Ivrits

Ivrits ; עִבְרִית 'Ivrit
Fragments no Jesajas grāmata 2. gs. p.m.ē. manuskripta:
Izruna:	IPA: [ʔivˈrit] (standarta Izraēlas), ; [ʕivˈɾit] (Izraēlas sefardu), ; [ʕivˈriθ] (mizrahi), ; [ˈivʀis] (aškenazi)
Valodu lieto:	Izraēla un citas zemes, to vidū Argentīna, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kanāda, Zviedrija Francija, Vācija, Irāna, Libāna, Nīderlande, Nigērija, Krievija, Panama, Lielbritānija, ASV un Urugvaja. Jūdaisma liturģiskā valoda vairāk nekā 3500 gadus
Pratēju skaits:	9 miljoni; izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta
Valodu saime:	Afroaziātu; Semītu; Rietumsemītu; Centrālās semītu; Ziemeļrietumsemītu; Kanaaniešu; Ivrits
Rakstība:	ebreju alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Izraēla
Regulators:	Ebreju valodas akadēmija; (ivritā: האקדמיה ללשון העברית, HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit)
Valodas kodi
ISO 639-1:	he
ISO 639-2:	heb
ISO 639-3:	ikkurš:; heb — Mūsdienu ivrits; hbo — Senebreju valoda
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Ivrits^[3] (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda. Ivrita senā forma senebreju valoda ir jūdaisma liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet, sākot ar 1880. gadiem, sefardi to atdzīvināja. Mūsdienās ivritā runā aptuveni 7 miljoni Izraēlas iedzīvotāju^[4]^[5] un vēl 2 miljoni ebreju kopienās pārējā pasaulē.^[1]^[2]

Statuss

2018. gadā pieņemtais Pamatlikums "Izraēla — ebreju tautas valsts" noteica, ka ivrits ir vienīgā Izraēlas valsts valoda (arābu valoda zaudēja oficiālās valodas statusu, taču tai ir piešķirts īpašs statuss).

Skatīt arī

Jidišs

Atsauces

Ārējās saites

Ivrita valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija

[3]

[4]

[5]

[1]

[2]

Search

Ivrits

Satura rādītājs

Statuss

Skatīt arī

Atsauces

Ārējās saites

Ivrits עִבְרִית 'Ivrit
Fragments no Jesajas grāmata 2. gs. p.m.ē. manuskripta:
Izruna:	IPA: [ʔivˈrit] (standarta Izraēlas), [ʕivˈɾit] (Izraēlas sefardu), [ʕivˈriθ] (mizrahi), [ˈivʀis] (aškenazi)
Valodu lieto:	Izraēla un citas zemes, to vidū Argentīna, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kanāda, Zviedrija Francija, Vācija, Irāna, Libāna, Nīderlande, Nigērija, Krievija, Panama, Lielbritānija, ASV un Urugvaja. Jūdaisma liturģiskā valoda vairāk nekā 3500 gadus
Pratēju skaits:	9 miljoni^[1]^[2] izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta
Valodu saime:	Afroaziātu Semītu Rietumsemītu Centrālās semītu Ziemeļrietumsemītu Kanaaniešu Ivrits
Rakstība:	ebreju alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Izraēla
Regulators:	Ebreju valodas akadēmija (ivritā: האקדמיה ללשון העברית, HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit)
Valodas kodi
ISO 639-1:	`he`
ISO 639-2:	`heb`
ISO 639-3:	ikkurš: `heb` — Mūsdienu ivrits `hbo` — Senebreju valoda
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.