Sēne
Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni. Tomēr visbiežāk ar vārdu sēne saprot sēņu gaļīgo augļķermeni, kas izdala sporas un kas izaug un paceļas no zemes vai sēnes barības avota. Tāpat kā visas sēnes, arī šie sēņu augļķermeņi nav augi un tajos nenorisinās fotosintēze.
Šīs sēnes cilvēki pārsvarā izmanto kā barības avotu, it īpaši skandināvu, baltu un slāvu valstīs, kur ļoti populāra ir sēņu ievākšanas prakse — sēņošana.
Latvijā sastopamās sēnes
Ēdamās sēnes
.jpg)
Latvijā par ēdamām ir atzītas 303 sēņu sugas. Sēņotāji visbiežāk lasa tikai kādas 20—30 no tām. Lielāko daļu sēņu pirms ēšanas ir nepieciešams vai ieteicams novārīt, bet dažas var ēst svaigas.
|
|
Neēdamās sēnes
Latvijā par neēdamām ir atzītas 243 sēņu sugas. Tās ir sēnes, kas nesatur indīgas vielas, bet tomēr satur vielas, kuras izdala nepatīkamu smaku vai arī ir rūgtas vai ar dedzinošu garšu.
|
|
Indīgās sēnes
Latvijā par indīgām ir atzītas 33 sugas. Tās ir sēnes, kuru augļķermeņi satur indīgas vielas (sēņu indes), kas, nonākot cilvēka organismā, izraisa tā saindēšanos vai pat paliekošus iekšējo orgānu bojājumus un nāvi. Vairākas ēdamās sēnes, tai skaitā parastais vilnītis, arī var būt indīgas, ja tās pirms lietošanas nenovāra.
- Zaļā mušmire — Amanita phalloides (Vaill.:Fr.) Secr.
- Baltā mušmire — Amanita virosa (Lam.) Bertilloni
- Violetbrūnā mušmire — Amanita porphyria (Alb. & Schwein.:Fr.) Mlady
- Patujāra šķiedrgalvīte — Inocybe erubescens Blytt (sin. Inocybe patouillardii Bres.)
- Hornemana virpainīte — Stropharia hornemannii (Fr.:Fr.) Lundell et Nannf.
- Kailā mietene — Paxillus involutus (Batsch:Fr.) Fr.
- Parastā bisīte — Gyromitra esculenta (Fr.) Fr.
- Rūgtā sērsēne — Hypholoma fasciculare (Huds.: Fr.) P.Kumm.
- Kastaņu saulsardzene — Lepiota castanea Quél.
- Dzeltensarkanā tīmeklene — Cortinarius orellanus Fr.
- Velna beka — Boletus satanas Lenz.
- Sarkandzeltaine — Lactarius helvus
- Parastā bārkstmale — Hebeloma crustuliniforme
- Parastā smiltene — Tricholoma equestre
- Tīģeru pūkaine — Tricholoma pardinum
Psihotropās sēnes
Latvijā par psihoaktīvām var uzskatīt aptuveni 15 sēņu sugas. Tās ir sēnes, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, ierosinot apziņas izmaiņas, halucinācijas un eiforiju. Daudzviet pasaulē šīs sēnes tiek pielietotas šamanismā un alternatīvajā medicīnā. Muscimolu saturošās sēnes (atsevišķas mušmires) izraisa organisma fizisku saindēšanos un ir indīgas.
- Sarkanā mušmire — Amanita muscaria (L.:Fr.) Cook. (indīga sēne; satur muscimolu)
- Panteru mušmire — Amanita pantherina (DC.:Fr.) Krombh. (indīga sēne; satur muscimolu)
- Zilkāta samtmicīte — Conocybe cyanopus (satur psilocibīnu, psilocīnu un beocistīnu)
- Smailā kailgalve — Psilocybe semilanceata (satur psilocibīnu un beocistīnu)
- Vītolu jumtene — Pluteus salicinus (satur psilocibīnu un psilocīnu)
- Ievērojamā liesmene — Gymnopilus junonius (dažas apakšsugas satur psilocibīnu)
- vairākas šķiedrgalvīšu un svārsteņu sugas
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sēne.
