Elektroniskā pārvalde
Elektroniskā pārvalde jeb e-pārvalde ir publisko pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp elektroniskos pakalpojumus. E-pārvalde ir viens no instrumentiem, kā pilnveidot valsts pārvaldes darbu un uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti, balstot to uz informācijas tehnoloģijām un elektroniskajai uzņēmējdarbībai raksturīgiem darbības principiem. Papildu tam, cits e-pārvaldes mērķis ir arī palielināt sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē.
E-pārvaldes modeļi
- Valdība—iedzīvotājs modelis fokusējas uz iedzīvotājiem labāku, ērtāku un personalizētāku pakalpojumu piedāvāšanu, informācijas sniegšanu, iedzīvotāju iesaistīšanos valsts pārvaldes darbā dažādu jautājumu apspriešanā, iedzīvotāju izglītības veicināšanu, pieeju personīgajai informācijai u.c.
- Valdība—uzņēmējs modelis paātrina informācijas apriti starp pašvaldību un privātā sektora uzņēmumiem un atvieglo dažādu pakalpojumu saņemšanu uzņēmējiem. Perspektīvā šis modelis paredz likvidēt papīra sistēmas, tādējādi paātrinot svarīgās informācijas izplatīšanas un iegūšanas laiku.
- Valdība—darbinieks modelis veicina iekšējās informācijas apmaiņas un aprites ātruma uzlabošanos starp valsts pārvaldes darbiniekiem, novērš funkciju dublēšanos un veicina sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos. Izmantojot šo modeli, valsts pārvaldes iestāde sniedz pakalpojumus saviem darbiniekiem.
- Valdība—valdība modelis ļauj iestādēm sazināties savā starpā un veicina to sadarbību, tā radot iespēju pārstrukturēt valdības funkcijas un sniegt integrētus pakalpojumus. Šis modelis nodrošina strukturētas un nestrukturētas informācijas apriti un efektīvu dažādu valsts nozīmes informatīvo sistēmu mijiedarbību.
E-pārvaldes attīstība Eiropas valstīs
Viens no plašākajiem un drošticamākajiem ikgadējiem apsekojumiem / pētījumiem par e-pārvaldes attīstību dažādās valstīs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) e-pārvaldes attīstības indekss (EPAI) (angļu: United Nations E-Government Development Index). EPAI, apkopojot dažādus kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, tiecas objektīvi izmērīt, kā valstis izmanto informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai attīstītu valsts pārvaldes darbu un publiskos pakalpojumus. EPAI ir 3 galvenās dimensijas, proti:[1]
- Digitālo tiešsaistes pakalpojumu saņemšanas iespējas;
- Telekomunikāciju savienojamība;
- Iedzīvotāju digitālās prasmes līmenis.
2022.gada EPAI izlaidumā novērtētas visas 193 ANO dalībvalstis. Zemāk esošajā tabulā, EPAI 2022.gada rādītāju kopsavilkumā, iekļautas 43 no šīm valstīm, kas pārstāv Eiropas reģionu. Starp Baltijas valstīm, 2022.gadā Igaunija ieņēma visaugstāko pozīciju, ierindojoties 8.vietā no 193 pasaules valstīm, Lietuva ieņēma 24.vietu, bet Latvija - 29.vietu.
| Valsts | Pozīcija 2010.gadā | Pozīcija 2022.gadā | Pozīcijas izmaiņas | EPAI 2022.gadā |
| Dānija | 7 | 1 | 6 | 0.972 |
| Somija | 19 | 2 | 17 | 0.953 |
| Islande | 22 | 5 | 17 | 0.941 |
| Zviedrija | 12 | 5 | 7 | 0.941 |
| Igaunija | 20 | 8 | 12 | 0.939 |
| Nīderlande | 5 | 9 | -4 | 0.938 |
| Apvienotā Karaliste | 4 | 11 | -7 | 0.914 |
| Malta | 30 | 15 | 15 | 0.894 |
| Norvēģija | 6 | 17 | -11 | 0.888 |
| Spānija | 9 | 18 | -9 | 0.884 |
| Francija | 10 | 19 | -9 | 0.883 |
| Austrija | 24 | 20 | 4 | 0.880 |
| Slovēnija | 29 | 21 | 8 | 0.878 |
| Vācija | 15 | 22 | -7 | 0.877 |
| Šveice | 18 | 23 | -5 | 0.875 |
| Lietuva | 28 | 24 | 4 | 0.875 |
| Lihtenšteina | 23 | 25 | -2 | 0.869 |
| Luksemburga | 25 | 26 | -1 | 0.868 |
| Latvija | 37 | 29 | 8 | 0.860 |
| Īrija | 21 | 30 | -9 | 0.857 |
| Grieķija | 41 | 33 | 8 | 0.846 |
| Polija | 45 | 34 | 11 | 0.844 |
| Itālija | 38 | 37 | 1 | 0.838 |
| Portugāle | 39 | 38 | 1 | 0.827 |
| Beļģija | 16 | 39 | -23 | 0.827 |
| Serbija | 81 | 40 | 41 | 0.824 |
| Krievija | 59 | 42 | 17 | 0.816 |
| Horvātija | 35 | 44 | -9 | 0.811 |
| Čehija | 33 | 45 | -12 | 0.809 |
| Ukraina | 54 | 46 | 8 | 0.803 |
| Slovākija | 43 | 47 | -4 | 0.801 |
| Ungārija | 27 | 51 | -24 | 0.783 |
| Bulgārija | 44 | 52 | -8 | 0.777 |
| Rumānija | 47 | 57 | -10 | 0.762 |
| Baltkrievija | 64 | 58 | 6 | 0.758 |
| Albānija | 85 | 63 | 22 | 0.741 |
| Melnkalne | 60 | 71 | -11 | 0.726 |
| Moldova | 80 | 72 | 8 | 0.725 |
| Monako | 184 | 73 | 111 | 0.723 |
| Andora | 57 | 76 | -19 | 0.718 |
| Ziemeļmaķedonija | 52 | 80 | -28 | 0.700 |
| Sanmarīno | 184 | 90 | 94 | 0.645 |
| Bosnija un Hercegovina | 74 | 96 | -22 | 0.626 |