Šakālis
Par šakāļiem tiek sauktas trīs suņu dzimtas (Canidae) sugas. Tās visas mājo Āfrikā, bet zeltainais šakālis (Canis aureus) sastopams arī Āzijā un Eiropas dienvidaustrumos.[1] Šakālis ieņem tādu pašu ekoloģisko nišu kā koijots Ziemeļamerikā. Koijotu reizēm sauc par Amerikas šakāli.[2]
| Šakālis | |
|---|---|
 Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) | |
 Svītrainais šakālis (Canis adustus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Suņi (Canis) |
| Izplatība | |
 Zeltainais šakālis - Canis aureus Svītrainais šakālis - Canis adustus Melnmuguras šakālis - Canis mesomelas | |
 Šakālis Vikikrātuvē | |
Īpašības
Salīdzinot ar citām plēsēju sugām, šakālis ir vidēja vai neliela auguma gaļēdājs, kas barojas ar neliela izmēra medījumu (nelieliem zīdītājiem, putniem un rāpuļiem), lielo plēsēju medību atliekām un maitu. Tam ir proporcionāli garas kājas, un tas spēj ilgstoši skriet ar ātrumu 16 km/h.[3] Šakālis visaktīvākais ir vakarā un no rīta. Visas šakāļu sugas veido monogāmus pārus, kas kopīgi aizsargā savu teritoriju no citiem pāriem. Teritorija var būt samērā liela. Jaunie šakāļi dzīvo kopā ar vecākiem, kamēr sasniedz dzimumbriedumu un nostiprina savu teritoriju. Lai arī reizēm pie lielākām maitām sapulcējas šakāļu bars, tomēr pamatā šakāļi medī pa vienam vai pa pāriem.[3]
Šakāļu sugas
- Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas)
- Svītrainais šakālis (Canis adustus)
- Zeltainais šakālis (Canis aureus)