Spānijas Karaļa kauss
Karaļa kauss (spāņu: Copa del Rey) ir ikgadējs izslēgšanas turnīrs (kauss) starp Spānijas futbola komandām. Pirmā kausa izcīņa notika 1903. gadā. Visvairāk (31 reizi) kausu ir ieguvis klubs FC Barcelona. Nākamais titulētākais klubs ir Bilbao "Athletic", kas kausu ir ieguvis 24 reizes, savukārt Madrides "Real" — 20 reizes.
.svg) | |
| Sports | futbols |
| Dibināta | 1903. gadā |
| Komandu skaits | 126 |
| Valsts/reģions |  Spānija |
| Kvalifikācija |  UEFA Eiropas līga Supercopa de España |
| Pašreizējais čempions | Bilbao "Athletic" (2023—24; 24. tituls) |
| Visvairāk čempiona titulu | Barcelona (31 tituls) |
| Mājaslapa | rfef |
No 1932. līdz 1936. gadam kausa nosaukums bija Republikas prezidenta kauss (Copa del Presidente de la República), bet no 1939. līdz 1976. gadam — Ģenerālisimusa kauss (Copa del Generalísimo).
Vēsture
1902. gadā sacensības ar nosaukumu Copa de la Coronación tika izspēlētas pēc tam, kad Bilbao futbola kluba prezidents Huans de Astorkija un vēlākais Madrides "Real" prezidents Karloss Padross ierosināja futbola turnīru, lai atzīmētu Spānijas karaļa Alfonso XIII kronēšanu. Četras citas komandas pievienojās Madrid FC sacensībām: FC Barcelona, Club Español de Foot-Ball, New Foot-Ball de Madrid un Club Bizcaya (komanda, kas sastāv no Athletic Club un Bilbao FC spēlētājiem), kura galu galā uzvarēja "Barcelona" finālā. Šis kauss ir izstādīts Athletic Bilbao muzejā. Neskatoties uz to, tas tiek uzskatīts tikai par Copa del Rey priekšteci. Spānijas Karaliskā futbola federācija to oficiāli neatzīst.[1][2]
Karaļa kausa izcīņa bija Spānijas futbola nacionālais čempionāts no 1903. gada (pirmo reizi uzvarēja Athletic "Bilbao" ar Huanu de Astorkiju kā kapteini un prezidentu)[3] līdz Campeonato de Liga — "Līgas čempionāta" dibināšanai 1928. gadā. Sākotnēji tas bija pazīstams kā Copa del Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas domes kauss). No 1905. līdz 1932. gadam tas bija pazīstams kā Copa de Su Majestad El Rey Alfonso XIII (Viņa Majestātes karaļa Alfonso XIII kauss). Otrās Spānijas Republikas laikā tas bija pazīstams kā Copa del Presidente de la República (Republikas kauss) vai Copa de España (Spānijas kauss), bet Fransisko Franko Spānijas valsts gados tas bija pazīstams kā Copa de Su Excelencia El Generalísimo vai Copa del Generalísimo (Viņa Ekselences, Augstākā ģenerāļa kauss).[3]
"Athletic Bilbao" tika pasludināts par uzvarētāju 1904. gadā pēc tam, kad viņu pretinieki Español de Madrid nepiedalījās. No 1903. līdz 1909. gadam sacensības organizēja Madrides FC vai "Madrides federācija". Pēc tam to pārņēma "FECF" (Federación Española de Clubs de Football), RFEF priekštecis.[4] Tomēr gan 1910., gan 1913. gadā notika šķelšanās starp klubiem un notika divas paralēlas sacensības, vienu organizēja "FECF" un otru "UECF" (Unión Española de Club de Football). Visas šīs sacensības oficiāli ir atzinusi "RFEF".[5][6] 2023. gada 25. martā turnīrs oficiāli ir pazīstams kā "RFEF",[7][8] nevis "Copa del Rey".[5]
Saistībā ar strīdu par 1902. gada sacensībām, tiek apstrīdēta arī statistika par vadošajiem uzvarētājiem. "Barcelona" ir uzvarējusi kausā 31 reizi; "Athletic Bilbao" ir otrajā vietā ar 23 vai 24 tituliem, atkarībā no avota.
