņš guva vārtus; šie bija viņa 48. vārti savas valsts labā — viņa 49. un pēdējie vārti sekoja mēnesi vēlāk, uzvarot Kolumbiju ar 4:0 1970. gada Pasaules kausa iesildīšanās tūrē.
Pēc 106 spēlēm un 49 vārtiem, Čarltons nolēma beigt savu starptautisko karjeru 32 gadu vecumā. Čarltona vārtu guvumu rekordu pārspēja Veins Rūnijs 2015. gada 8. septembrī, kad Rūnijs UEFA Euro 2016 kvalifikācijas spēlē ar 2:0 uzvarēja Šveici, gūstot 11 metru soda sitienu[27] un Harijs Keins 2022. gadā.[28]
Trenera karjera un vadītāja amati
Čarltons kļuva par Preston North End galveno treneri 1973. gadā. Viņa pirmā sezona beidzās ar izkrišanu, un, lai gan viņš atkal sāka spēlēt, viņš pameta "Preston" 1975.–1976. gada sezonas sākumā pēc domstarpībām ar valdi par Džona Bērda pāreju uz Ņūkāslas "United".[29][30] 1976. gada sākumā viņš vienu reizi guva vārtus trīs līgas spēlēs Waterford United rindās. Viņš arī nedaudz spelēja Austrālijas klubos Newcastle KB United,[31][32] Perth Azzurri[33][34] un Blacktown City.[35]
Čarltons pievienojās Wigan Athletic kā direktors un 1983. gadā tur īslaicīgi bija pagaidu galvenais treneris. Pēc tam kādu laiku viņš pavadīja, spēlējot Dienvidāfrikā.[36] Viņš arī izveidoja vairākus uzņēmumus tādās jomās kā ceļošana, juvelierizstrādājumi, kā arī vadīja futbola skolas Apvienotajā Karalistē, ASV, Kanādā, Austrālijā un Ķīnā. 1984. gadā viņš tika uzaicināts kļūt par Mančestras "United" direktoru padomes locekli, daļēji pateicoties viņa zināšanām futbolā un daļēji tāpēc, ka pēc Sera Meta Bazbija atkāpšanās tika uzskatīts, ka klubam ir nepieciešams "vārds" valdē.[37] 2005. gada jūnijā, kad amerikāņu Gleizeru ģimene fanu pretestības apstākļos nopirka Mančestras "United", Čarltons atvainojās jaunajiem īpašniekiem: "Es mēģināju paskaidrot, ka viņi nevarēja ignorēt līdzjutējus, kuri ir tik emocionāli saistīti ar klubu, bet kuri dažreiz aiziet mazliet par tālu."[38]
Personīgā dzīve un pensionēšanās
Čarltons satika savu sievu Normu Bolu ledus hallē Mančestrā 1959. gadā, un viņi apprecējās 1961. gadā. Viņiem bija divas meitas – Sjūzena un Andrea. Sjūzena deviņdesmitajos gados bija BBC sinoptiķe. Viņiem bija mazbērni, tostarp Sjūzenas dēls Roberts, kurš nosaukts par godu viņa vectēvam.[nepieciešama atsauce]
2007. gadā, publicējot savu topošo autobiogrāfiju, Čarltons atklāja, ka viņam ir ilgstoša ķilda ar savu brāli Džeku. Viņi reti runāja viens ar otru pēc nesaskaņām starp viņa sievu Normu un viņa māti Sisī (kura nomira 1996. gadā 83 gadu vecumā).[39] Bobijs Čarltons dēļ ķildām nesatika savu māti pēc 1992. gada.[40]
Čarltons palīdzēja popularizēt Mančestras pieteikumus piedalīties 1996. un 2000. gada olimpiskajās spēlēs un 2002. gada Sadraudzības spēlēs, Anglijas pieteikumu 2006. gada Pasaules kausa izcīņai un Londonas sekmīgo pieteikumu 2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm.[41]
