Strazdu dzimta

Strazdu dzimtai vistuvāk radniecīgā ir Amerikā dzīvojošā zobgaļputnu dzimta (Mimidae). Jaunākie ģenētiskie pētījumi liecina, ka dzimtu var sadalīt divās kladās: Āzijas—Klusā okeāna līnijā un Āfrikas—Palearktikas līnijā.^[2] Ilgstoši par diskutablu ģinti tika uzskatīti Filipīnu strazdi (Rhabdornis), izvirzot hipotēzi, ka tā varētu būt atsevišķa putnu dzimta.^[2] Tomēr jaunākajos pētījumos noskaidrots, ka Filipīnu strazdi ir tuvu radniecīgi Klusā okeāna strazdiem (Aplonis), un tie nekādā gadījumā nebūtu jāizdala kā atsevišķa dzimta.^[1]

Strazdu dzimtas sugas mājo Vecās pasaules reģionos: Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Austrālijas ziemeļos. Klusā okeāna strazdu ģints (Aplonis) ir plaši izplatīta Indonēzijas un Okeānijas salās, sākot ar Dienvidaustrumāzijas pašiem dienvidiem.^[3] Strazdu apdzīvotā vide ir ļoti daudzveidīga, gandrīz visi biotopi no polārā loka un līdz ekvatoram. Varētu teikt, ka strazdi nav sastopami tikai ļoti sausos, smilšainos tuksnešos.

Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijas austrumos, kas liecina, ka dzimtas pirmsākumi sākušies tieši šajā reģionā. Daudzas sugas mājo arī Āfrikā, kur tās vēstiriski izplatījušās vēlākā laika periodā. Āzijas sugas galvenokārt mājo mūžzaļajos mežos, bet Āfrikas sugas labprātāk uzturas plašās, atklātās ainavās. Atšķirībā no milzīgās sugu dažādības šajos reģionos, Eiropā ir plaši izplatīta tikai viena suga — mājas strazds — un divas retāk sastopamas strazdu sugas. Dažas sugas dzimtā ir izteikti gājputni, bet citas nometnieki.^[3]

Latvijā sastopamas divas strazdu dzimtas sugas: mājas strazds un sārtais strazds (Pastor roseus), no kuriem pēdējais ir rets ieceļotājs.^[4] Toties mājas strazds Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs.^[5]

Strazdu dzimtas sugas ir vidēji lieli dziedātājputni.^[3] Mazākais dzimtā ir Kenrika strazds (Poeoptera kenricki), kura ķermeņa garums ir 15 cm (svars 46 g),^[6] bet vieglākais ir Abota strazds (Poeoptera femoralis), kurš sver tikai 34 g (ķermeņa garums 17 cm^[7]).^[8] Lielākā dzimtā ir Niasas pakalnu maina (Gracula robusta), kuras ķermeņa garums var sasniegt 40,5 cm, svars 400 g.^[9] Visgarākā suga dzimtā ir baltkakla maina (Streptocitta albicollis), kuras ķermena garums sasniedz 50 cm, lai gan 30 cm no tiem ir aste.^[10]

Lielākajai daļai sugu apspalvojums ir tumšs, ar metālisku spīdumu, bet tas var būt arī ļoti košs. Dažām sugām ir cekuli, garas astes spalvas un koši, neapspalvotas ādas laukumi uz sejas. Dažām sugām, kopumā 25, raksturīgs apspalvojuma dzimumu dimorfisms. Daudzu sugu strazdiem un mainām ir koši sarkanas vai dzeltenas acis. Visām sugām ir spēcīgas kājas un pēdas, to lidojums enerģisks un taisns.^[3]

Strazdu dzimtas putni ir ļoti sabiedriski. Daudzas sugas veido lielus barus visa gada garumā. Strazdu barā var būt vairāku sugu putni, kā arī sugas pat no citām dzimtām. Sabiedriskumu nosaka šo putnu ieradums uz nakšņošanu pulcēties lielos baros. Sevišķi lieli bari veidojas ārpus vairošanās sezonas, vasaras otrajā pusē un rudenī, kad uz nakšņošanu pulcējas līdz pat desmitiem tūkstošu lieli strazdu bari.^[3] Strazdi galvenokārt mājo atklātās ainavās. Vairākas sugas mājo cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā.

