Kaukāzs (kalni)
- Šis raksts ir par kalniem. Par ģeopolistisko reģionu skatīt rakstu Kaukāzs.
Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma starp Melno jūru un Kaspijas jūru uz Āzijas un Eiropas robežas, Kaukāza reģionā. Galvenā grēda Lielais Kaukāzs stiepjas aptuveni 1100 km garumā no Tamaņas pussalas ziemeļrietumos līdz Abšeronas pussalai dienvidaustrumos. Augstākā virsotne ir Elbruss (5642 m vjl).[1] Nedaudz uz dienvidiem 600 km garumā stiepjas otra galvenā grēda — Mazais Kaukāzs. Lielo un Mazo Kaukāzu savieno Lihas grēda, kas atdala Kolhīdas zemieni rietumos no Kūras baseina un Kūras-Araksas zemienes austrumos. Ziemeļpusē Kaukāza kalniem piekļaujas Terekas-Kumas zemiene ziemeļaustrumos, Stavropoles augstiene ziemeļos un Kubaņas-Pieazovas zemiene ziemeļrietumos. Dienvidrietumos Kaukāza kalniem piekļaujas Armēnijas kalniene, bet dienvidaustrumos Mazā Kaukāza turpinājums ir Tališu kalni.
| Kaukāzs | |
|---|---|
 Ušbas kalns, Gruzija | |
| Kontinents | Eiropa, Āzija |
| Valstis | |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Kaukāzs |
| Garums | 1100 km |
| Platums | 160 km |
| Augstākais kalns | Elbruss |
| Augstums | 5642 m |
| Koordinātas | Āzija_ 42°30′N 45°0′E / 42.500°N 45.000°E 45°0′E / 42.500°N 45.000°E |
  Kaukāzs  Kaukāzs  Kaukāzs  Kaukāzs  Kaukāzs | |
 Kaukāzs Vikikrātuvē | |
Kaukāza kalni izvietojušies četru valstu — Azerbaidžānas, Armēnijas, Gruzijas un Krievijas —, kā arī triju pašpasludinātu, bet starptautiski neatzītu valstu — Abhāzijas, Dienvidosetijas un Kalnu Karabahas — teritorijās. Lielākās pilsētas ir Baku, Tbilisi un Erevāna.
Kalnu grēdas
Kaukāza kalnus veido divas izteiktas kalnu grēdas — Lielais Kaukāzs un Mazais Kaukāzs, bet ir arī daudzas grēdas, kas ir vēl mazākas par Lielo un Mazo Kaukāzu. Lielais Kaukāzs ir galvenā grēda un tā stiepjas aptuveni 1100 km garumā no Tamaņas pussalas ziemeļrietumos līdz Abšeronas pussalai dienvidaustrumos. Nedaudz uz dienvidiem 600 km garumā stiepjas otra galvenā grēda — Mazais Kaukāzs. Lielo un Mazo Kaukāzu savieno Lihas grēda, kas atdala Kolhīdas zemieni rietumos no Kūras baseina un Kūras-Araksas zemienes austrumos.
Lielais Kaukāzs ģeomorfoloģiski iedalās Rietumkaukāzā (no Melnās jūras līdz Elbrusam), Centrālajā Kaukāzā (no Elbrusa līdz Kazbekam) un Austrumkaukāzā (no Kazbeka līdz Kaspijas jūrai). Ietver ass grēdas (Galvenā Kaukāza grēda, Sānu grēda), kuestu grēdas, kā arī šķērsgrēdas un atzarus (Abhāzijas grēda), ko atdala starpkalnu ieplakas.
Mazajam Kaukāzam, atšķirībā no Lielā Kaukāza, nav vienas galvenās grēdas, bet tas veidojas no vairākām saposmotām grēdām. Virzienā no rietumiem uz austrumiem tās ir Meshetijas grēda, Trialetas grēda, Somhetas grēda, Sevana grēda vai Šahdags, Murhuza grēda, Murovdags vai Mravas grēda un Karabahas grēda.
Augstākās virsotnes
Kaukāza kalnos astoņas virsotnes ir augstākas par 5000 metriem virs jūras līmeņa. Tās ir šādas:[2]
| Virsotne | Augstums, m vjl. |
|---|---|
| Elbruss | 5642 |
| Dihtau | 5204 |
| Šhara | 5193 |
| Koštantau | 5144 |
| Puškina smaile | 5100 |
| Džangitau | 5085 |
| Kazbeks | 5034 |
| Mižirgi | 5019 |
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaukāzs.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)