Piena Ceļš
Piena Ceļa galaktika,[1] reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (grieķu: Γαλαξίας, Galaxías; γάλα, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā. Šīs galaktikas Oriona spirālzarā atrodas arī Saules sistēma. No Zemes mūsu galaktika ir redzama kā gaišāka josla naksnīgajās debesīs, un šis izskats arī ir devis iedvesmu nosaukt to par “Piena Ceļu”. Pēc citu tālu zvaigžņu sistēmu atklāšanas šis grieķu cilmes vārds tika dots mūsu galaktikas apzīmēšanai.
Fizikālais raksturojums
Piena Ceļa diametrs ir apmēram 30 000 parseku, un tajā atrodas ap 200–400 miljardu zvaigžņu.[2][3][4] Galaktikas masa tiek vērtēta aptuveni 5,8×1011 (580 miljardu) Saules masu.[nepieciešama atsauce]
Piena Ceļš pārvietojas ar ātrumu 550 km/s attiecībā pret kosmisko reliktstarojumu Hidras zvaigznāja virzienā.
Pavadoņgalaktikas
Piena Ceļam ir vairākas pavadoņgalaktikas, no kurām lielākā ir Lielais Magelāna Mākonis, kas ir arī trešā tuvākā galaktika kopumā.[5]
Novērošana
Vislabākais laiks, kad var novērot Piena Ceļu, ir jūnijs un jūlijs, bet vissliktāk to var novērot decembrī un janvārī, jo šajā laikā Saule atrodas starp Zemi un galaktikas centru. Ar neapbruņotu aci Piena Ceļu var novērot kā gaišu joslu, kas stiepjas pāri debesjumam caur 12 zvaigznājiem: caur Strēlnieku (šajā zvaigznājā atrodas galaktikas centrs), Ērgli, Gulbi, Kasiopeju, Perseju, Vedēju, Dvīņiem, Orionu, Kuģa Ķīli, Centauru, Dienvidu Krustu un Skorpionu. To veido galaktikas zvaigžņu vājā gaisma. Arī tās zvaigznes, kuras var redzēt ar neapbruņotu aci, atrodas mūsu galaktikā. Piena Ceļa galaktika attiecībā pret debess ekvatoru atrodas aptuveni 63° leņķī.
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piena Ceļš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Mūsu Galaktika» (latviski). liis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-23. Skatīts: 2011-07-28.