Vētra

Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.

Visstiprākais vējš pasaulē ir novērots 1934. gada 12. aprīlī Vašingtona kalnā Ņūhempšīras štatā, ASV, kad vēja brāzmas sasniedza 103,3 m/s.^[1] Savukārt visstiprākais vējš Tropiskā ciklona laikā tika novērots 2008. gada 30. augustā Kubas pilsētā Pinara del Rio (spāņu: Pinar del Rio), vēja ātrums sasniedza 94,4 m/s.^[2]

Vētras notiek:

Ciklonu un anticiklonu mijiedarbībā, kad strauji paaugstinās, bet visbiežāk pazeminās atmosfēras spiediens.
Teritorijam pārejot pāri lielam ciklonam.
Teritorijai pārejot pāri virpuļviesulim.
Vietējā vai frontālā pērkona negaisa laikā.
Pirms Atmosfēras frontes vai tās laikā.

Vētru klasifikācija

Negaiss
Triecienvētra — Aukstās atmosfēras frontes vai Oklūzijas frontes darbības zonā.
Virpuļviesulis — (tornādo, virpuļvētra, smerčs, trombs, ūdens stabs)
Tropiskais ciklons — postoša virpuļkustības vētra tropu un subtropu platuma grādos.
- Tropiskais ciklons — (Austrālijā).
- Viesuļvētra — (Atlantijas okeāna baseins).
- Taifūns — tropiskais ciklons (Klusā okeāna baseins, Dienvidaustrumāzija).
Orkāns — spēcīga cikloniska viesuļvētra mēranajos platuma grādos (Eiropā). (Nejaukt ar Orkāns (vēja ātrums), kas apzīmē patstāvīgu 12 balles stipru vēju, kas pārsniedz 32,7 m/s).
Sniegputenis
Sniega vētra — sniegputeņa pastiprinājums.
Ledus vētra — atkala ar spēcīgu vēju.

Citas vētras

Uguns vētra — spēcīgas vēja brāzmas lielu mežu un krūmāju ugunsgrēku laikā, kuras izraisa uguns izstarotais karstums.
Smilšu vētra
Smilšu virpuļviesulis

Vēja ātruma iedalījums

Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra
Boforta skala
Balles	Vēja ātrums (m/s) *	Vēja nosaukums	Apraksts
0	0—0,2	bezvējš	Dūmi ceļas gaisā stāvus vai gandrīz stāvus. Koku lapas nekustas. Ūdens virsma spoguļgluda.
1	0,3—1,5	vēja vēsma	Dūmi ceļas uz augšu ieslīpi. Var noteikt vēja virzienu. Uz ūdens virsmas nelieli zvīņveida vilnīši.
2	1,6—3,3	viegls vējš	Vēja kustību jūt uz sejas. Čaukst koku lapas. Uz ūdens īsi, stāvi viļņi.
3	3,4—5,4	lēns vējš	Kustas lapas un sīkie zariņi. Sāk kustēties garāka zāle un labība. Viļņu virsotnes plīst bez putām.
4	5,5—7,9	mērens vējš	Lokās tievie koku zari. Gaisā ceļas putekļi. Viļņojas zāle un labība. Jūrā viļņi kļūst garāki, virsotnēm plīstot, rodas baltas putas.
5	8,0—10,7	mēreni stiprs vējš	Lokās koku gali un tievākie stumbri. Sāk veidoties viļņu grēdas, jūra balti "zied", krastā dzirdama šalkoņa.
6	10,8—13,8	stiprs vējš	Lokās resni koku zari, šalc mežs. Zāle un labība brīžam liecas līdz zemei. Dūc telegrāfa vadi. Viļņi jūrā sāk plīst, bangojuma šalkoņa pāriet dunoņā.
7	13,9—17,1	ļoti stiprs vējš	Lokās koku stumbri, liecas lieli zari. Cilvēks, ejot pret vēju, izjūt pretestību. Dzirdama vēja svilpšana gar ēkām, nekustīgiem priekšmetiem. Viļņi kraujas augstumā un bieži plīst.
8	17,2—20,7	vētrains	Liecas lieli koki, lūst tievi zari. Cilvēka gaita pret vēju ievērojami apgrūtināta. Tālu no krasta dzirdama ūdeņu bangojuma dunoņa.
9	20,8—24,4	vētra	Vējš lauž resnos koku zarus, nodara nelielus bojājumus ēkām, izkustina no vietas vieglus priekšmetus. Jūrā ir garas, plīstošas putu klātas viļņu grēdas. Tikai vietām — viļņu ieplakās — ūdens brīvs no putām.
10	24,5—28,4	stipra vētra	Vējš lauž atsevišķus kokus, nodara citus postījumus. Jūra ir baltās putās, vēja uzrautās šļakatas pilda gaisu un samazina redzamību.
11	28,5—32,6	ļoti stipra vētra (Auka)	Vējš lauž resnu koku stumbrus, plēš jumtus un nodara citus ievērojamus postījumus. Jūras virsma blīvi pārklāta ar putām, horizontālā redzamība jūras virzienā minimāla.
12	32,7 un vairāk	Orkāns	Ļoti lieli postījumi. Vējš izrauj kokus ar visām saknēm.