Čili pipari
Čili pipari jeb čili ir stipri kairinošs garšvielu sajaukums, ikdienas piedeva meksikāņu virtuvē, kā arī vairākos Dienvidamerikas, Āzijas un īpaši Taizemes valstu ēdienos.[1] No dažādiem Meksikas rajoniem iegūtas aptuveni 70 dažādu šķirņu aso piparu, piemēram, saldo mulatos, tumšo pasilja un zaļo halapenjo. Pasaulē esot 200 dažādu aso piparu šķirnes.
Garšvielu galvenā sastāvdaļa parasti ir paprika, kaltēti un samalti kapsaicīnu saturoši Kajennas pipari (Capsicum annuum).[2] Capsicum ģints augi izraisot dedzināšanas sajūtu kur viela nonāk tiešā saskarē ar audiem. No dažām kapsaicīnu saturošām čili šķirnēm tiek izgatavota piparu gāze.[3][4]
Asuma skala
1912. gadā ASV farmaceits Skovils[5] izveidoja čili asuma mērvienību — Scoville Heat Units.[6] Skaitlis apzīmē, cik reizes čili pipara ekstrakts jāatšķaida ar cukurūdeni, līdz kapsaicīnu vairs nevarot sagaršot. Saldus piparus apzīmē ar "0", halapenjo piparus skalā apzīmē ar 2500-5000, bet tabasko[7] un kajennas piparus — ar 30 000—50 000. Visasākie esot habanerosa pipari, kurus skalā apzīmē ar 100 000—300 000. Skalas diapazons skaidrojams ar garšotāja subjektivitāti. Čili izmērs ir asuma pazīme, jo lielāks čili pipars, jo maigāks. 80% kapsaicīna esot sēklā un membrānā.[8] Apgalvots, ka ne vienmēr svaigais čilli ir asāks par kaltēto.
Ticējumi
Čili ir navatlu vārds, bet savukārt Kajennas piparu nosaukums esot no Gviānas pilsētas Kajennas. Kristofora Kolumba ārsts esot atvedis no jaunās pasaules čili sēklas (Capsicum ģints) un eiropiešiem skaidrojis, ka tie esot pipari (Piper ģints).[9][10] Gadus vēlāk portugāļu tirgotāji tos esot izplatījuši uz Āzijas zemēm.[11] Mūsdienās vislielākā čili ražotāja un eksportētāja ir Indija.[12][13]
Pastāv dažādi ticējumi par čili iedarbību uz cilvēka fizioloģiju un veselību. Senie acteki čili pipariem esot piedēvējuši dzimumdziņu veicinošas īpašības.[14] Ēdot čili piparus, pastiprināti izdalās endorfīni, hormoni, kuri rada labsajūtu un uzlabojot imunitāti. Čili kairina mutes un kuņģa gļotādu, tādējādi sekmējot kuņģa sulas izdalīšanos.[15] Tiek veicināta apetīte, un uzlabojas gremošanas process. Tāpat pikanti ēdieni veicinot vielmaiņu, un tiek sadedzināts vairāk kaloriju. Taizemiešu zinātnieki esot pierādījuši, ka čili kapsaicīns spējot ietekmēt glikozi sieviešu asinīs.[16] Kapsaicīns samazinot gan taukaudu daudzumu organismā, gan tauku daudzumu asinīs. Pipariem piemīt arī pretmikrobiska ietekme zarnu traktā un asins viskozitāti mazinošas īpašības.
"Dziednieciskie čili pipari" uzlabojot aknu darbību un aizkavē vēža šūnu augšanu.[17] Tie spējot uzlabot veselības stāvokli hepatītu, astmas, epilepsijas un alerģijas gadījumā. Kapsaicīns tiek izmantots pretsāpju ziedēs pret artrītu, jostas rozi (herpes zoster)[18] un citām kaitēm.[19]
Ārējās saites
- Čili datubāze (angliski)
- Čili piparu institūts (angliski)
- Čili arheoloģija Arhivēts 2013. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)