Čarltons bija iesaistīts vairākās labdarības aktivitātēs, tostarp līdzekļu vākšanā vēža slimnīcām.[42] Pēc vizītēm Bosnijā un Kambodžā, Čarltons iesaistījās sauszemes mīnu likvidēšanas procesā[43] un atbalstīja nevalstisko organizāciju "Mines Advisory Group", kā arī dibināja savu labdarības organizāciju "Find a Better Way", kas finansē pētījumus uzlabotai civilo sauszemes mīnu likvidēšanai.[44]
2011. gada janvārī Inside United un ManUtd.com lasītāji iebalsoja Čarltonu par visu laiku ceturto labāko Mančestras "United" spēlētāju aiz Raiena Gigsa (kurš bija aptaujas pirmajā vietā), Erika Kantonā un Džordža Besta.[45]
2016. gada 15. februārī "Manchester United" paziņoja, ka Old Trafford "Dienvidu tribīne" tiks pārdēvēta par godu Seram Bobijam Čarltonam.[46] Atklāšana notika mājas spēlē pret Everton 2016. gada 3. aprīlī.[47]
2017. gada oktobrī, par godu Čarltonam, viņa vārdā tika nosaukts laukums Sentdžordža parka Nacionālajā futbola centrā Bērtonā pie Trentas.[48]
2020. gada novembrī tika atklāts, ka Čarltonam diagnosticēta demence, kā rezultātā viņš izstājās no sabiedriskās dzīves.[49]
Nāve
Čarltons nomira Maklsfīldas slimnīcā 2023. gada 21. oktobrī, 86 gadu vecumā, no kritiena komplikācijām, ko viņš guva pansionātā, kurā viņš dzīvoja; turpmākajā izmeklēšanā viņa nāves cēlonis tika fiksēts kā "trauma plaušās, kritiens un demence".[50][51]
Mančestras "United" vairākos veidos godināja Čarltonu savā Čempionu līgas spēlē pret FC København Old Trafford laukumā trīs dienas vēlāk. Pirmkārt, "United" spēlētāji valkāja melnas aproces, galvenajam trenerim Erikam ten Hagam blakus bija Alekss Stepnijs un "United" U-21 komandas kapteinis Dens Gors, pirms ten Hags nolika vainagu un pirms mača sākuma tika ievērots minūti ilgs klusuma brīdis. Vēl viens vainags tika nolikts arī Čarltona krēslā vadības ložā. Turklāt, "United" spēļu programmas United Review vāka priekšpusē bija attēlots Čarltons, un atbalstītāji nolika ziedus un šalles pie "United Trinity" statujas.[52]
Karjeras statistika
Klubos
| Klubs | Sezona | Līga | Nacionālais kauss | Līgas kauss | Kontinentālais | Cits | Kopā | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Divīzija | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | Spēles | Vārti | ||
| Manchester United | 1956–57 | First Division | 14 | 10 | 2 | 1 | — | 1 | 1 | 0 | 0 | 17 | 12 | |
| 1957–58 | First Division | 21 | 8 | 7 | 5 | — | 2 | 3 | 0 | 0 | 30 | 16 | ||
| 1958–59 | First Division | 38 | 29 | 1 | 0 | — | — | — | 39 | 29 | ||||
| 1959–60 | First Division | 37 | 18 | 3 | 3 | — | — | — | 40 | 21 | ||||
| 1960–61 | First Division | 39 | 21 | 3 | 0 | 0 | 0 | — | — | 42 | 21 | |||
| 1961–62 | First Division | 37 | 8 | 6 | 2 | — | — | — | 43 | 10 | ||||
| 1962–63 | First Division | 28 | 7 | 6 | 2 | — | — | — | 34 | 9 | ||||
| 1963–64 | First Division | 40 | 9 | 7 | 2 | — | 6 | 4 | 1 | 0 | 54 | 15 | ||
| 1964–65 | First Division | 41 | 10 | 7 | 0 | — | 11 | 8 | — | 59 | 18 | |||
| 1965–66 | First Division | 38 | 16 | 7 | 0 | — | 8 | 2 | 1 | 0 | 54 | 18 | ||
| 1966–67 | First Division | 42 | 12 | 2 | 0 | 0 | 0 | — | — | 44 | 12 | |||
| 1967–68 | First Division | 41 | 15 | 2 | 1 | — | 9 | 2 | 1 | 2 | 53 | 20 | ||
| 1968–69 | First Division | 32 | 5 | 6 | 0 | — | 8 | 2 | 2 | 0 | 48 | 7 | ||
| 1969–70 | First Division | 40 | 12 | 9 | 1 | 8 | 1 | — | — | 57 | 14 | |||
| 1970–71 | First Division | 42 | 5 | 2 | 0 | 6 | 3 | — | — | 50 | 8 | |||
| 1971–72 | First Division | 40 | 8 | 7 | 2 | 6 | 2 | — | — | 53 | 12 | |||
| 1972–73 | First Division | 36 | 6 | 1 | 0 | 4 | 1 | — | — | 41 | 7 | |||
| Kopā | 606 | 199 | 78 | 19 | 24 | 7 | 45 | 22 | 5 | 2 | 758 | 249 | ||
| Preston North End | 1974–75 | Third Division | 38 | 8 | 4 | 1 | 3 | 1 | — | — | 45 | 10 | ||
| Waterford United | 1975–76 | League of Ireland | 3 | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | — | — | 4 | 1 | ||
| Newcastle KB United | 1978 | National Soccer League | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | — | — | 1 | 0 | ||
| Perth Azzurri | 1979 | West Australian Football League | 3 | 2 | 0 | 0 | 0 | 0 | — | — | 3 | 2 | ||
| Blacktown City | 1980 | National Soccer League | 1 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | — | — | 1 | 1 | ||
| Karjerā kopā | 652 | 211 | 83 | 20 | 27 | 8 | 45 | 22 | 5 | 2 | 812 | 263 | ||
Izlasē
| Anglija | ||
|---|---|---|
| Gads | Spēles | Vārti |
| 1958 | 6 | 7 |
| 1959 | 7 | 5 |
| 1960 | 8 | 6 |
| 1961 | 9 | 6 |
| 1962 | 8 | 1 |
| 1963 | 10 | 6 |
| 1964 | 8 | 2 |
| 1965 | 5 | 2 |
| 1966 | 15 | 6 |
| 1967 | 4 | 2 |
| 1968 | 8 | 3 |
| 1969 | 9 | 1 |
| 1970 | 9 | 2 |
| Kopā | 106 | 49 |
Sasniegumi
Manchester United jaunieši[54]
- FA Jaunatnes kauss: 1953–54, 1954–55, 1955–56
Manchester United[54]
- Football League First Division: 1956–57, 1964–65, 1966–67
- FA kauss: 1962–63; finālists 1956–57, 1957–58
- FA Charity Shield: 1965, 1967
- European Cup: 1967–68
Anglija[54]
- FIFA Pasaules kauss: 1966
- Eiropas čempionāts 3. vieta: 1968
Individuālie[54]
- FIFA Pasaules kausa Zelta bumba: 1966
- FIFA Pasaules kausa Zvaigžņu komanda: 1966, 1970
- Ballon d'Or: 1966; finālists: 1967, 1968
- Anglijas futbola slavas zāle: 2002
- FIFA 100: 2004
- UEFA Prezidenta balva: 2008[55]
- FIFA Gadsimta spēlētājs:
- "World Soccer" 20. gadsimta izcilākie spēlētāji: 12. vieta[56]
- IFFHS Leģendas[57]
Ordeņi un speciālbalvas
- Britu Impērijas ordeņa virsnieks: 1969
- Britu Impērijas ordeņa komandieris: 1974
Bibliogrāfija
- Sir Bobby Charlton. The Autobiography: My Manchester United Years. Headline Book Publishing, 2007. ISBN 978-0-7553-1619-9.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bobijs Čarltons.- Starptautiskā futbola slavas zāle: Bobijs Čarltons
- Munzüger Sport profils (vāciski)
- WorldFootball profils (angliski)
- Soccerway profils (angliski)
- National-Football-Teams profils (angliski)
- Transfermarkt spēlētāja profils (angliski)
- Transfermarkt trenera profils (angliski)
- Eu-football.info profils (angliski)
- FBref spēlētāja profils (angliski)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
Priekštecis: Eusebiu | Eiropas gada labākais futbolists 1966 | Pēctecis: Florians Alberts |