Vokalizācija

Strazdi ir ļoti vokāli putni, turklāt tie spēj atdarināt citus putnus. Ir novērots, ka strazds spēj iemācīties 15—20 dažādas imitācijas, kā arī tas spēj atdarināt ne tikai putnu dziesmas, bet arī citas apkārtnes skaņas (telefona zvanus, mašīnu signālus). Strazdu populācijām var izšķirt vietējos dialektus, populārākos skaņu atdarinājumus.^[3]

Strazdi ir visēdāji un to pamatbarība ir kukaiņi un augļi. Daudzām Āzijas un Āfrikas sugām ir milzīga nozīme augļu sēklu izplatīšanā. Samērā bieži var novērot, ka strazdi barojas ar fermentēties sākušiem augļiem, kas nozīmē, ka putni saindējas ar alkoholu.^[3] Tomēr intoksikācijas brīdis ir ļoti īss, jo strazdiem ir īpaši enzīmi, kas alkoholu samērā ātri sašķeļ.^[11] Daudzas sugas barojas arī ar ziedu nektāru, tādējādi kļūstot par šo augu apputeksnētājiem.^[3]

Strazdu dzimta (Sturnidae)^[1]

• Āzijas—Klusā okeāna klada
  • ģints: Bali mainas (Leucopsar)
  • ģints: Baltkakla mainas (Streptocitta)
  • ģints: Dzeltencekula mainas (Ampeliceps)
  • ģints: Džungļu mainas (Mino)
  • ģints: Filipīnu strazdi (Rhabdornis)
  • ģints: Indonēzijas mainas (Basilornis)
  • ģints: Klusā okeāna strazdi (Aplonis)
  • ģints: Koleto (Sarcops)
  • ģints: Lielknābja strazdi (Scissirostrum)
  • ģints: Pakalnu mainas (Gracula)
  • ģints: Ugunsaču strazdi (Enodes)
• Āfrikas—Palearktikas klada
  • ģints: Ametista strazdi (Cinnyricinclus)
  • ģints: Austrumāzijas strazdi (Spodiopsar)
  • ģints: Baltapkakles strazdi (Grafisia)
  • ģints: Baltsejas strazdi (Sturnornis)
  • ģints: Daurijas strazdi (Agropsar)
  • ģints: Dienvidāzijas strazdi (Sturnia)
  • ģints: Madagaskaras strazdi (Hartlaubius)
  • ģints: Mainas (Acridotheres)
  • ģints: Melnkakla strazdi (Gracupica)
  • ģints: Melnvēdera strazdi (Notopholia)
  • ģints: Pļāpīgie strazdi (Neocichla)
  • ģints: Purpurgalvas spožstrazdi (Hylopsar)
  • ģints: Raibspārnu strazdi (Saroglossa)
  • ģints: Sarkanspārnu strazdi (Onychognathus)
  • ģints: Sārtie strazdi (Pastor)
  • ģints: Sekstainie strazdi (Creatophora)
  • ģints: Spožstrazdi (Lamprotornis)
  • ģints: Strazdi (Sturnus)
  • ģints: Šaurastes strazdi (Poeoptera)
  • ģints: Žagatstrazdi (Speculipastor)
• Izmirušās ģintis
  • †ģints: Reinjonas strazdi (Fregilupus)
  • †ģints: Rodrigesas strazdi (Necropsar)

• Latvijas Daba: Strazdu dzimta
• IBC: Starlings (Sturnidae) Arhivēts 2016. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē.
• How bird flocks are like liquid helium Arhivēts 2015. gada 17. decembrī, Wayback Machine vietnē.