Vēzis (slimība)
- Šis raksts ir par slimību. Par citām jēdziena Vēzis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vēzis jeb karcinoma (latīņu: carcinoma; grieķu: καρκινος, karkinos — ‘vēzis’)[1] ir slimību grupa, kurai raksturīga kādas noteiktas šūnu grupas nekontrolējama dalīšanās un augšana, tādējādi apdraudot apkārtējos audus.[2][3]
Par vēzi sauc vienīgi no epitēlijaudiem izveidojušos ļaundabīgu audzēju, bet ļaundabīgo audzēju, kas veidojies no saistaudiem, sauc par sarkomu.[4] Ir arī labdabīgi audzēji, kas nevar izplatīties uz citām ķermeņa daļām.[3]
Pazīmes un simptomi
Vēzis var tikt noteikts pēc dažādām pazīmēm un simptomiem vai skrīninga testiem.[2] Parasti tas tālāk tiek izmeklēts vēl ar medicīnisko attēldiagnostiku un apstiprināts ar biopsiju.[5]
Pie iespējamām vēža pazīmēm un simptomiem pieskaitāma patoloģiska asiņošana, ilgstošs klepus, neizskaidrojams svara zudums, izmaiņas izkārnījumos.[6] Lai gan šie simptomi var liecināt par vēzi, tiem var būt arī cits izskaidrojums.[6] Ir zināmi vairāk nekā 100 dažādi vēži, kas ietekmē cilvēkus.[6] Vēžus pēta onkoloģija.
Iemesli
Tabakas lietošana ir iemesls apmēram 22% vēža izraisītu nāves gadījumu.[2] Vēl 10% ir saistīti ar aptaukošanos, sliktu uzturu, fizisko aktivitāšu trūkumu, alkohola lietošanu.[2] Pie citiem faktoriem pieskaitāmas dažādas noteiktas infekcijas, saskare ar jonizējošo starojumu un vides piesārņotājiem.[7]
Jaunattīstības valstīs gandrīz 20% saslimšanas gadījumu ar vēzi ir dažādu infekciju dēļ (piemēram, B hepatīts, C hepatīts un cilvēka papilomas vīruss).[2] Šie faktori vismaz daļēji maina šūnu gēnus. Vēža attīstībai parasti ir nepieciešamas daudzas šādas ģenētiskās pārmaiņas.[8] Apmēram 5—10% vēža gadījumu ir saistīti ar ģenētisku defektu, kas mantots no vecākiem.[9]
Profilakse
Risks saslimt ar vēzi palielinās laika gaitā, daudzi vēži pārsvarā ir vairāk sastopami jaunattīstības valstīs.[8]Saslimšanu ar vairākiem vēžiem var novērst, nesmēķējot, ēdod vairāk dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu, ēdot mazāk gaļas, rafinētu ogļhidrātu, uzturot veselīgu uzturu, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, samazinot saules staru iedarbību, vakcinējoties pret dažādām infekcijas slimībām.[10][11]
Epidemioloģija
2012. gadā visā pasaulē tika atklāti vairāk nekā 14 miljoni jaunu vēža gadījumu.[8] 8,2 miljoni nomira, kas sastādīja 14,6% no visiem cilvēku nāves gadījumiem.[8][12] Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām.[4][13] Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir 296,1 uz 100 000 iedzīvotāju.[13]
Klasifikācija
Biežākie vēži vīriešiem ir plaušu vēzis, prostatas vēzis, taisnās zarnas vēzis un kuņģa vēzis un sievietēm — krūts vēzis, resnās un taisnās zarnas vēzis, plaušu vēzis un dzemdes kakla vēzis.[8]
Bērniem biežākais ir smadzeņu audzējs un akūtā limfoleikoze, izņemot Āfriku, kur biežāk sastopama Nehodžkina limfoma. 2012. gadā vēzis tika diagnosticēts apmēram 165 tūkstošiem bērnu vecumā līdz 15 gadiem.
Atsauces
Ārējās saites
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vēzis |
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Onkoloģija
- Nacionālais vēža institūts (angliski)
- MedlinePlus informācija (angliski)