Svante Arrēniuss

Svante Augusts Arrēniuss (zviedru: Svante August Arrhenius; dzimis 1859. gada 19. februārī, miris 1927. gada 2. oktobrī) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem. 1903. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.^[1] Viņa vārdā ir nosaukts vienādojums, krāteris uz Mēness un laboratorija Stokholmas Universitātē. Viņš ir pazīstams arī kā elektrolītiskās disociācijas teorijas pamatlicējs.

Svante Arrēniuss Svante Arrhenius Personīgā informācija Dzimis 1859. gada 19. februārī Vīkas muiža, Zviedrija Miris 1927. gada 2. oktobrī (68 gadi) Stokholma, Zviedrija Tautība Zviedrs

Zinātniskā darbība Zinātne Fizika, ķīmija Darba vietas Tehnoloģiju Karaliskais institūts Alma mater Upsālas Universitāte, Stokholmas Universitāte Pasniedzēji Vilhelms Ostvalds Apbalvojumi Nobela prēmija ķīmijā (1903)

Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju 1885. gadā strādājis arī Rīgā kopā ar Vilhelmu Ostvaldu, šajā laikā radot jonu teorijas pamatprincipus. S. Arrēniuss bija Rīgas Politehniskā institūta goda loceklis (1912).^[2]