Angola
Angola (portugāļu: Angola, izrunā: [ɐ̃ˈɡɔla]), oficiāli Angolas Republika (República de Angola), ir valsts Āfrikas dienvidos. Robežojas ar Namībiju uz dienvidiem, ar Kongo Demokrātisko Republiku uz ziemeļiem un ar Zambiju uz austrumiem, bet rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Luanda.
| Angolas Republika República de Angola | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||
| Himna: Angola Avante! | ||||||
 Angolas atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā | ||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Luanda 246 700) 5°50′S 13°20′E / 5.833°S 13.333°E | |||||
| Valsts valodas | portugāļu valoda | |||||
| Valdība | Prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Žuans Lorensu | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Portugāles | 1975. gada 11. novembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 1 246 700 km² (23.) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 25 789 024[1] | ||||
| - | Blīvums | 20,69/km² (199.) | ||||
| IKP (PPP) | 2017. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 193 935 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 6 881[2] | ||||
| Džini koef. (2009) | 42,7[3] (vidējs) | |||||
| TAI (2021) | ▼ (0.586 vidējs) (148.) | |||||
| Valūta | Kvanza (AOA) | |||||
| Laika josla | WAT (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | nav (UTC+1) | ||||
| Interneta domēns | .ao | |||||
| ISO 3166-1 kods | 024 / AGO / AO | |||||
| Tālsarunu kods | +244 | |||||
Angola ir Āfrikas Savienības un Portugāļu valodas valstu sadraudzības un OPEC dalībvalsts.
No 1575. līdz 1975. gadam Angola bija Portugāles kolonija. Pēc neatkarības iegūšanas Angolā plosījās pilsoņu karš.
Vēsture
Senākie zināmie Angolas teritorijas iedzīvotāji ir koisanu (hotentotu un bušmeņu) mednieku cilts. Pēc kāda laika tos nomainīja bantu ciltis, taču vēl šodien Angolā ir sastopamas vairākas koisanu kopienas. Mūsdienu Angolas teritorijā izveidojās vairākas bantu valstis, no kurām zināmākā ir Kongo karaliste, kura aizņēma arī mūsdienu Kongo Republikas un Kongo Demokrātiskās Republika rietumu daļu.
15. gadsimtā Angolā ieradās pirmie eiropieši. 1483. gadā savu pirmo bāzi pie Kongo upes nodibināja portugāļi. Vēlāk reģionā ieradās holandieši, kas, piedāvājot savu militāro palīdzību vietējiem, pārņēma reģiona kontroli.17. gadsimtā portugāļi atkaroja visas zaudētās teritorijas.1975. gada 11. novembrī Angola pasludināja neatkarību no Portugāles, taču valstī izcēlās ilgstošs pilsoņu karš, kurā katra no trim vadošajām ciltīm vēlējās ņemt virsroku. Karš beidzās tikai 2002. gadā, taču situāciju nedrošu joprojām padara nemiernieku grupas, mīnu lauki un valdības autoritārisms.
Ģeogrāfija
Angola atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē. Ar 1 246 700 kvadrātkilometru lielu platību[4] Angola ir 23. lielākā valsts pasaulē pēc platības, tā ir apmēram divas reizes lielāka kā Francija.
Ģeogrāfiski valsti var iedalīt trīs reģionos – piekrastes zemienēs, kalnu rajonos un plakankalnē. Piekrastes zemienēs dominē līdzenumi un nelieli pauguri, un tie ir visvairāk piemēroti lauksaimniecībai, kaut arī šeit dominē sauss klimats. Kalnu rajonā atrodamas vairākas grēdas, kuru vidējais augstums ir ap 1500 metriem virs jūras līmeņa. Augstākais valsts punkts ir Moko kalns, kura augstums sasniedz 2620 metrus virs jūras līmeņa. Plakankalne atrodas uz austrumiem no kalnu reģiona un ir lielākais ģeogrāfiskais reģions Angolā.
Lielākā daļa Angolas upju sākas valsts centrālajos rajonos, un lielākā daļa no tām ietek Atlantijas okeānā. Divas nozīmīgākās Angolas upes ir Kvanza un Kunene.
Klimats
Angolai ir divi izteikti klimatiskie periodi – sausais un lietainais. Vidējā gada gaisa temperatūra ir 20 °C. No jūnija līdz septembrim valstī valda vēsā sezona, bet no oktobra līdz maijam – lietus sezona, kurai raksturīgas spēcīgas vēja brāzmas.