Pirms La Liga izveidošanas 1929. gadā, sacensības faktiski bija valsts čempionāts. Komandas kvalificējās dalībai, caur savām reģionālajām līgām. Gadu gaitā ir izmantoti dažādi formāti, tostarp grupu turnīri. Profesionālo klubu rezerves komandām, kas sacenšas līgas piramīdas zemākās divīzijās, bija atļauts piedalīties līdz 1990. gadam. Vairākus gadus tika uzaicinātas tikai komandas no Primera División, Segunda A, aptuveni 23 komandas no Segunda B un 17 Tercera División čempioniem (vai vicečempioniem, ja čempions bija rezerves komanda), tādējādi nodrošinot kopējo komandu skaitu līdz 83. Grozītie noteikumi 2019.–2020. gada sacensībās ļāva komandu skaitam palielināties līdz 125, ieskaitot piektā līmeņa reģionālo divīziju uzvarētājus.[9][10]
2010. gada 22. decembrī "Spānijas Karaliskās futbola federācijas" ārkārtas kopsapulcē Sevilla lūdza federācijai atļauju paturēt 2010. gada finālā izcīnīto trofeju, lai pieminētu Spānijas izlases uzvaru 2010. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā Dienvidāfrikā.[11]
Jaunu trofeju izgatavoja Madrides juvelieris Federiko Alegre. No sudraba izgatavotā trofeja sver 15 kg (33 mārciņas) un ir 75 cm (30 collas) gara. 2011. gada 21. aprīlī Madrides "Real" kļuva par pirmajiem trofejas saņēmējiem. Pēcspēles svinību laikā trofeju no divstāvu autobusa augšdaļas nejauši nometa Madrides "Real" spēlētājs Serhio Ramoss, kurš pēc tam uzbrauca tai virsū. Desmit gabalus atrada civildienesta darbinieki uz zemes Plaza de Cibeles laukumā. Klubs saņēma kopiju, kas ir izstādīta Santiago Bernabéu.[12][13]
Spānijas Karaļa kausa ieguvēji
| Vieta | Klubs | Tituli | Uzvarētās sezonas[14] |
|---|---|---|---|
| 1. | Barcelona | 31 | 1909–10, 1911–12, 1912–13, 1919–20, 1921–22, 1924–25, 1925–26, 1927–28, 1941–42, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1956–57, 1958–59, 1962–63, 1967–68, 1970–71, 1977–78, 1980–81, 1982–83, 1987–88, 1989–90, 1996–97, 1997–98, 2008–09, 2011–12, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2020–21 |
| 2. | Athletic Bilbao | 24 | 1903, 1904, 1910, 1911, 1914, 1915, 1916, 1921, 1923, 1930, 1931, 1932, 1933, 1943, 1944, 1944–45, 1949–50, 1955, 1956, 1958, 1969, 1972–73, 1983–84, 2023–24[15] |
| 3. | Real Madrid | 20 | 1905, 1906, 1907, 1908, 1917, 1934, 1936, 1946, 1947, 1961–62, 1969–70, 1973–74, 1974–75, 1979–80, 1981–82, 1988–89, 1992–93, 2010–11, 2013–14, 2022–23 |
| 4. | Atlético Madrid | 10 | 1959–60, 1960–61, 1964–65, 1971–72, 1975–76. 1984–85, 1990–91, 1991–92, 1995–96, 2012–13 |
| 5. | Valencia | 8 | 1941, 1948-49, 1954, 1966–67, 1978–79, 1998–99, 2007–08, 2018–19 |
| 6. | Zaragoza | 6 | 1963–64, 1965–66, 1985–86, 1993–94, 2000–01, 2003–04 |
| 7. | Sevilla | 5 | 1935, 1939, 1947–48, 2006–07, 2009–10 |
| 8. | Espanyol | 4 | 1929, 1940, 1999–2000, 2005–06 |
| Real Unión ‡ | 4 | 1913, 1918, 1924, 1927 | |
| 10 | Real Sociedad | 3 | 1909, 1986–87, 2019–20 |
| Real Betis | 3 | 1976–77, 2004–05, 2021–22 | |
| 12. | Deportivo La Coruña | 2 | 1994–95, 2001–02 |
| 13. | Arenas | 1 | 1919 |
| Mallorca | 1 | 2002–03 | |
| Club Ciclista de San Sebastián | 1 | 1909 |
‡ Ieskaitot 1913. gada uzvaru, ko izcīnīja Racing de Irún, kas 1915. gadā apvienojās ar Irún Sporting Club, izveidojot Real Unión.
Klubi, kas attēloti slīprakstā, vairs nepastāv
Fināli
- Piezīmes:
‡‡ Real Madrid Castilla ir Real Madrid dublieru komanda. Kopš 1990.—1991. gada sezonas dublieru komandas vairs nedrīkst piedalīties.
Labākie vārtu guvēji
| Nr. | Tautība | Spēlētājs | Poz. | Gadi | Klubs(i) (vārti) | Kopā | Ats. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | .svg){kind=small} | Telmo Sarra | U | 1939–1957 | Athletic Bilbao (81) | 81 | [17] |
| 2 |  | Hoseps Samitjers | P | 1919–1934 | Barcelona (65) Real Madrid (5) | 70 | [18] |
| 3 | | Giljermo Gorostisa | U | 1928–1946 | Racing Ferrol (3) Athletic Bilbao (37)Valencia (24) | 64 | [19][20] |
| 4 |  | Lionels Mesi | U | 2004–2021 | Barcelona (56) | 56 | |
| 5 | | Edmundo Svaress | U | 1939–1950 | Valencia (55) | 55 | [21] |
| 6 | | Kvini | U | 1968–1987 | Sporting Gijón (36) Barcelona (14) | 50 | [22] |
| 7 |  | Ferencs Puškāšs | U | 1958–1966 | Real Madrid (49) | 49 | [23] |
 | Lāslo Kubala | U | 1951–1965 | Barcelona (49) | 49 | ||
| | Santiljana | U | 1970–1988 | Real Madrid (49) | 49 | [24] | |
| 10 | | Sesars Rodrigess | U | 1939–1960 | Granada (3) | 47 |
Individuālie rekordi
- Visvairāk gūto vārtu: 81 – Telmo Sarra
- Visvairāk gūto vārtu finālos: 9 – Lionels Mesi[25]
- Visvairāk (pēc skaita) finālos gūti vārti: 7 – Lionels Mesi[26]
- Visvairāk finālos izdarītās rezultatīvās piespēles: 6 – Lionels Mesi
- Visvairāk finālos iegūtās spēles labākā spēlētāja balvas: 3 – Lionels Mesi
- Visvairāk finālos piedalījies: 10 – Lionels Mesi un Serhio Busketss[27]
- Visvairāk iegūto kausu: 7 – Hosē Marija Belauste, Piru Gainsa, Žerārs Pikē, Serhio Busketss un Lionels Mesi[28]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spānijas Karaļa kauss.- Oficiālā vietne (spāņu)
