Kurts Vonnegūts
Kurts Vonnegūts (angļu: Kurt Vonnegut; dzimis 1922. gada 11. novembrī, miris 2007. gada 11. aprīlī) bija amerikāņu rakstnieks. Vairāk nekā 50 gadus ilgajā karjerā sarakstīja 14 romānus, trīs īso stāstu krājumus, piecas lugas un piecus neliterārus darbus; vēl daļa darbu publicēti pēc viņa nāves. Pazīstamākais Vonnegūta darbs ir satīriskais romāns "Lopkautuve Nr. 5" (1969).
| |||||||||||||||||
| |||||||||||||||||
Kurts Vonnegūts visbiežāk tiek klasificēts kā zinātniskās fantastikas rakstnieks. Pats Vonnegūts pret šo klasifikāciju iebilda, un faktiski tikai neliela daļa viņa darbu būtu klasificējami kā zinātniskā fantastika.
Biogrāfija
1922. gada 11. novembrī, Indianapolisā dzimst Kurts Vonnegūts. 1943. gada martā tiek iesaukts ASV Armijā. 1944. gada 14. maijā Kurta māte izdara pašnāvību. 1944. gada 22. decembrī kaujas laikā Vonnegūts saņemts gūstā. 1945. gada 13. februārī, Drēzdenes bombardēšanas laikā Vonnegūts kopā ar citiem sabiedroto karagūstekņiem patvēries pazemes gaļas glabātavā, kas kļūst par pamatu viņa romānam Lopkautuve Nr.5. 1945. gada 22. maijā Vonnegūts tiek atbrīvots un atgriežas ASV. 1945. gada 1. septembrī viņš apprec studiju biedreni Džeinu Mariju Koksu.
1950. gada 11. februārī tiek publicēts viņa pirmais īsais stāsts. 1952. gadā tiek izdots pirmais Vonnegūta romāns, "Mehāniskās klavieres". 1963. gadā tiek izdots "Kaķa šūpulis", taču sevišķu ievērību tas negūst. 1965. gada martā iznāk "Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!", kas ir pirmā ievērību guvusī Vonnegūta grāmata. 1967. gadā dodas uz Drēzdeni pēc materiāla "Lopkautuvei Nr. 5". 1969. gada martā iznāk "Lopkautuve Nr. 5". Darbs sasniedz Ņujorkas bestselleru saraksta virsotni.
1971. gadā Kurts izšķiras no Džeinas Marijas Vonnegūtas un pārceļas uz dzīvi Ņujorkā.
1971. gadā Čikāgas Universitāte pieņem romānu "Kaķa šūpulis" kā maģistrantūras disertāciju un piešķir Kurtam Vonnegūtam maģistra grādu sociālajā antropoloģijā.
1979. gada 24. novembrī Kurts apprec rakstnieci un fotogrāfi Džilu Kremenci. 1985. gadā rakstnieks mēģina izdarīt pašnāvību, sajaucot miega zāles un alkoholu. 1991. gadā viņš iesniedz šķiršanās prasību no Kremenci, taču šķiršanās tomēr nenotiek. 1997. gada 25. aprīlī nomirst Vonnegūta brālis Bernards. 2005. gadā iznāk Vonnegūta pēdējā grāmata "Cilvēks bez valsts".
Kurts Vonnegūts miris 2007. gada 11. aprīlī Ņujorkā, 84 gadu vecumā.
Bibliogrāfija
Romāni
- 1952. — "Mehāniskās klavieres"
- 1959. — "Titāna sirēnas"
- 1961. — "Māte nakts"
- 1963. — "Kaķa šūpulis"
- 1965. — "Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!" jeb "Pērles cūkām priekšā"
- 1969. — "Lopkautuve Nr. 5" jeb "Bērnu krusta karš"
- 1973. — "Čempionu brokastis" jeb "Ardievu, zilā pirmdiena!"
- 1976. — "Balagāns jeb Vientulībai nē!"
- 1979. — "Ietupinātais"
- 1982. — "Līķu Pēteris"
- 1985. — "Galapagu salas"
- 1985. — "Zilbārdis" jeb "Rabo Karabekjana biogrāfija"
- 1990. — "Fokus Pokuss"
- 1997. — "Laikatrīce"
Krājumi
- 1961. — "Kanārijs kaķa namiņā" (stāsti)
- 1968. — "Laipni lūgti Pērtiķu namā" (stāsti)
- 1974. — "Vampīteri, foma un granfalūns" (esejas)
- 1981. — "Pūpolsvētdiena" (stāsti, esejas)
- 1984. — "Nekas nav zaudēts, izņemot godu" (esejas)
- 1990. — "Likteņi sliktāki par nāvi: autobiogrāfiska kolāža" (esejas)
- 1999. — "Bagombo šņaucamā kārba" (stāsti)
- 1999. — "Dievs Jūs svētī, Doktor Kevorkjan" (iedomātas intervijas)
- 2005. — "Cilvēks bez valsts" (esejas)
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kurts Vonnegūts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Vonnegūta mājaslapa (angliski)
- Kurta Vonnegūta runa (latviski) Arhivēts 2008. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Kurta Vonnegūta romāna "Titāna sirēnas" fragments (latviski) Arhivēts 2008. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Kurta Vonnegūta pēdējās grāmatas fragments (latviski) Arhivēts 2010. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.