Administratīvais iedalījums
| Karte | Province | Nosaukums portugāļu valodā | Administratīvais centrs | Platība (km²)[5] | Iedz.sk. (2014) | Municipalitāšu skaits | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | Bengelas province | Benguela | Bengela | 39 826 | 2 036 662 | 10 | AO-BGU |
 | Bengo province | Bengo | Kašifu | 31 371 | 351 579 | 5 | AO-BGO |
 | Biē province | Bié | Kvito | 70 314 | 1 338 923 | 9 | AO-BIE |
 | Dienvidkvanzas province | Kwanza-Sul | Sumbe | 55 600 | 1 793 787 | 12 | AO-CUS |
 | Dienvidlundas province | Lunda Sul | Saurimu | 77 637 | 516 077 | 4 | AO-LSU |
 | Hvambo province | Huambo | Hvambo | 34 270 | 1 896 147 | 11 | AO-HUA |
 | Kabindas province | Cabinda | Kabinda | 7 270 | 688 285 | 4 | AO-CAB |
 | Kunenes province | Cunene | Ondživa | 87 342 | 965 288 | 6 | AO-CNN |
 | Kvando-Kubango province | Cuando-Cubango | Menonge | 199 049 | 510 369 | 10 | AO-CCU |
 | Luandas province | Luanda | Luanda | 2 417 | 6 542 942 | 7 | AO-LUA |
 | Malanžes province | Malanje | Malandže | 97 602 | 968 135 | 14 | AO-MAL |
 | Mošiko province | Moxico | Luena | 223 023 | 727 594 | 10 | AO-MOX |
 | Namibes province | Namibe | Namibe | 57 091 | 471 613 | 5 | AO-NAM |
 | Uilas province | Huíla | Lubango | 79 023 | 2 354 398 | 14 | AO-HUI |
 | Uižes province | Uíge | Uiže | 58 698 | 1 426 354 | 17 | AO-UIG |
 | Zaires province | Zaire | Mbanza Kongo | 40 130 | 567 225 | 6 | AO-ZAI |
 | Ziemeļkvanzas province | Cuanza Norte | Ndalatandu | 24 110 | 427 971 | 10 | AO-CNO |
 | Ziemeļlundas province | Lunda Norte | Dundo | 103 760 | 799 950 | 9 | AO-LNO |
Politika
Žuzē Eduardu duš Santušs bija Angolas prezidents no 1979. līdz 2017. gadam. Viņš bija otrs visilgāk valdošais Āfrikas prezidents aiz Ekvatoriālās Gvinejas prezidenta Teodoro Obianga. Pēc Angolas pilsoņu kara, viņš padarīja Angolu par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē, izmantojot tās naftas resursus. Tomēr, viņa režīms tiek uzskatīts par autoritāru, vainojot viņu nevienlīdzīgā naftas ienākumu sadalē un ilgā valdīšanās periodā.[6]
Santušs nekanditēja 2017. gada parlamenta vēlēšanās. Tajās uzvarēja aizsardzības ministrs Žuans Lorensu, kurš ieguva 61.1% balsu. Valdošā partija Angolas atbrīvošanas tautas kustība (MPLA) saglabāja vairākumu parlamentā. MPLA uzvara vēlēšanās nozīmēja, ka tā varēja izraudzīties valsts nākamo prezidentu. Lielākā opozīcijas partija Nacionālā savienība par pilnīgu Angolas neatkarību (UNITA), kas ir bijušais nemiernieku grupējums, ierindojās otrajā vietā ar 26,7% balsu.[7]
Ekonomika
Angolas ekonomika balstās uz naftas ieguvi un eksportu. Nafta veido 1/3 no Angolas IKP un 95% no tās eksporta.[8] Naftas cenas straujā un llgstošā pazemināšanās ir būtiski ietekmējusi Angolas ekonomiku.[8] Ekonomiskā izaugsme samazinājās no vidēji 10,3% gadā (2004-2014) līdz 1,5% (kopš 2015. gada).[8] Pateicoties naftai, valstij ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Āfrikā. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (PPP) ir 6 881 USD, kas ir salīdzinoši augsti priekš reģiona.[2]
Iedzīvotāji
Pēc 2014. gada tautas skaitīšanas datiem Angolā dzīvoja 24 383 301 iedzīvotājs. Angolas iedzīvotāji sastāv no trim etniskajām grupām, kuras visas runā bantu valodās. Šīs grupas ir ovimbundi, kuri ir 37% no kopējā iedzīvotāju skaita, mbundi 25% un bakongo 13%, bet 2% no kopējā iedzīvotāju skaita sastāda afrikāņu un eiropiešu pēcteči. 1% ir eiropieši, kuri pārsvarā ir portugāļi. Kopumā minoritātes veido 22% no Angolas iedzīvotājiem.
Reliģija
Angolā ir vairāk kā 1000 dažādu reliģisko kopienu, kuras lielākoties saistītas ar kristietību.[9] Apmēram puse no kopējā iedzīvotāju skaita ir katoļi, bet apmēram ceturtā daļa - protestanti. Valstī ir ievērojams tradicionālo reliģiju sekotāju skaits. Angolā ir apmēram 90 000 musulmaņu, taču, lai kāda no reliģijām iegūtu oficiālu statusu, tai ir jābūt vismaz 100 000 sekotājiem, tādēļ musulmaņi netiek oficiāli atzīti.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Angola.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)