Gregors Mendelis
Gregors Johans Mendelis (vācu: Gregor Johann Mendel, dzimis 1822. gada 20. jūlijā, miris 1884. gada 6. janvārī) bija vācvalodīgs silēziešu mūks un zinātnieks. Viņu uzskata par mūsdienu ģenētikas pamatlicēju.
| ||||||||||
|
Mendelis ir dzimis trūcīgā zemnieku ģimenē. Mācījās Tropavas un Olomoucas skolās. 1843. gadā viņš iestājās augustīniešu ordeņa Svētā Toma klosterī. No 1845. līdz 1848. gadam Brno studēja teoloģiju, savukārt no 1851. līdz 1853. gadam Vīnes Universitātē studēja fiziku, matemātiku un dabas zinātnes. No 1854. līdz 1868. gadam Mendelis Brno strādāja par fizikas un dabas zinātņu skolotāju, bet pēc tam līdz mūža beigām bija abats Svētā Toma klosterī.
Intensīvākie pētniecības darbi notika no 1856. līdz 1872. gadam. Viņš klostera dārzā veica plašus pētījumus par augu iedzimtību. Mendelis publicēja vienīgi pētījumus par zirņiem, pupiņām un mauragām. Viņa ievērojamākais darbs Versuche über Pflanzen-Hybriden iespiests 1866. gadā. Mendelis nodarbojās arī ar augļu koku potēšanu un jaunu šķirņu audzēšanu.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gregors Mendelis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)