Utrehta
- Šis raksts ir par pilsētu Nīderlandē. Par provinci Nīderlandē skatīt rakstu Utrehta (province).
| Utrehta Utrecht | |||
|---|---|---|---|
| Municipalitāte | |||
 Utrehtas Doma tornis | |||
| |||
  Utrehta | |||
| Koordinātas: 52°05′36″N 5°7′10″E / 52.09333°N 5.11944°E 5°7′10″E / 52.09333°N 5.11944°E | |||
| Valsts |  Nīderlande | ||
| Province | Utrehta | ||
| Dibināta | ap 47.g | ||
| Platība(2006) | |||
| • Municipalitāte | 99,32 km2 | ||
| • sauszeme | 95,67 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • Municipalitāte | 359 370 | ||
| • blīvums | 3 279/km² | ||
| • aglomerācija | 640,000 | ||
| Avots: CBS | |||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Tālruņu kods | 30 | ||
| Mājaslapa | http://www.utrecht.nl/ | ||
 Utrehta Vikikrātuvē | |||
Utrehta (nīderlandiešu: Utrecht) ir pilsēta Nīderlandes centrālajā daļā. Tā ir ceturtā lielākā Nīderlandes pilsēta, Utrehtas provinces administratīvais centrs. Pilsētas simboli ir 112 metrus augstais Utrehtas Doma tornis un vecpilsētas kanālu sistēma.
Utrehtas Universitāte ir lielākā augstskola Nīderlandē. Pilsēta ir Nīderlandes dzelzceļa kompānijas (Nederlandse Spoorwegen) galvenās mītnes vieta. Veckatolisma pasaules centrs.
Vēsture
Ap 47. gadu romieši Utrehtas vietā nodibināja robežcietoksni (castellum), nosaucot to par Trajektu (Traiectum). Sakarā ar ģermāņu cilšu iebrukumiem ap 270. gadu romieši apmetni pameta. Līdz 6. gadsimtam par Utrehtas vēsturi ziņu ir visai maz.
6. gadsimtā Utrehta nonāca franku pakļautībā. Pilsētas tiesības tā ieguva 1122. gadā. Viduslaikos Utrehta bija viena no nozīmīgākajām Ziemeļnīderlandes pilsētām un bīskapijas centrs.
1579. gada 23. janvārī septiņas Nīderlandes ziemeļu provinces pilsētā parakstīja Utrehtas ūniju, nodibinot Nīderlandes valsti. Tā kā jaunā valsts bija protestantiska, 1580. gadā Utrehtas bīskapija tika likvidēta.
1713. gadā pilsētā parakstīja Utrehtas miera līgumu, kas izbeidza Spānijas Mantojuma karu. 16. gadsimtā Utrehta bija Nīderlandes ūdens aizsardzības nocietinājumu sistēmas (Hollandse Waterlinie) sastāvdaļa, kas aizkavēja pilsētas attīstību.
19. gadsimta beigās Utrehta kļuva par valsts galveno dzelzceļa mezglu.
2.pasaules kara laikā Utrehta līdz pat 1945. gada 5. maijam bija vācu okupācijā, Kanādas Bruņotie spēki pilsētā iegāja tikai 7. maijā.
Cilvēki
Utrehtā dzimuši:
- Adriāns VI (Hadrianus VI, 1459—1523) — pāvests;
- Luijs Andrīsens (Louis Andriessen, 1939) — komponists;
- Marko van Bastens (Marco van Basten, 1964) — futbolists;
- Hanss van Breikelens (Hans van Breukelen, 1956) — futbolists;
- Diks Bruna (Dick Bruna, 1927-) — mākslinieks
- Karels Dormans (Karel Doorman, 1889—1942) — admirālis;
- Teo van Dūsburgs (Theo van Doesburg, 1883—1931) — mākslinieks;
- Antons Gēsinks (Anton Geesink, 1934) — džudists;
- Gerards van Hontorsts (Gerard van Honthorst, 1592—1656) — mākslinieks;
- Gerits Rītvelds (Gerrit Rietveld, 1888—1964) — dizainers;
- Veslijs Sneiders (Wesley Sneijder, 1984) — futbolists;
- Joss Stellings (Jos Stelling, 1945) — kinorežisors;
- Geralds Vanenburgs (Gerald Vanenburg, 1964) — futbolists;
- Jans Vouters (Jan Wouters, 1960) — futbolists.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Utrehta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)