Smoļenskas aviokatastrofa

Aviokatastrofa Smoļenskā notika sestdienā, 2010. gada 10. aprīlī, kad Polijas prezidenta lidmašīna "Tupolev Tu-154M" nogāzās netālu no Krievijas pilsētas Smoļenskas lidlauka un gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie pasažieri un apkalpes locekļi. Bojāgājušo vidū bija Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, viņa sieva Marija Kačiņska, ģenerālštāba vadītājs un citi Polijas militārās elites pārstāvji, Polijas Bankas prezidents, ārlietu minists, valdības pārstāvji un parlamenta deputāti.[1][2] Lidmašīnā esošie cilvēki devās uz Katiņas slaktiņa 70. gadadienas atceres vietu Katiņā,[3] kas atrodas 19 kilometru attālumā no Smoļenskas.

Smoļenskas aviokatastrofa
Daļa no lidmašīnas fizelāžas pēc aviokatastrofas.
Katastrofas informācija
Datums2010. gada 10. aprīlis
Atrašanās vietapie Smoļenskas ziemeļu lidostas , netālu no Smoļenskas, Krievijā
Pasažieri89
Apkalpe7
Mirušie96
Izdzīvojušie0
Lidaparāta tipsTu-154
Operators36. Speciālais transporta aviācijas pulks, Polijas gaisa spēki
Izlidošanas vietaValsts karogs: Polija Varšavas Šopēna lidosta, Varšava, Polija
GalamērķisValsts karogs: Krievija Smoļenskas ziemeļu lidosta, Smoļenska, Krievija

No Varšavas izlidojusi plkst. 7:23[4] lidmašīna Tu-154M nogāzās 8:56 (pēc Latvijas laika).[1][5]

Aviokatastrofas iemesls bija pārāk zems lidojums biezā miglā, kā rezultātā lidmašīna aizķēra kokus un ietriecās zemē. Iespējams, augsto amatpersonu klātbūtne izraisīja psiholoģisku spiedienu, kura dēļ tika pieņemts lēmums, neskatoties uz slikto redzamību, pirms došanās uz citu lidostu veikt vienu nolaišanās mēģinājumu. Piloti, tuvojoties lidostai, pārkalibrēja altimetru, lai atslēgtu brīdinājumu par tuvumu zemei un ignorēja sekojošos brīdinājumus par lidošanu tuvu zemei. Nevienmērīgā reljefa dēļ apkalpes pēc citiem mērinstrumentiem noteiktais augstums bija kļūdains. Lai veiktu pagriešanos lidošanai uz citu lidostu, apkalpe mēģināja izmantot autopilotu, kas nebija iespējams, tādējādi šis manevrs aizkavējās un lidmašīna turpināja nolaišanos. Turklāt lidostas gaisa kontrole apstiprināja, ka tuvošanās manevrs tiek izpildīts pareizi un deva novēlotas instrukcijas.

Nedēļa no 12. līdz 18. aprīlim Polijā tika pasludināta par sēru nedēļu.[6] Polijas karogi tika uzvilkti pusmastā.[7] Visi sporta notikumi tika pārcelti, tai skaitā sieviešu U-17 Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēle starp Poliju un Īriju.[8][9] Koncerti tika atcelti, kinoteātri, teātri, restorāni un lielveikali tika slēgti.[9]

11. aprīlī Kačinsku mirstīgās atliekas ar militāro lidmašīnu tika nogādāti Varšavā.

Prezidenta un viņa sievas bēres notika 18. aprīlī Krakovā. Uz bērēm, par spīti Islandes vulkāna Eijafjadlajegidla izvirduma dēļ atceltajiem lidmašīnu reisiem, ieradās daudzu valstu līderi, tai skaitā Latvijas prezidents Valdis Zatlers ar kundzi.

Atsauces

Ārējās saites