Vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes

Vienkāršošanas pamatā ir rakstzīmes aizvietošana ar citu rakstzīmi, kuras uzrakstīšanai ir vajadzīgas mazāk darbības jeb mazāk uzvilkt nepieciešamo līniju skaits.

1. Sākotnējā izskata aptuvena saglabāšana, izmantojot mazāk līniju, piemēram, 傘 → 伞 (‘lietussargs’) un 齒 → 齿 (‘zobs’)
2. Tradicionālās rakstzīmes daļas saglabāšana, piemēram, 飛 → 飞 (‘lidot’) un 鄉 → 乡 (‘ciemats’)
3. Rakstzīmes maiņa uz zīmi, kura pēc veidola vai fonētiski ir līdzīga, piemēram, 燈 → 灯 (‘gaisma’) un 骯 → 肮
4. Rakstzīmes daļas nomaiņa, piemēram, 態 → 态 (‘stāvoklis’)
5. Rokrakstā rakstīto rakstzīmju pārņemšana publikācijā, piemēram, 專 → 专 (‘specifisks’, ‘īpašs’) un 樂 → 乐 (‘mūzika’, ‘dziesma’)
6. Agrāko variantu izmantošana, piemēram, 雲 → 云 (‘mākoņi’) un 遞 → 递 (‘pagriezties’)
7. Sarežģīto daļu aizstāšana ar vienkāršākiem simboliem, piemēram, 漢 → 汉 (‘Piena Ceļš’) un 鄧 → 邓 (Dens (uzvārds))
8. Jaunu rakstzīmju izveidošana no divām atsevišķām, piemēram, 塵 → 尘 (‘putekļi’, rakstzīmi veido ķīniešu vārdi ‘mazs’ un ‘zeme’)
9. Visas rakstzīmes aizstāšana, piemēram, 義 → 义 (‘taisnīgums’, ‘likums’)
10. Rakstzīmes nomaiņa pret citu rakstzīmi, kurai jau ir arī cita nozīme, piemēram, 穀 → 谷 (‘labība’, jaunā zīme nozīmē arī ‘ieleja’)

Vienkāršotās un tradicionālās rakstzīmes

Zemāk esošajā tabulā ir daži viena un tā paša vārda rakstības vienkāršajās un tradicionālās ķīniešu rakstzīmēs.

Ķīniešu rakstzīmju vienkāršošana ir notikusi arī agrāk, bet mērķtiecīga darbība bija 1950. gados un 1960. gados. 1949. gadā Ķīnas līderis Mao Dzeduns izteica vēlmi, lai valstī vairāk cilvēku prastu lasīt un rakstīt. Līdz tam valstī bija augsts analfabētisma līmenis. Vienkāršojot rakstību, tika uzskatīts, ka rakstpratības līmenis pieaugs. Līdzīgi bija rīkojies arī Japānas imperators, kad Meidzi restaurācijas laikā valstī uzlabojās rakstpratības līmenis. Pirmās instrukcijas valodas ķīniešu valodas vienkāršākam pierakstam tika izdotas 1956. gadā. 1964. gadā vienkāršotās rakstzīmes tika apkopotas vienā darbā. 1977. gadā sākās otrais vienkāršošanas posms, kura laikā tika vēl vairākas rakstzīmes pārstrādātas. Tas notika tieši pēc Kultūras revolūcijas, tāpēc tas bija pārāk sasteigts un rakstzīmes tika pārlieku vienkāršotas un kritizētas kā “grūti lasāmas” un “neizskatīgas”, izraisot sajukumu sabiedrībā. Rezultātā process ieilga un noslēdzās pēc astoņiem gadiem. Šajā otrajā posmā rezultātu mēdz saukt arī par divkārši vienkāršotajām rakstzīmēm. Tika izstrādāts arī piņjiņs, kas veicināja valodas standartizāciju. Vispārīgajā ķīniešu rakstzīmju tabulā (通用规范汉字表), kas pēdējo reizi publicēta 2013. gadā, ir apkopota informācija par vienkāršotajām rakstzīmēm un to rakstību.

2009. gadā Ķīnas Tautas politiski konsultatīvajā padomē tika piedāvāts pakāpeniski 10 gadu laikā atgriezties tikai pie tradicionālajām rakstzīmēm, tādā veidā novēršot Ķīnas tradicionālā mantojuma teorētisko zušanu nebūtībā. Viens no argumentiem bija, ka vienkāršotās rakstzīmes ir kļuvušas pārāk primitīvas, zaudējot savu sākotnējo māksliniecisko raksturu, kā arī tradicionālās rakstzīmes mūsdienās var salīdzinoši daudz vienkāršāk uzrakstīt, izmantojot datorus un programmatūras. Tas būtu arī labvēlīgs priekšnoteikums Ķīnas un Ķīnas Republikas (Taivānas) apvienošanai (Taivānā izmanto tradicionālās rakstzīmes, vienkāršotās rakstzīmes daudzi cilvēki nemaz nesaprot).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes.