Angola

Angola (portugāļu: Angola, izrunā: [ɐ̃ˈɡɔla]), oficiāli Angolas Republika (República de Angola), ir valsts Āfrikas dienvidos. Robežojas ar Namībiju uz dienvidiem, ar Kongo Demokrātisko Republiku uz ziemeļiem un ar Zambiju uz austrumiem, bet rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Luanda.

Angolas Republika
República de Angola
Angolas karogs Angolas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaAngola Avante!
Location of Angola
Location of Angola
Angolas atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Luanda
246 700) 5°50′S 13°20′E / 5.833°S 13.333°E / -5.833; 13.333
Valsts valodas portugāļu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Žuans Lorensu
Neatkarība
 -  no Portugāles 1975. gada 11. novembrī 
Platība
 -  Kopā 1 246 700 km² (23.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 25 789 024[1] 
 -  Blīvums 20,69/km² (199.)
IKP (PPP) 2017. gada aprēķins
 -  Kopā 193 935 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju 6 881[2] 
Džini koef. (2009) 42,7[3] (vidējs) 
TAI (2021)  (0.586 vidējs) (148.)
Valūta Kvanza (AOA)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+1)
Interneta domēns .ao
ISO 3166-1 kods 024 / AGO / AO
Tālsarunu kods +244

Angola ir Āfrikas Savienības un Portugāļu valodas valstu sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

No 1575. līdz 1975. gadam Angola bija Portugāles kolonija. Pēc neatkarības iegūšanas Angolā plosījās pilsoņu karš.

Vēsture

Senākie zināmie Angolas teritorijas iedzīvotāji ir koisanu (hotentotu un bušmeņu) mednieku cilts. Pēc kāda laika tos nomainīja bantu ciltis, taču vēl šodien Angolā ir sastopamas vairākas koisanu kopienas. Mūsdienu Angolas teritorijā izveidojās vairākas bantu valstis, no kurām zināmākā ir Kongo karaliste, kura aizņēma arī mūsdienu Kongo Republikas un Kongo Demokrātiskās Republika rietumu daļu.

15. gadsimtā Angolā ieradās pirmie eiropieši. 1483. gadā savu pirmo bāzi pie Kongo upes nodibināja portugāļi. Vēlāk reģionā ieradās holandieši, kas, piedāvājot savu militāro palīdzību vietējiem, pārņēma reģiona kontroli.17. gadsimtā portugāļi atkaroja visas zaudētās teritorijas.1975. gada 11. novembrī Angola pasludināja neatkarību no Portugāles, taču valstī izcēlās ilgstošs pilsoņu karš, kurā katra no trim vadošajām ciltīm vēlējās ņemt virsroku. Karš beidzās tikai 2002. gadā, taču situāciju nedrošu joprojām padara nemiernieku grupas, mīnu lauki un valdības autoritārisms.

Ģeogrāfija

Angola atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē. Ar 1 246 700 kvadrātkilometru lielu platību[4] Angola ir 23. lielākā valsts pasaulē pēc platības, tā ir apmēram divas reizes lielāka kā Francija.

Ģeogrāfiski valsti var iedalīt trīs reģionos – piekrastes zemienēs, kalnu rajonos un plakankalnē. Piekrastes zemienēs dominē līdzenumi un nelieli pauguri, un tie ir visvairāk piemēroti lauksaimniecībai, kaut arī šeit dominē sauss klimats. Kalnu rajonā atrodamas vairākas grēdas, kuru vidējais augstums ir ap 1500 metriem virs jūras līmeņa. Augstākais valsts punkts ir Moko kalns, kura augstums sasniedz 2620 metrus virs jūras līmeņa. Plakankalne atrodas uz austrumiem no kalnu reģiona un ir lielākais ģeogrāfiskais reģions Angolā.

Lielākā daļa Angolas upju sākas valsts centrālajos rajonos, un lielākā daļa no tām ietek Atlantijas okeānā. Divas nozīmīgākās Angolas upes ir Kvanza un Kunene.

Klimats

Angolai ir divi izteikti klimatiskie periodi – sausais un lietainais. Vidējā gada gaisa temperatūra ir 20 °C. No jūnija līdz septembrim valstī valda vēsā sezona, bet no oktobra līdz maijam – lietus sezona, kurai raksturīgas spēcīgas vēja brāzmas.

