Senie laiki
Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu,[1] Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu,[2][3][4] bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.[5]
Vēstures rakstības posma ilgums ir apmēram 5—5,5 tūkstoši gadu, sākot ar ķīļu rakstu šumeriem.[6][7] Termins "klasiskie senie laiki" jeb antīkie laiki parasti tiek attiecināts uz grieķu un romiešu vēsturi, kas sākas ar pirmo olimpiādi (776. gadā p.m.ē.). Šis datums arī gandrīz sakrīt ar tradicionālo Romas dibināšanas datumu (753. gadā p.m.ē.). Par seno laiku beigām Eiropā parasti tiek uzskatīts Rietumromas impērijas krišanas gads (476),[8][9] bet dažreiz arī imperatora Justiniāna I nāves gads (565),[10] islāma rašanās (622)[11] vai imperatora Kārļa Lielā valdīšanas laiks.[12]
Seno laiku vecākās civilizācijas:
- Senā Divupe (ap 5300. — 637. m.ē.)
- Indas ielejas civilizācija (ap 3300. – 1700. p.m.ē.)
- Senā Ēģipte (ap 3150. — 31. p.m.ē.)
- Egejas civilizācija (ap 3000. — 1200. p.m.ē.)
- Maiju civilizācija (ap 2000. p.m.ē. — 900. m.ē.)
- Senā Ķīna (ap 1500. p.m.ē. — 1644. m.ē.)
Piezīmes un atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senie laiki.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)