Gdaņska

Pilsētu vēl pirms Prūsijas krusta karu sākuma kā Pomerānijas pakļautībā esošu apmetni ar 1000 iedzīvotājiem pirmoreiz rakstos pieminējis Sv. Adalberts no Prāgas 997. gadā. Par viņa dzīvi sarakstītajā viduslaiku hronikā (Vita sancti Adalberti episcopi Pragensis) tā nosaukta par urbs Gyddanzyc.^[2]

12. gadsimtā Gdaņska kļuva par Pomerānijas hercogistes galvaspilsētu. 1224. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1308. gadā, Polijas-Brandenburgas kara laikā pilsētu ieņēma Vācu ordenis, nogalinot gandrīz visus pilsētas iedzīvotājus (gan vāciešus, gan poļus). 1361. gadā Dancigas pilsēta iestājās Hanzas savienībā. Pilsēta bija ordeņa pakļautībā līdz 1454. gadam.

1440. gadā Danciga, kopā ar Toruņu (Tornu) un Elblongu (Elbingu) nodibināja Prūsijas konfederāciju, kura 1454. gadā sacēlās pret Vācu ordeni, un meklēja aizsardzību pie Polijas karaļa Kazimira IV. Sākās Trīspadsmitgadu karš starp Vācu Ordeni un Poliju, kā rezultātā Gdaņsku iekļāva poļu Karaļa Prūsijas sastāvā. 15.—17. gadsimtā pilsēta kā galvenā osta Vislas tirdzniecībai ļoti strauji attīstījās.

Pirmos triecienus Gdaņskas labklājībai deva gan Trīsdesmitgadu karš (1618—1648), gan Otrais Ziemeļu karš (1655—1660), gan mēris 1709. gadā. Tomēr vislielāko ļaunumu pilsētas attīstībai deva Polijas Pirmā dalīšana 1772. gadā, kad visa Pomerānija nokļuva Prūsijas sastāvā, jo tas izjauca tirdzniecību pa Vislas upi, kas bija pilsētas labklājības pamats. Danciga tikai 1793. gadā oficiāli kļuva par Prūsijas Karalistes daļu.

Napoleona karu laikā no 1807. gada līdz 1814. gadam Danciga bija brīvpilsēta, līdz atkal nokļuva Prūsijas sastāvā. Pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā izveidoja Dancigas brīvpilsētu, — Dancigas pilsētu ar apkārtējo teritoriju. Brīvpilsētai veidojās diezgan saspīlētas attiecības ar jauno Polijas valsti. Jau Veimāras Republika cīnījās par Gdaņskas iekļaušanu Vācijas sastāvā, bet, kad pie varas nāca Ādolfs Hitlers, attiecības ar Poliju tika normalizētas, un īsu brīdi Gdaņska izdevīgi sadarbojās ar Poliju.

1939. gada 1. septembrī plkst. 4:45 pēc vietējā laika no vācu karakuģa Schleswig-Holstein, kas bija noenkurojies ostas kanālā, tika raidīti šāviņi uz poļu garnizonu Vesterplatē, kas tiek uzskatīts par Otrā pasaules kara sākumu. Kaut arī Vesterplate turējās septiņas dienas, jau 1939. gada 2. septembrī Vērmahts ieņēma Gdaņsku. Kara laikā netālu no Gdaņskas tika izveidota Štuthofas koncentrācijas nometne, kurā bez citu tautu piederīgajiem tika ieslodzīti arī vairāki latviešu pretošanās kustības dalībnieki (piemēram, Konstantīns Čakste, Bruno Kalniņš un citi Centrālās Padomes darbinieki un kurelieši). 1945. gadā vācieši sāka evakuēt Gdaņsku. Liela daļa no iedzīvotājiem izbrauca uz Šlēzvigu-Holšteinu. Kad 1945. gada 30. martā Sarkanā armija ienāca pilsētā, sākās bezjēdzīgs slaktiņš, kas turpinājās vairākas dienas. Pēc Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, karam beidzoties, Gdaņska tika piešķirta Polijai.

Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika atjaunota. Gdaņska kļuva par galveno Polijas ostu un lielu rūpniecības pilsētu, kā arī strādnieku kustības centru. Jau 1970. gadā pilsētā notika strādnieku nemieri, kas beidzās ar cilvēku upuriem un Vladislava Gomulkas atkāpšanos no amata. 1980. gada augustā Ļeņina vārdā nosauktajā Gdaņskas kuģubūvētavā tika izveidota arodapvienība "Solidarnošč", ko vadīja rūpnīcas elektriķis Lehs Valensa. To reizēm uzskata par sākumu komunistiskās iekārtas kraham Eiropā.

Gdaņskā (Dancigā) dzimuši:

• Rihards Abegs (Richard Abegg, 1869–1910) - vācu ķīmiķis
• Hermanis Balks (Hermann Balck, 1897–1982) - vācu ģenerālis
• Fricis fon Bēlovs (Fritz von Below, 1853–1918) - vācu ģenerālis
• Oto fon Bēlovs (Otto von Below, 1857–1944) - vācu ģenerālis
• Holgers Cukaijs (Holger Czukay, 1938) - vācu mūziķis
• Ādams Kazimežs Čartoriskis (Adam Kazimierz Czartoryski, 1734–1823) - augstmanis, politiķis un kultūras darbinieks
• Gabriels Fārenheits (Daniel Gabriel Fahrenheit, 1686–1736) - vācu fiziķis
• Alfrēds Flatovs (Alfred Flatow, 1869–1942) - vācu vingrotājs
• Ginters Grass (Günter Grass, 1927–2015) - kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks
• Johanness Hevēlijs (Johannes Hevelius, 1611–1687) - astronoms
• Mareks Kaminskis (Marek Kamiński, 1964) - ceļotājs
• Rutka Laskere (Rutka Laskier, 1929–1943) - holokausta dienasgrāmatu autore
• Dariušs Mihalčevskis (Dariusz Michalczewski, 1968) - bokseris
• Hugo Minsterbergs (Hugo Münsterberg, 1863–1916) - vācu/amerikāņu psihologs
• Andžejs Šarmahs (Andrzej Szarmach, 1950) - futbolists
• Andreass Šlīters (Andreas Schlüter, 1659(60)–1714) - vācu arhitekts
• Johanna Šopenhauere (Johanna Schopenhauer, 1766–1838) - A.Šopenhauera māte
• Artūrs Šopenhauers (Arthur Schopenhauer, 1788–1860) - vācu filozofs
• Donalds Tusks (Donald Tusk, 1957) - politiķis
• Jans de Veriha-Visočaņskis (Jan de Weryha-Wysoczanski, 1950) - skulptors

• Artura sēta Gdaņskā (Dwór Artusa w Gdańsku)
• Gdaņskas bazilika (Bazylika konkatedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny w Gdańsku)
• Gdaņskas rātsnams (Ratusz Głównego Miasta w Gdańsku)
• Gdaņskas vecpilsēta (Śródmieście (Gdańsk))
• Neptūna strūklaka (Fontanna Neptuna w Gdańsku)
• Olivas klosteris (Opactwo Cystersów w Oliwie)
• Vesterplate (Westerplatte)
• Visloujsces cietoksnis (Twierdza Wisłoujście)
• Zaļie vārti (Brama Zielona)

• 
  Artura sēta Gdaņskā
• 
  Gdaņskas bazilika
• 
  Gdaņskas rātsnams
• 
  Gdaņskas vecpilsēta
• 
  Neptūna strūklaka
• 
  Olivas Vecā pils
• 
  Vesterplates baraku drupas
• 
  Visloujsces cietoksnis
• 
  Zaļie vārti

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gdaņska.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Gdaņskas satelītattēls^{[novecojusi saite]}