Ebolas vīrusslimība
Ebolas vīrusslimība (EVS) jeb Ebolas hemorāģiskais drudzis (EHD) ir cilvēku slimība, ko izraisa Ebolas vīruss.[1] Simptomi parasti sākas divas dienas līdz trīs nedēļas pēc inficēšanās ar vīrusu ar drudzi, kakla sāpēm, muskuļu sāpēm un galvassāpēm.[1] Parasti seko slikta dūša, vemšana un caureja kopā ar aknu un nieru bojājumiem.[1] Šajā posmā dažiem cilvēkiem sākas problēmas ar asiņošanu.[1]
Ebolas vīrusslimība | |
---|---|
Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem | |
1976. gada fotogrāfija no divām medicīnas māsām, kas stāv pie Majingas N. — cilvēka ar Ebolas vīrusslimību; viņa mira tikai dažas dienas pēc tam smagas iekšējās asiņošanas dēļ | |
DiseasesDB | 18043 |
MedlinePlus | 001339 |
Inficēšanās ar vīrusu iespējama kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem no inficētiem dzīvniekiem (parasti pērtiķiem vai augļēdājsikspārņiem).[1] Izplatība pa gaisu dabiskā vidē nav dokumentēta.[2] Uzskata, ka augļēdājsikspārņi nēsā un izplata vīrusu, bet paši neinficējas.[1] Tad, kad ir notikusi cilvēku inficēšanās, slimība var izplatīties arī no cilvēka uz cilvēku.[1] Pēc izveseļošanās vīrieši var pārnest slimību ar spermu līdz gandrīz diviem mēnešiem.[1] Lai noteiktu diagnozi, parasti vispirms izslēdz citas slimības ar līdzīgiem simptomiem, piemēram, malāriju, holeru un citus vīrusu hemorāģiskos drudžus.[1] Lai apstiprinātu diagnozi, asins paraugus pārbauda attiecībā uz vīrusa antivielām, vīrusa RNS vai vīrusu pašu.[1]
Profilakses pasākumu skaitā ir samazināt slimības izplatīšanos no inficētiem pērtiķiem un cūkām uz cilvēkiem.[1] Tas veicams, pārbaudot šādus dzīvniekus attiecībā uz infekciju un, ja slimība ir konstatēta, nogalinot un pareizā veidā iznīcinot dzīvnieku ķermeņus.[1] Var būt lietderīgi gaļu kārtīgi izcept un, rīkojoties ar to, valkāt aizsargapģērbu,[1] kā arī valkāt aizsargapģērbu un mazgāt rokas tā cilvēka tuvumā, kas sirgst ar šo slimību.[1] Īpaši uzmanīgi jāapietas ar to cilvēku ķermeņa šķidrumu un audu paraugiem, kas sirgst ar šo slimību.[1]
Specifiskas terapijas attiecībā uz šo slimību nav, inficētām personām cenšas palīdzēt, veicot vai nu perorālu rehidrācijas terapiju (dodot dzert mazliet saldenu un sālītu ūdeni) vai ievadot intravenozus šķidrumus.[1] Slimībai ir augsts mirstības koeficients: bieži mirst starp 50% un 90% no tiem, kas inficēti ar vīrusu.[1][3]
Pirmoreiz slimība tika identificēta Sudānā un Kongo Demokrātiskajā Republikā.[1] Slimība tipiski izpaužas uzliesmojumos Subsahāras Āfrikas tropiskajos reģionos.[1] No 1976. gada (kad tā tika identificēta pirmoreiz) līdz 2013. gadam ir bijuši inficēti mazāk nekā 1000 cilvēku gadā.[1][4] Līdz šim lielākais uzliesmojums ir Ebolas slimības epidēmija Rietumāfrikā no 2013. līdz 2015. gadam, kas skāra galvenokārt Gvineju, Sjerraleoni un Libēriju,[5][6] izraisot vairāk nekā 28 000 saslimšanas gadījumu un vairāk nekā 11 000 cilvēku nāvi.
Turpinās centieni izstrādāt vakcīnu, tomēr tādas vēl nav.[1]
Skatīt arī
Atsauces
Bibliogrāfija
- . Arhivēts 2010. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ebolas vīrusslimība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Ebolas vīrusslimība