Emils Zolā

Emils Eduārs Šarls Antuāns Zolā (franču: Émile Édouard Charles Zola, izrunā: [e.mil e.dwaʁ ʃaʁl ɑ̃.twan zɔ.la]; dzimis 1840. gada 2. aprīlī, miris 1902. gada 29. septembrī)^[1] bija franču rakstnieks, dramaturgs, esejists, dzejnieks un literatūrkritiķis. Darbi galvenokārt rakstīti naturālisma literatūras žanrā. Emila Zolā slavenākie darbi ir 20 romānu cikls Les Rougon-Macquart un romāns "Terēze Rakēna" (Thérèse Raquin). 1901. un 1902. gadā nominēts Nobela prēmijai literatūrā, kuru gan neieguva.

Emils Zolā Émile Zola Personīgā informācija Dzimis 1840. gada 2. aprīlī Parīze, Jūlija monarhija (tagad  Francija) Miris 1902. gada 29. septembrī (62 gadi) Parīze, Francijas Trešā republika (tagad  Francija) Tautība francūzis Paraksts

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks, dramaturgs, esejists, dzejnieks, literatūrkritiķis, teātra kritiķis, mākslas kritiķis, žurnālists Valoda franču valoda Žanri naturālisms Slavenākie darbi Les Rougon-Macquart Thérèse Raquin J’accuse…! Nana Augstskola Senluī liceja Ietekmējies no Onorē de Balzaka, Kloda Bernāra, Čārlza Darvina, Žila Mišlē, Ipolita Tēna Ietekmējis naturālismu, verismu, Džordžu Orvelu, Tomu Volfu, Antonu Čehovu Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Emils Zolā bija nozīmīga personība Francijas politiskas liberālajā spārnā, kā arī nepatiesi apsūdzētā un notiesātā armijas virsnieka Alfrēda Dreifusa atbrīvošanā.

Rakstnieks nomira no saindēšanās ar oglekļa monoksīdu 1902. gada 29. septembrī,^[1] citos avotos minēts, ka nomira 28. septembrī^[2][3] un pat 9. septembrī.^[4] Emils Zolā sākotnēji apglabāts Monmartras kapsētā, bet pēc pieciem gadiem viņa mirstīgās atliekas pārvietotas uz Panteonu Parīzē, kur viņš guldīts vienās kapenēs kopā ar Viktoru Igo un Aleksandru Dimā.