Pāvesta valsts

Pāvesta valsts (itāļu: Stato della Chiesa, latīņu: Status Pontificius) bija no 756. līdz 1870. gadam pastāvējusi teokrātiska valsts Itālijas vidusdaļā.

Pāvesta valsts 754–1798 1798–1799: Republika 1799–1849 1849: Republika 1849–1870 Karogs Ģerbonis Himna Noi vogliam Dio, Vergine Maria (līdz 1857. gadam) Marcia trionfale (1857–1870) Pāvesta valsts 1700. gadā Pārvaldes centrs Roma Valoda(s) Latīņu, itāļu, oksitāņu Reliģija Romas katoļu baznīca Valdība Pāvests  - 754–757 Stefans II (pirmais)  - 1846–1870 Pijs IX (pēdējais) Vēsture  - Dibināta 756  - Likvidēta 1870 Mūsdienās  Francija  Itālija  Sanmarīno  Vatikāns

Sākotnēji tā bija Karolingu impērijas sastāvdaļa,^{[nepieciešama atsauce]} 962. gadā kļuva par Svētās Romas impērijas daļu, savukārt 1274. gadā — oficiāli suverēnu valsti.^[1] 1798. gadā Pāvesta valsts tika pasludināta par Romas Republiku, 1861. gadā tā kļuva par Itālijas Karalistes sastāvdaļu.^[1] 1870. gadā Pāvesta valsts beidza pastāvēt, un 1929. gadā daļa no Pāvesta valsts, kas pašlaik pazīstams kā Vatikāns, tika iekļauta Romas pilsētā.^[1] Zenīta laikos Pāvesta valsts sastāvā ietilpa šādi Itālijas reģioni: Lacio, Marke, Umbrija, Romanja, kā arī daļa no Emīlijas reģiona.