Administratīvais iedalījums

KarteProvinceNosaukums
portugāļu valodā
Administratīvais
centrs
Platība (km²)[5]Iedz.sk. (2014)Municipalitāšu
skaits
ISO 3166-2
Bengelas provinceBenguelaBengela&000000000003982600000039 826&00000000020366620000002 036 66210AO-BGU
Bengo provinceBengoKašifu&000000000003137100000031 371&0000000000351579000000351 5795AO-BGO
Biē provinceBiéKvito&000000000007031400000070 314&00000000013389230000001 338 9239AO-BIE
Dienvidkvanzas provinceKwanza-SulSumbe&000000000005560000000055 600&00000000017937870000001 793 78712AO-CUS
Dienvidlundas provinceLunda SulSaurimu&000000000007763700000077 637&0000000000516077000000516 0774AO-LSU
Hvambo provinceHuamboHvambo&000000000003427000000034 270&00000000018961470000001 896 14711AO-HUA
Kabindas provinceCabindaKabinda&00000000000072700000007 270&0000000000688285000000688 2854AO-CAB
Kunenes provinceCuneneOndživa&000000000008734200000087 342&0000000000965288000000965 2886AO-CNN
Kvando-Kubango provinceCuando-CubangoMenonge&0000000000199049000000199 049&0000000000510369000000510 36910AO-CCU
Luandas provinceLuandaLuanda&00000000000024170000002 417&00000000065429420000006 542 9427AO-LUA
Malanžes provinceMalanjeMalandže&000000000009760200000097 602&0000000000968135000000968 13514AO-MAL
Mošiko provinceMoxicoLuena&0000000000223023000000223 023&0000000000727594000000727 59410AO-MOX
Namibes provinceNamibeNamibe&000000000005709100000057 091&0000000000471613000000471 6135AO-NAM
Uilas provinceHuílaLubango&000000000007902300000079 023&00000000023543980000002 354 39814AO-HUI
Uižes provinceUígeUiže&000000000005869800000058 698&00000000014263540000001 426 35417AO-UIG
Zaires provinceZaireMbanza Kongo&000000000004013000000040 130&0000000000567225000000567 2256AO-ZAI
Ziemeļkvanzas provinceCuanza NorteNdalatandu&000000000002411000000024 110&0000000000427971000000427 97110AO-CNO
Ziemeļlundas provinceLunda NorteDundo&0000000000103760000000103 760&0000000000799950000000799 9509AO-LNO

Politika

Žuzē Eduardu duš Santušs bija Angolas prezidents no 1979. līdz 2017. gadam. Viņš bija otrs visilgāk valdošais Āfrikas prezidents aiz Ekvatoriālās Gvinejas prezidenta Teodoro Obianga. Pēc Angolas pilsoņu kara, viņš padarīja Angolu par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē, izmantojot tās naftas resursus. Tomēr, viņa režīms tiek uzskatīts par autoritāru, vainojot viņu nevienlīdzīgā naftas ienākumu sadalē un ilgā valdīšanās periodā.[6]

Santušs nekanditēja 2017. gada parlamenta vēlēšanās. Tajās uzvarēja aizsardzības ministrs Žuans Lorensu, kurš ieguva 61.1% balsu. Valdošā partija Angolas atbrīvošanas tautas kustība (MPLA) saglabāja vairākumu parlamentā. MPLA uzvara vēlēšanās nozīmēja, ka tā varēja izraudzīties valsts nākamo prezidentu. Lielākā opozīcijas partija Nacionālā savienība par pilnīgu Angolas neatkarību (UNITA), kas ir bijušais nemiernieku grupējums, ierindojās otrajā vietā ar 26,7% balsu.[7]

Ekonomika

Angolas ekonomika balstās uz naftas ieguvi un eksportu. Nafta veido 1/3 no Angolas IKP un 95% no tās eksporta.[8] Naftas cenas straujā un llgstošā pazemināšanās ir būtiski ietekmējusi Angolas ekonomiku.[8] Ekonomiskā izaugsme samazinājās no vidēji 10,3% gadā (2004-2014) līdz 1,5% (kopš 2015. gada).[8] Pateicoties naftai, valstij ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Āfrikā. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (PPP) ir 6 881 USD, kas ir salīdzinoši augsti priekš reģiona.[2]

Iedzīvotāji

Pēc 2014. gada tautas skaitīšanas datiem Angolā dzīvoja 24 383 301 iedzīvotājs. Angolas iedzīvotāji sastāv no trim etniskajām grupām, kuras visas runā bantu valodās. Šīs grupas ir ovimbundi, kuri ir 37% no kopējā iedzīvotāju skaita, mbundi 25% un bakongo 13%, bet 2% no kopējā iedzīvotāju skaita sastāda afrikāņu un eiropiešu pēcteči. 1% ir eiropieši, kuri pārsvarā ir portugāļi. Kopumā minoritātes veido 22% no Angolas iedzīvotājiem.

Reliģija

Angolā ir vairāk kā 1000 dažādu reliģisko kopienu, kuras lielākoties saistītas ar kristietību.[9] Apmēram puse no kopējā iedzīvotāju skaita ir katoļi, bet apmēram ceturtā daļa - protestanti. Valstī ir ievērojams tradicionālo reliģiju sekotāju skaits. Angolā ir apmēram 90 000 musulmaņu, taču, lai kāda no reliģijām iegūtu oficiālu statusu, tai ir jābūt vismaz 100 000 sekotājiem, tādēļ musulmaņi netiek oficiāli atzīti.

Atsauces

Ārējās saites