Tūkstoš un vienas nakts pasakas

“Tūkstoš un vienas nakts pasakas” (arābu: كتاب ألف ليلة وليلة‎, kitāb ʾalf layla wa-layla, persiešu: هزار و یک شب‎, hazār-o yak šab) ir viens no zināmākajiem Tuvo Austrumu pasaku krājumiem, kuru gadsimtu gaitā radījuši dažādi autori, tulkotāji un tā pētnieki. Nereti šis pasaku krājums tiek saistīts ar arābiem, bet tajā ir atrodamas arī persiešu, indiešu, ebreju un pat seno ēģiptiešu pasakas un to iezīmes.^[1]

Tūkstoš un vienas nakts pasakas
Pasaku krājuma manuskripts no 14. gadsimta
Autors	nav zināms
Oriģinālais nosaukums	كتاب ألف ليلة وليلة‎, kitāb ʾalf layla wa-layla
Valoda	arābu valoda
Žanrs	pasaku krājums, lai gan izpaužas arī citi žanri (stāsti, romāni, anekdotes)
Izdota	laika posmā no 8. līdz 14. gadsimtam

Šajā pasaku krājumā stāstīts par Šeherezādi (persiešu: شهرزاد, Šahrzād), kurai katru vakaru jāstāsta Sasanīdu valdniekam Šahriāram (شهريار, Šahryār) pasaka. Valdnieks ļoti mīlēja savu pirmo sievu, bet sieva kļuva neuzticīga. Šahriārs pavēlēja savu sievu sodīt ar nāvi. Valdnieka brālim bija līdzīga pieredze. Apvainojot sieviešu dzimumu netiklībā, Šahriārs turpmāk lika katru vakaru viņam piegādāt jaunavu, kurai bija jāstāsta pasaka garlaicības māktajam valdniekam. No rīta valdnieks lika šo sievieti sodīt ar nāvi. Šeherezāde ar viltu tūkstoš un vienu nakti pēc kārtas savu stāstu beidz pašā interesantākajā brīdī, liekot karalim atstāt viņu dzīvu vēl vienu dienu, lai nākamajā dienā dzirdētu tās turpinājumu.

Pasakas sacerētas ilgākā laika periodā viduslaikos; tām ir dažādi autori. Pasaku krājums ir ļoti atšķirīgs žanru ziņā. Tajā ir mīlas stāstu, vēsturisku notikumu atstāstījumi, traģēdijas, komiski atgadījumi, dzejoļi, musulmaņu leģendas. Krājuma pamatstāsts par Šeherezādi pievienots 14. gadsimtā. Daudzas no krājuma pasakām tiek uzskatītas par klasiskām un izdotas atsevišķi, piemēram, “Sindbads jūras braucējs”, “Ali Baba un četrdesmit laupītāji”, “Aladins”.