Ričards Fainmens

Ričards Filipss Fainmens (angļu: Richard Phillips Feynman, izrunā: [ˈfaɪnmən], dzimis 1918. gada 11. maijā, miris 1988. gada 15. februārī) bija amerikāņu zinātnieks un polimāts. 1965. gadā par pētījumiem kvantu elektrodinamikā Fainmens kopā ar Džulianu Švingeru un japāņu zinātnieku Sinitiro Tomonagu saņēma Nobela prēmiju fizikā.^[1] Viņš bija arī viens no pirmajiem, kas 1959. gadā sāka runāt par nanotehnoloģiju piedāvātajām iespējām nākotnē. Savas dzīves laikā Fainmens bija viens no pazīstamākajiem zinātniekiem pasaulē.

Ričards Fainmens Richard Feynman Personīgā informācija Dzimis 1918. gada 11. maijā Manhatana, Ņujorka, Ņujorka,  ASV Miris 1988. gada 15. februārī (69 gadi) Losandželosa, Kalifornija,  ASV Pilsonība ASV Tautība amerikānis Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne teorētiskā fizika Darba vietas Manhetenas projekts, Kornela Universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts Alma mater Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts un Prinstonas Universitāte Pasniedzēji Džons Arčibalds Vīlers Studenti Džordžs Cveigs, Daglass Ošerofs, Roberts Barro Sasniegumi, atklājumi Feinmana diagramma, kvantu elektrodinamika 1965. gada Nobela prēmija fizikā

1996. gadā par Ričardu Fainmenu tika uzņemta biogrāfiska kinofilma "Bezgalība" (Infinity).^[2] Viņu šajā filmā atveidoja aktieris Metjū Broderiks.