Paruna
Paruna, sakāmvārds jeb tautas teiciens ir vienkāršs, kodolīgs un konkrēts tautā zināms izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par dzīvi vai cilvēku attiecībām,[1] vispārēju patiesību. Parunas parasti ir par populāri zināmām un atkārtotām lietām. Tās ir balstītas uz izplatītām nozīmēm vai praktisku cilvēces pieredzi. Parunas parasti ir metaforiskas. Atšķirībā no sakāmvārdiem, parunās bieži tiek izmantoti salīdzinājumi.
Parunas un sakāmvārdus sauc arī par parēmijām, bet tās kopā ar mīklām ir brahiloģismi. Zinātni, kas pēta parunu un sakāmvārdu attīstību, sauc par paremioloģiju (grieķu: παροιμία, paroimía — ‘sakāmvārds’).
Sakāmvārdu izcelsme
Daudzi sakāmvārdi ir zināmi teju vai visā pasaulē, tie ir ļoti līdzīgi. Pētnieki vēl joprojām nav atraduši atbildi uz šo jautājumu.[2] Ir bijuši mēģinājumi noskaidrot izplatītāko sakāmvārdu izcelsmi, bet tie ir bijuši neveiksmīgi, vai pat nav nemaz iespējams to paveikt.[2] Sakāmvārdu klasifikācijā tiek izmantots termins "starptautisks sakāmvārdu celms", kur iekļauj līdzīgos sakāmvārdos dažādās valodās. Pētnieki šo sakāmvārdu celmu piedēvē Džefrijam Čoseram vai Viljamam Šekspīram, daži pētnieki to saista arī ar Ēzopa fabulām.
Latviešu sakāmvārdi
Salīdzinājumā ar citu valstu un tautu sakāmvārdiem, latviešu sakāmvārdos salīdzinoši bieži ir sastopams velns.[2] Visbiežāk viņš ir kā blēņdaris, joku plēsējs. Velns tiek saistīts arī dabu. Bieži tiek uzsvērta arī darba nozīme ikdienas dzīvē, piemēram, "katram darbam sava svētība" vai "acis darba nobijās, rokas darba nebijās". Nereti sakāmvārdos tiek uzsvērts taisnīgums un noniecināta liekulība.
Atsauces
Ārējās saites
- Elza Kokare. Latviešu un vācu sakāmvārdu paralēles. Zinātne, 1988. ISBN 9785796601365.
- «Latviešu sakāmvārdu datorfonds». valoda.ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. februārī. Skatīts: 2018. gada 13. maijā.
- «Sakāmvārdi». aforismi.lv.